Pēc kritikas par Latvijas mūziķu koncertdarbību Krievijā grupa «Prāta vētra» nosoda Kremļa agresiju

"Mēs vienmēr esam centušies būt apolitiski, taču šis brīdis pieprasa stingru pozīciju. Mēs viennozīmīgi nosodām Kremļa agresiju un iestājamies par Ukrainas brīvību un suverenitāti," vietnē "Facebook" paziņojusi grupa "Prāta vētra", paužot atbalstu Ukrainai pēc Krievijas uzsāktās karadarbības.

"Apbrīnojam ukraiņu drosmi un pašaizliedzību, aizstāvot savu zemi, un ļoti līdzpārdzīvojam par visu ukraiņu tautu. Україно, ми з тобою і молимося за тебе! Tāpat mēs pārdzīvojam arī par tiem draugiem un "Prāta vētras" faniem no Krievijas, kuri mums raksta, ka izjūt dziļu kaunu un izmisumu par notiekošo, un ka viens agresīvs diktators var nostādīt visu tautu un Krievijas nākotni neapskaužamā situācijā," vēstīts paziņojumā.

Grupa atkārtoti informēja, ka pavasarī iecerētie koncerti Krievijā ir atcelti, kā arī norādīja, ka "jebkādi nākotnes plāni kara situācijā ir vienkārši neapspriežami".

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

23. februāra vakarā grupa "Prāta vētra" paziņoja, ka mūziķu koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks. Par to grupa informēja "Instagram" latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēstīja, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem skaidroja, ka "apstākļi ir spēcīgāki par viņiem" un ka, līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. 

"Prāta vētras" menedžere Aija Auškāpa uz Latvijas Radio žurnālistu jautājumu, vai šī koncertturneja ir pārcelta vai atcelta, atbildēja: "Koncertturneja nenotiks. Un tad, skatoties, kā risināsies situācija, jo šobrīd mēs nevaram [neko] prognozēt ne šodien, ne rītdien, ne aizparītdien, – es nevaru komentēt un dot kaut kādas norādes par to, ko mēs darīsim, jo neviens no mums nevar pateikt par to, kas notiks tuvākajās dienās. Līdz ar to no mums prasīt, ko mēs darīsim rudenī – tas nav nopietni."

TV un radio personība Baiba Sipeniece sarunā ar LTV žurnālisti pauda nosodījumu šovbiznesa pārstāvjiem, kuri darbojušies Krievijā. “Visi šovbiznesa pārstāvji, kuri brauca uz Krieviju un apkalpoja oligarhus, ir līdzvainīgi šajā situācijā. Mēs stāvam katastrofas priekšā, un tikai tāpēc, ka jums krekls bija tuvāks par sirdsapziņu,” teica Sipeniece-Gavare. Viņa skarbi vērsās pret saviem kolēģiem: "Braucot un muzicējot viņu ballītēs, jūs viņiem devāt sajūtu, ka viņi ir normāli. Lūk, rezultāts! Un nevajag "Prāta vētra" tagad nākt uz koncertu, nākt uz skatuves un izlikties, it kā nekas nebūtu bijis. Jūs esat līdzvainīgi. Intar [Busuli], tu arī esi līdzvainīgs, un visa jūsu apkalpojošā komanda."

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Reaģējot uz Sipenieces-Gavares viedokli, "Prāta vētras" solists Renārs Kaupers savā "Instagram" vietnē publicēja video, kurā vaicā: "Vai tiešām sports un kultūra, un māksla nav tās jomas, kas var veicināt draudzību tautu starpā, cilvēku starpā?" Viņš uzsvēra, ka grupa līdz šim muzicējusi ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā. 

Viedokli soctīklos izteica arī mūziķis Intars Busulis: "Ukrainā cilvēki gandrīz visos reģionos cieš no Vladimira Putina asiņainā režīma, bet tepat Latvijā joprojām ir cilvēki, kuri meklē vainīgos, un pēc Baibas Sipenieces vārdiem izskatās, ka tie ir atrasti "Prāta vētras" un Intara Busuļa veidolā. Ceru, ka veselais saprāts uzvarēs. [..] Mums vēl vairāk šajos laikos ir jāturas kopā plecu pie pleca, ir jāsocializējas, ir jāmēģina izprast šo visu. Bet man liekas, ka mums ir jāpārtrauc šī strīdēšanās un ņemšanās, un plecu pie pleca jāmēģina palīdzēt Ukrainai šajā briesmīgajā laikā."

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Intars Busulis (@intarsbusulis)

Mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks Latvijas Radio pauda viedokli, ka nevienam māksliniekam nevajadzētu atkārtot "Prāta vētras" praksi 2015. gadā, neilgi pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. Toreiz grupa uzstājās Krievijas armijas atbalstītos rokmūzikas svētkos festivālā "Našestvije" jeb "Iebrukums". Tolaik grupas dalībnieki skaidroja, ka spēlē mūziku cilvēkiem, nevis karogiem, un ka kultūrai, tāpat kā sportam, ir jāstāv pāri politikai. Vēlāk grupa atzina, ka uzstāšanās vietas vērtē uzmanīgāk. "Tas izteikums, ka "mēs politikā nemaisāmies", tā ir tikai tāda atrunāšanās un vienkārši negribas atteikties no labas peļņas, tāpēc tas tiek darīts, neskatoties ne uz ko. Tas nav forši," norādīja Rudaks.

LTV "Rīta panorāmā" 28. februārī režisors Viesturs Kairišs uzsvēra: "Nevajag izlikties, ka tu viņiem nes mākslu, kas stāv pāri politikai. Māksla nekad nav stāvējusi pāri politikai, tā ir visabsurdākā definīcija. [..] Es arī nekādā gadījumā nevienu nenosodu, es tikai negribu, ka pastāv šāds naivums – teikt, ka mēs jau tikai tā nesam laimi un mieru pasaulē."

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arī piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti