Jūlija pēdējā nedēļā vairākās sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā parādījās plakāti, kas brīdināja par indīgiem zirnekļiem. Policija izplatīja videonovērošanas ierakstus, kuros bija redzams, ka tos izlīmējis kāds vīrietis, un likumsargi aicināja ziņot, ja to atpazīst. Vēlāk atbildību par plakātu izlīmēšanu uzņēmās mākslinieks SOME 1 jeb Toms Jansons. Viņš pauda, ka tā ir daļa no viņa mākslas un, protams, ziņa par indīgiem zirnekļiem Latvijā ir meli. Pēc ilgiem centieniem sazināties ar mākslinieku Latvijas Radio izdodas iegūt viņa ierunātu audio komentāru.
"Šī mākslas akcija ir informatīva, vizuāla komunikācija, kuras mērķis nekādā gadījumā nav kādu maldināt. Māksla jau pašā vārdā ietver tādu elementu kā fikcija.
Un, pēc manām domām, māksla ir jāskatās kā māksla. Ja kāds mākslinieks ierobežo savu radošumu, es domāju, ka viņam ir ļoti stipras problēmas vai arī bailes no sava ego," uzskata Jansons.
Tāpat mākslinieks norāda, ka turpinās darboties mākslā un arī nākotnē viņš varētu veikt līdzīgas mākslas izpausmes. "Es noteikti nodarbošos ar savu mākslu būtībā līdz savām beigām. Un, ja kāds apgalvo, ka mana māksla ir provokācija, tad tas ir viņa paša subjektīvs vērtējums. Es savu mākslu varētu definēt kā brīvu pašrealizēšanās procesu."
Mākslas zinātniece Inga Šteimane stāsta, ka mākslinieka akcijā ar zirnekļiem neko sliktu nesaskata. Viņa arī atklāj, ka, lai gan medijos un citur sākotnēji bija šaubas par plakātu mērķi, viņai tas bija skaidrs uzreiz.
"Tur bija tādas skaidras provokācijas zīmes. Brauc ar riteni bezmaz vai brīvdienā, lipina plakātus, būtībā saprotot, ka ir šīs kameras. Un turklāt tas plakātu ziņojums par indīgajiem zirnekļiem, manuprāt, viņš bija tāds pārāk izteiksmīgs, nu tāds precīzs, kas jau liecināja, ka tur ir kaut kāda konceptuālā klātbūtne," uzskata Šteimane.
Par mākslinieku maz zina citi mākslas pārstāvji, arī audiokomentāru Latvijas Radio iegūst tikai caur starpnieku, jo paziņas ar viņa telefonu nedalās.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese norāda, ka mākslinieki bieži izvēlas savu personību slēpt. "Tādas lomu spēles, mistikas un noslēpumainas auras radīšana ap savu tēlu jau arī ir diezgan ierasta mākslinieka stratēģija. Piemēram, skatoties kaut vai uz grafiti māksliniekiem, kuri veido savus grafiti pilnīgi anonīmi. Bet ir arī daudz mākslinieku, kuri darbojas ar pseidonīmiem un nav zināmi ar īsto vārdu. Vai arī tā ir vienkārši nevēlēšanās komunicēt par savu mākslas darbu un atbildēt uz jautājumiem."
Tāpat Krese norāda, ka arī provokācija un maldināšana ir ierasta mākslinieku stratēģija. Tomēr vienmēr jāskatās, kāds ir šo darbu mērķis. Mākslai gan ir grūti novilkt līniju – kur beidzas muļķošana un jau sākās apzināta maldināšana.
"Grūti jau novilkt to robežu, kas ir atļaujams, kas nav atļaujams. Tādā ziņā jebkas, kas notiek likumam ietvaros, ir atļaujams. Daudzi mākslinieki ir, kas arī strādā tādā attiecību estētikas jomā, kur skatītāju reakcijas ir mākslas darba neatņemama sastāvdaļa.
Viņi provocē situāciju un tad, kad skatītājs reaģē uz šo situāciju, vai tas ir kaut kāds objekts pilsētvidē, tad tikai, iesaistoties skatītājam ar savu reakciju, mākslas darbs kļūst par pabeigtu darbu."
Arī māksliniece Maija Kurševa uzskata, ka provokatīvi mākslas darbi ir pieļaujami. Ja jau mēs dzīvojam brīvā sabiedrībā, tad arī māksliniekiem ir jāļauj brīvi izpausties. Un arī zirnekļa plakāti nekādas normas nav pārkāpuši.
"Tur nav nekāda baigā skandāla, tik vien, cik pieturu apsaimniekotājiem nodarīti kaut kādi zaudējumi, ka ir pēc tam jātīra un tā. Bet nevienam jau nekāda kaitējuma nav, neviens nav cietis, neviens ar āmuru pa galvu nav dabūjis," sacīja Kurševa.
Kurševa šajos plakātos saskata arī kādu citu pozitīvu iezīmi. Māksla var būt arī līdzeklis, kā izglītot sabiedrību. Un šoreiz mēs varam uzskatīt, ka zirnekļu plakāti ir gan neliels huligānisms, gan arī cilvēkiem mācība, ka visam nevajag ticēt.
"Es domāju, ka cilvēkiem ir veselīgi, ja kāds ik pa brīdim atgādina būt uzmanīgiem, sekot līdz tam, ko viņi lasa, ko paši runā.
Šī, protams, ir uzskatāma par provokāciju, bet, manuprāt, labs treniņš sabiedrībai būt nedaudz uzmanīgākiem un neticēt visam, kas viņiem tiek pateikts," norādīja Kurševa.
Lai gan pēc mākslas standartiem, viss ir robežās, mākslinieka izpausmi tagad vērtē likumsargi. Pieturvietu uzturētājs lēš, ka nodarīti zaudējumi aptuveni 2500 eiro vērtībā, tāpēc Valsts policija vērtē, vai ir uzsākams kriminālprocess, raksta ziņu aģentūra LETA. Tikmēr Rīgas pašvaldības policijā uzsākta lietvedība par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu. Tas māksliniekam var izmaksāt no 35 līdz 210 eiro.
