Vairākos Spānijas reģionos izsludināta karstuma trauksme. Tā brīdina, ka temperatūra var sasniegt kritisku atzīmi +40 grādus, pie kuras karstums apdraud pilnīgi visus, ne tikai jūtīgākās cilvēku grupas. Karstums ir tik bīstams, ka Lielbritānija aicinājusi savus pilsoņus uz Spāniju atpūtā nedoties.
Trauksme izsludināta arī Valensijā, kur jau vairāk nekā gadu dzīvo latviete Austra. Tur temperatūra dienas laikā sasniedz no 35 līdz 40 grādiem, pazeminoties līdz aptuveni 27 grādiem tikai vakarpusē.
Kaut arī tā ir piekraste un karstumu tur pārciest vieglāk nekā iekšzemē, karstākajā dienas laikā cilvēki bez vajadzības mājas nepamet.
"Aptuveni minūti – minūte būtu maksimums – pēc tam, kad tu esi izgājis ārā uz veikalu, tu attopies viss slapjš, pilnīgi caur caurēm, un ja tu labi pastaigājies, tad visas drēbes ir iespējams izgriezt pēc tam. Šajos apstākļos ir vērts samazināt aktivitātes tajā pīķa periodā no vieniem līdz pieciem," stāstīja Austra.
Laiks no aptuveni 12.00 dienā līdz 18.00 vakarā, kas ir karstākā dienas daļa, sakrīt arī ar siestas laiku, kurā cilvēki Spānijā ierasti atpūšas un nekādas publiskas aktivitātes nenotiek.
"Mēs joprojām esam tie dīvaiņi, kuri citreiz neizplāno pareizi un iziet ārā tajā laikā, kad ir siestas laiks. Tad var izbaudīt pilnīgu tukšumu uz ielas un pilnīgi tukšus veikalus. Spāņi ir mājās vai kur nu kurais, ar slēgtiem slēģiem.
Viņi dzīvo ne tikai ap ēdienreizēm, bet arī ap temperatūru," stāstīja Austra.
Nekādiem centralizētiem ierobežojumiem iedzīvotāji karstuma dēļ pakļauti netiek, taču izplatīti brīdinājumi – cilvēki aicināti karstākajā laikā neuzturēties ārā, daudz dzert ūdeni, lietot aizsardzību pret sauli, parūpēties par bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, līdzīgi kā tas ir arī pie mums.
Taču šajās valstīs mēdz ieilgt karstums, kas paaugstina meža ugunsgrēku risku. Pagājušajā vasarā Spānija pieredzēja ļoti postošus ugunsgrēkus.
Cilvēki arī domā arī par to, kā taupīt ūdeni, piemēram, ierobežojot dārzu laistīšanu. Atsevišķi uzņēmumi atsākuši vienreizlietojamo trauku izmantošanu, lai nebūtu jātērē ūdens trauku mazgāšanai. Tāpat iedzīvotāji aicināti izvairīties no jebkāda uguns riska.
"Mums šeit ir tas sausums biežāks, un daba arī ir tāda, līdz ar to mums arī ir ierobežojumi – veselā saprāta ierobežojumi, necept paelju karstumā, piemēram. Šašliks īsti arī nebūs vietā. Nedarīt tādas acīmredzami bīstamas lietas. Pagājušogad un arī šogad ir pietiekami postoši meža ugunsgrēki," norādīja Austra.
Savvaļas ugunsgrēkos Spānijas Kanāriju salās, kas izcēlās nedēļas nogalē, izdeguši vairāk nekā četri tūkstoši hektāru, iznīcinātas 20 mājas un evakuēties bija spiesti tūkstošiem cilvēku.
Turklāt vasara jūlijā Spānijā ir tikai sākusies, tāpēc Austra ir pārliecināta, ka trakākais vēl ir priekšā.
Viņai pazīstamie vietējie iedzīvotāji arī atzīst, ka patiesi izjūt klimata pārmaiņas un apzinās to nopietnību.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija brīdina, ka svelme Eiropā varētu turpināties līdz augustam. Tā esot "jaunā norma", ar kuru jāsarod, klimatam kļūstot siltākam.
Zinātnieki ilgstoši brīdinājuši, ka klimata pārmaiņu iespaidā karstuma viļņi kļūs biežāki, intensīvāki un ilgāki. Turklāt tieši Eiropa sakarstot ātrāk, nekā klimata modeļi prognozējuši. Pērn no karstuma Eiropā mira aptuveni 60 000 cilvēku, un pastāv bažas, ka šogad karstuma upuru skaits varētu būt vēl lielāks.
KONTEKSTS:
Daudzās Dienvideiropas valstīs turpinās karstuma vilnis, kuram dots nosaukums "Cerbers". Ekstremālie laika apstākļi arī veicina savvaļas ugunsgrēku izcelšanos un izplatību, turklāt pēc šī karstuma viļņa tiek prognozēts jauns.
Svelme pārņēmusi arī ASV, kur valsts dienvidos nedēļas nogalē sagaidāmi jauni temperatūras rekordi. Meteorologi prognozē, ka svētdien Kalifornijas Nāves ielejā gaisa temperatūra varētu sasniegt +54 grādus.
Patreizējās prognozes liecina, ka tveice turpināsies arī jaunnedēļ, kad sāksies jauns karstuma vilnis, kam dots nosaukums "Harons".
