Sadaļas Sadaļas

Andris Nelsons: Lietas, kuras varam ietekmēt, arī vajag ietekmēt

Latviešu mūziķi pasaulē. 2018. gadā ar viņiem īpaši lepojāmies, jo kā vēl elegantāk izstāstīt par valsti, kas svin savu simtgadi, ja ne ar kultūrstāstu? Piemēram, vēl pavisam nesen Andris Nelsons Berlīnes filharmonijā trijos koncertos diriģēja Maijas Einfeldes kora opusu "Lux Aeterna" un Gustava Mālera Otro simfoniju.

Kāda misēkļa dēļ gan Maija Einfelde koncertu programmiņās nodēvēta par lietuviešu komponisti, ko vēlāk pārpublicēja arī avīzes.

Pieņemsim to kā vēlamo baltiešu vienības zīmi, jo Leipcigas Radio kori, kas dziedāja "Mūžīgo gaismu", šobrīd vada igaunis Risto Josts... Taču koncertos arī šajā skaņdarbā pie diriģenta pults stājās Andris Nelsons, pāri tukšajām orķestra rindām raidot impulsus dziedātājiem. Šo darbu 2012. gadā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pirmatskaņojis Latvijas Radio koris.

Latvijas koru instrumentālā skaņa ir kā radīta šai mūzikai, kas prasa zināmu distancētību un pat transcendenci. Vācieši dzied reālistiskāk, ar lielāku vibrato.

Tas, ka mūsu Maija Einfelde skan vienā no pasaules nozīmīgākajām koncertzālēm, liek aizmirst priekšstatus un ļauties tā brīža skaistumam.

Kā vēlāk raksta "Markel Online", Maijas Einfeldes "maigais akvarelis ielūst ausīs un Nelsona iejūtīgajā vadībā lidinās pa lielo zāli, sasniedzot mirguļojošu skanējumu, kas, iestājoties vibrofonam un zvaniem, atgādina par cilvēka beidzamajām minūtēm šajā saulē".

Citējot presi, šajā vakarā "Nelsons – nelokāmais stāstnieks un pēdu dzinējs – ar savu interpretāciju uzreiz ievd uzmanības centrā. Skaidrība, spēks, izteiksmes patiesīgums. Pie gaidītiem pārsteigumiem pieder arī tas,cik nekaunīgi suverēni mūziķi seko diriģentam, kura brīnumvārds ir vienkāršs – spontanitāte."

Gunda Vaivode un Andris Nelsons

Gundas Vaivodes personīgais vērojums un prieks ir par Andra briedumu: domā, stājā, žestos, kas kļuvuši koncentrētāki, pieredzē. Jūtīgums un nesavtīgums ir palicis, un bez tā jau nekur.

Monumentālajam darbam izskanot, ir milzu aplausi visiem mūziķiem, bet, kad tie no skatuves aizgājuši, publika uz skatuves aicina atpakaļ diriģentu un stavovācijās pateicas no visas sirds.

Salikums patiešām interesants: pirms jaudīgā Mālera – trauslā Einfelde. Diriģents teic, ka kori a cappella pēc ilgāka laika diriģēt ir interesanti: “Lai arī ir dažas tehniskas atšķirības, mūzika jau paliek mūzika. Tagad, kad man ir četrdesmit, aizvien vairāk jūtu, ka... Jā, protams, ir svarīgi, ko cilvēki domā, ir svarīga kalpošana mūzikai, bet...

Aizvien vairāk rodas pārliecība, ka Dievs mums devis brīvo gribu un izvēli, un mums vairāk vajag skatīties un saprast, ka lietas, kuras varam ietekmēt, arī vajag ietekmēt.

Šajā gadījumā saistībā ar programmu veidošanu – aizvien interesantākas man šķiet dažāda veida kombinācijas – koris a cappella ar orķestri un vēl cita veida salikumi. Svarīgākais, ko caur mūziku vēlamies pateikt, nevis ārējie apstākļi.”

Nelsona "instruments" ir divi izcili labi orķestri - Leipcigas "Gewandhaus" un Bostonas simfoniskais orķestris.

"Katrā orķestrī, atkarībā no tradīcijas, kontinenta, publikas, atskaņotājiem, viena un tā pati mūzika skan savādāk – tas ir atgādinājums, ka tradīcijai un vēsturiskajam kontekstam ir ļoti liela nozīme," uzskata diriģents.

Viņš arī atgādina neseno pieredzi: "Vēl nesen bija lieliska iespēja izjust atšķirību.

Bija tik interesanti redzēt, ka Andra Dzenīša skaņdarbs "Māra", kuru pirmatskaņojām Leipcigā, Bostonā skanēja pilnīgi citādāk, caur Bostonas tradīciju.

Jo Leipcigai vairāk tipska vācu tradīcija, piemēram, Brāmss, bet Bostonai – amerikāņu, franču tradīcija. Interpretācijai ir liela nozīme – ne tādā egoistiskā nozīmē, jo galvenais jau ir ģeniālie darbi, taču to interpretācija prasa tavas sirds klātbūtni, tāpēc interpretācijas - tas vienmēr ir subjektīvi. Tai ir liela nozīme, jo vari ietekmēt, jā, arī sabojāt."

Mālera Otro simfoniju Andris Nelsons izvēlējies arī Mālera festivālam, kas 2021. gadā notiks Leipcigā. Arī Astoto. Tas būs vērienīgs notikums, kura laikā vadošo pasaule ssimfonisko orķestru un to diriģentu sniegumā tiks atskaņotas visas Gustava Mālera simfonijas. Pirms pāris gadiem šāds festivāls noticis pirmoreiz, un norisinājies ļoti veiksmīgi. Orķestriem tā ir iespēja dzirdēt citus orķestrus – 2021. gada maijā te būs Mariss Jansons, Saimons Retls, Kirils Petrenko, Valērijs Gergijevs un citi. "Tas būs interesanti – klausīties mums visiem labi zināmo Māleru, bet ar tik dažādiem orķestriem un diriģentiem – tradīcijas attiecībā uz Mālera interpretāciju ir ļoti atšķirīgas," atzīmē Nelsons.

Un vēl. Andris Nelsons un Lepcigas "Gewandhaus" un Bostonas orķestru alisanse izteikusi nākamo pasūtījumu latviešu komponistam – šoreiz tas būs Arturs Maskats. "Liels prieks, ka tādējādi mums ir iespēja vai nu caur lieliem koriem vai komponstiem parādīt, cik bagātas ir latviešu mūzikas tradīcijas," uzskata Andris Nelsons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt