„Mani gluži subjektīvi interesē, kas notiks ar izslavēto Raiņa un Aspazijas gadu, jo faktiski visi teātri kaut ko šajā sakarā piedāvā, un vispār tās kampaņas par godu tā vai cita dižgara jubilejai ir strīdīgas, jo varētu šķist, ka par Raini vajadzētu atcerēties biežāk nekā viņa apaļajās jubilejās,” norāda Līga Ulberte. Pēc kritiķes domām, tomēr labi, ka tāda kampaņa ir.
Arī „Teātra Vēstneša” galvenajai redaktorei Edītei Tišheizerei Raiņa un Aspazijas jubilejas aktivitātes Latvijas teātros šķiet interesantākais, kas gaidāms jaunajā sezonā. Teātra eksperte skaidro, ka Raiņa dramaturģijas iestudēšanai jāmeklē jauni ceļi. Liepājas teātris to mēģina darīt bez vārdiem un tas Tišheizerei šķiet intriģējoši.
Kā iepriekš vēstīts, Liepājas teātris jauno sezonu atklās 12.septembrī ar pirmizrādi – Raiņa "Induļa un Ārijas" iestudējumu bez vārdiem.
Intriga jau ir tas, ka tieši ārpusnieki mēģina ieraudzīt Raini kā vienu no miljoniem pasaules dramaturgu, nevis kā vienīgo lielo klasiķi,” uzsver Tišheizere, pieminot Kirilu Serebreņņikovu.
„Interesantākie precedenti saistās tieši ar to, kā šie ārpusnieki paskatās uz mūsu nacionālo klasiku,” piebilst Ulberte.
Intriģējoša teātra ekspertēm šķiet arī jauno režisoru ienākšana teātrī un scenogrāfu pievēršanās režijai.
Jau vēstīts, ka latviešu literatūras klasika, akcentējot arī Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadu, ieņem nozīmīgu vietu vairāku teātru repertuārā šajā sezonā, bet netrūks arī latviešu dramaturģijas jaundarbu un pasaules klasikas - no „Romeo un Džuljetas” līdz „12 krēsliem” un no „Sniega karalienes” līdz „Bovarī kundzei”.
