Kultūras ziņas

Izdota monogrāfija par Andreju Upīti

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

“Berlīnes filharmoniķi” un Elīna Garanča uzstājas Liepājā

Ar mūziku par solidaritāti, mieru un brīvību. Liepājā aizvadīts Berlīnes Filharmonijas orķestra «Eiropas koncerts»

Vēsturisks notikums Latvijas mūzikas vēsturē – tā varam teikt par 1. maijā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" izskanējušo Berlīnes Filharmonijas orķestra "Eiropas koncertu". Tajā uz skatuves kāpa arī mūsu pasaulslavenais mecosoprāns Elīna Garanča, kas īstu muzikālu baudījumu piedāvāja ne tikai koncertzālē klātesošajiem, bet arī televīzijas skatītājiem Latvijā un daudzās citās valstīs.

Pasaules mēroga notikums piedzīvots Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", kur vērienīgo "Eiropas koncertu" diriģenta Kirila Petrenko vadībā sniedza viens no pasaules labākajiem simfoniskajiem orķestriem – "Berlīnes filharmoniķi" un soliste Elīna Garanča.

Koncertu apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš atzina: "Tas ir grandiozs koncerts, ko redzēs pasaulē vairāki simti miljoni cilvēku, tātad simtiem miljonu cilvēku Eiropā, pasaulē būs pazīstami ar Liepājas vārdu. Tas ir grandiozs pasākums Liepājai, Liepāja kandidē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, drīz būs žūrijas lēmums, un es patiešām ceru, ka šis koncerts dos vēl papildu plusu Liepājai. Bet man jāsaka tā – Liepāja ar savu uzdrošināšanos uzcelt šādu koncertzāli ir radījusi uz nākamiem 50 vai 100 gadiem pamatu kultūrai, kas pievelk atkal citu kultūru, māksliniekus, radošos darbiniekus, tā kā Liepāja patiešām ir kultūras pilsēta."

Berlīnes Filharmonijas orķestris dibināts pirms 140 gadiem un 1991. gadā ieviesa dzimšanas dienas tradīciju – 1. maijā rīkot "Eiropas koncertu" vēsturiski nozīmīgās kultūrvietās. Šogad jubilejas koncerts bija plānots Odesā, taču militārais iebrukums Ukrainā lika mainīt norises vietu.

Koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons ir gandarīts: "Mēs piedzīvojam vienu no vēsturiskiem koncertiem, kas nav [vēsturisks] tikai Liepājai, bet arī Latvijai un Baltijas valstīm. Tam, protams, ir gan kultūras nozīme, kur mēs esam pievienojušies tādām elitārām vietām, kur "Eiropas koncerts" ir noticis [iepriekš], kā Alberthola zāle Londonā, vai Prado muzejs Madridē, vai Versaļas pils Francijā; šobrīd mēs esam klāt arī šai saimei."

Liepājas koncertam izvēlēto skaņdarbu autori ieausti vienā kosmiskā gobelēnā – Valentīns Silvestrovs, Leons Janāčeks, Žans Sibēliuss. Mūzikā ieskanas brīvības, ciešanu, tautas spēka un pašnoteikšanās tēmas. Gods iesākt koncertu dots Pētera Vaska skaņdarbam "Musica dolorosa", komponists teic: "Tas skaņdarbs radās no lielām ciešanām, lielām sāpēm, tas ir manas māsas piemiņai, kas aizgāja ļoti agri pēc smagas slimības mūžībā. Lai varētu dzīvot tālāk, man bija jāuzraksta šis skaņdarbs. [..] Mūzika ir emociju māksla, un ja šī emocija spēj cilvēku, klausītāju uzrunāt, tad skaņdarbs dzīvos, skanēs."

Savukārt izcilā mecosporāna Elīnas Garančas sniegumā izskanēja Lučāno Berio vienpadsmit "Tautasdziesmas" dažādās valodās. 

Šogad "Berlīnes filharmoniķiem" pievienojās starptautiski atzītā latviešu vijolniece Vineta Sareika, izturot pamatīgu atlases konkursu.

"Man šķiet, ka šajā situācijā, kādā pašreiz atrodas pasaule, ir ļoti grūti atrast vārdus, un mūzika ir viens no tiem medijiem, kas vistiešāk uzrunā cilvēci un kur kaut kādā ziņā ir visvieglāk atrast pareizos izteiksmes līdzekļus. Un, es domāju, šī programma bija fantastiski sastādīta no Kirila Petrenko puses. Tur ir gan cilvēcība, gan nacionālas vērtības, gan tā kopības sajūta un tas milzīgais spēks, kādu var sasniegt, ja turas kopā un ja tiešām ir vienots mērķis," sacīja Sareika.

Koncertu apmeklēja diriģents Atvars Lakstīgala, viņš pauda: "Vienmēr pēc šī orķestra muzicēšanas man ļoti grūti runāt, godīgi sakot, es varu teikt, ka esmu bijis laimīgs cilvēks, jo pirms 10 gadiem, kad es studēju Berlīnē pats, man diezgan bieži gadījās šo orķestri dzirdēt, un vienmēr tās emocijas, kas pārņēma mani, un lielā iedvesma, ko es guvu savam darbam, nav vārdam aprakstāmi. Un arī šodien es tā nopriecājos, ka [tas ir] mans gada priecīgākais notikums bezmaz vai, kad Berlīnes filharmoniķi [koncertē] manā mīļākajā koncertzālē, kas ir "Lielais dzintars". Nav vārdos iespējams aprakstīt tās sajūtas!"

Arī muzikoloģe Inese Lūsiņa koncertu ir priecīga: "Tā ir liela laime pēc visa šī laika, kad mēs tik ilgu laiku esam mocīti ar kovidu, ar visiem ierobežojumiem, ar to, ka nekas nevar notikt, un tad pēkšņi – var notikt kaut kas tāds, kas vēl ilgi paliks atmiņā! Jo šis nav ikdienišķs notikums, šeit savienojās viss – brīnišķīgs orķestris, viens no pasaulē vislabākajiem orķestriem ar savu kvalitāti, ar savu pašatdevi, ar fantastisku smalkumu un enerģiju, un arī telpa, kur tas var notikt."

Par iespēju koncertu pārraidīt no Latvijas lepna ir Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle: "Ir ļoti svarīgi, ka mēs varējām šo Eiropas koncertu pārraidīt no Latvijas šajā reizē, jo tajā brīdī, kad sapratām, ka tas nenotiks Odesā, ar visiem spēkiem cīnījāmies, lai šis koncerts notiktu Latvijā, jo tas iezīmē Baltijas valstu spēku, ka mēs varam uzņemt savus kolēģus un partnerus no rietumvalstīm un varam veidot kopīgus projektus un kaut kā aizsargāt garīgi, emocionāli, ar mūziku aizsargāt šo mūsu teritoriju un nodot spilgtu vēstījumu tālāk pasaulei par solidaritāti, mieru, brīvību. Es gribētu, lai šis 1. maija koncerts vienmēr ir mūsu ēterā un mēs varam tos raidīt arī no citām valstīm, tādējādi atbalstīt viens otru."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt