Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 59,6 milimetri, kas par 62 % pārsniedz klimatisko normu.
Nokrišņu reģionālais sadalījums bijis nevienmērīgs. Izteikti vairāk snidzis un lijis Jēkabpils, Madonas un Rēzeknes pusē, kā arī Pāvilostas apkaimē Kurzemē, kur nokrišņu daudzums pat vairāk nekā divkārt pārsniedzis mēneša normu. Sausāks bijis Kurzemē un Zemgalē, kur Talsu un Jelgavas novadā nokrišņu daudzums pat mazliet atpalicis no klimatiskās normas.
Mēneša vidējā temperatūra bija 1,6 grādi, kas ir par 1,4 grādiem siltāks par klimatisko normu, jo, lai arī mēneša pirmajā pusē un nogalē valdīja auksts laiks ar salu un sniegu, mēneša vidū bija pavasarīgi siltas dienas, kad visos Latvijas reģionos uzstādīts pa kādam siltuma rekordam – kopā 17 maksimālās temperatūras rekordi, bet 10. martā valsts austrumos temperatūrai noslīdot zem -20 grādiem, sasniegti arī pieci aukstuma rekordi.
Mēneša aukstākajā rītā, 10. martā, temperatūra Zosēnos sasniedza -26,4 grādus, bet siltākajā pēcpusdienā, 20. martā, Skrīveros bija 14,6 grādi.
Jau vēstīts, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ ziemas mēnešos un mitrā laika dēļ, kas turpinājās martā, daudzviet Latvijā piedzīvoti pali. Aprīļa sākumā plūdi turpinās Daugavas augštecē un tai pietekošo upju lejtecēs Augšdaugavas novadā.
