Patlaban dramaturgs, kurš uz skatuves darbojies arī kā spēlmanis, studē Amsterdamas Teātra un dejas akadēmijā, un režija esot nākamais loģiskais solis.
“Lūdzu izlasīt šo instrukciju skaļi” – pirmās norādes izrādē “Ohh” skatītāji saņem vēl pirms “Dirty Deal Teatro” zāles durvju atvēršanas. Aiz tām seko nākamās – jāuzraksta bērnības māju adrese vai nosaukums. Un ap bērnību arī vijas viss izrādes stāsts, kurš turpinās improvizētā virtuvē pie galda, kur cienā ar tēju un kur no sanākušo vidus izraudzīti stāstnieki sižeta izklāstīšanai.
Tieši šādi sevi režijā izvēlējies pieteikt dramaturgs Jānis Balodis, kurš pirms tam izrādēs uz skatuves kāpis arī kā aktieris un kurš šobrīd skolojas maģistrantūrā vienā no prestižākajām Eiropas teātra skolām.
“Ja skolā sastopies ar jautājumu, ko tad likt uz skatuves, ja vari uzlikt jebko, tad tas man šķiet interesants,” stāsta Jānis Balodis.
Ar Jāņa Baloža debijas izrādi “Dirty Deal Teatro” atklāj sadaļu “Ieraugi pirmais”, kas apvieno jaunākās paaudzes mākslinieku pirmos darbus profesionālajā teātrī. Par to, kā kopīgiem spēkiem tapa šis iestudējums, dalās arī aktieri.
Aktieris Agris Krapivņickis stāsta:
“No sākuma bija forma un pēc tam – par ko būs šī izrāde. Beigās visi kopā rakstījām tādā vecā mājā uz sienas, apkopojām stāstus un nonācām pie tās izrādes, kas ir šeit redzama.”
Aktieris Ivars Krasts piebilst: “Visi stāsti tur neiekļuva, bija vēl sākumā. Mēs katrs dalījāmies ar saviem bērnības vai instrukciju stāstiem, kas nāk no bērnības, kaut kādas instrukcijas, kuras nāk vēl šodien līdzi.''
Pēc ģenerālmēģinājuma iespaidos dalās arī skatītāji.
“Tas ir ļoti labs, pretimnākošs veids, kā stāstīt stāstu un ļaut būt aktīvāk iesaistītam kā skatītājam. Mēs drīzāk esam kā dalībnieki šajā izrādē, mēs paši varam piedzīvot to stāstu un kaut kā atsaukt atmiņā arī, ne tikai audiāli klausoties, bet kaut kā caur pārējām maņām arī,” vērtē Linda Krūmiņa.
Skatītājs Andrejs Vīksna stāsta: “Man ļoti patika tas, ka tas atšķīrās no tradicionālās formas izrādēm, ka tika iesaistīti arī skatītāji. Ļoti patika arī tas, ka izmantoja lelles un kustību objektus, un arī skatītāji izrādes laikā kļūst par lellēm, jo viņiem tiek doti norādījumi, kas jādara.”
Savukārt skatītājs Andrejs Poloskovs pauž: “Man atstāj tādu iespaidu, ka dramaturgs ir sācis meklēt ceļu pie literatūras, lai cik tas nebūtu paradoksāli, un šis ir tāds sajūtu iestudējums.
Ļoti nedramaturģisks, ārpus jebkuriem dramaturģijas likumiem, bet sajūtu literatūras iestudējums, bet ļoti interesants, loģisks viņa nākamais ceļš, manuprāt.
Sadaļā “Ieraugi pirmais” pirmizrāžu sērijā nākamais pieteikums uz “Dirty Deal Teatro” skatuves gaidāms 6. janvārī, kad skatītāju vērtējumam nodos horeogrāfes Evas Krūmiņas izrādi “Drosmes projekts”.
