Galerijā «Māksla XO» būs skatāma Kristapa Ģelža izstāde «Artefakti»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

No 6. līdz 31. maijam galerijā "Māksla XO" būs skatāma Kristapa Ģelža izstāde "Artefakti", kas vienkopus ļaus skatīt divdesmit vienu mākslinieka autordarbu, kas radīts laikā no 1985. gada līdz 2011. gadam, informēja galerijas pārstāvji.

"Lielākoties tie ir publikai vēl neredzēti un Latvijā neizstādīti Kristapa Ģelža darbi, kas daudzus gadus glabājušies mākslinieka darbnīcā. Izstādes „Artefakti” darbu izpausmes daudzveidīgais apjoms, kas tik raksturīgs Kristapa Ģelža daiļradei, aptvers visdažādākās tēlotājas mākslas formas, materiālus un tehnikas, sākot no 1980. gadu pirmajiem Kristapa Ģelža asējumiem, 1990. gadu gaismas kastēm un objektiem, 2000. gadu milzu digitāldrukām, kas eksponētas Stokholmas-Ārlandas starptautiskajā lidostā Zviedrijā, 12. grafikas triennālē Tallinā, Igaunijā, Centrālajā mākslinieku namā Maskavā, Krievijā, līdz 2011. gada lielformāta akvareļiem," norādīja izstādes rīkotāji.

Mākslas vēsturniece Ilze Žeivate skaidroja: "Kristapa Ģelža personība un daiļrade ir viena no nozīmīgākajām, aktuālākajām un spožākajām Latvijas laikmetīgās mākslas parādībām. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem viņa māksla ir palīdzējusi sekmēt un virzīt uz priekšu starpkultūru dialogu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.

Kristaps Ģelzis ir ass vērotājs un gudrs domātājs, kas materializējas viņa darbos. Galvenais fokuss ir preparēt to, ko mēs ikdienā nepasakām.

Izmantojot internacionālu mākslas valodu – simbolus un arhetipus, Kristaps Ģelzis jau kopš savas pirmās personālizstādes „Šķirsts” (1987) skaudri un patiesi runājis par sava laikmeta norisēm, par to, kā cilvēks jūtas šodien, par savu vietu valstī un par savu valsti. Īpaši tas aktualizējies pēdējo gadu darbos, kur Kristapa Ģelža izvēlētie vārdi visbiežāk ir saistīti ar nacionālās identitātes problemātiskumu un valstiskumu. Izvēlētā tehnika ir cieši saistīta ar Kristapa Ģelža sakāmo – darba galveno ideju un laikmeta noskaņu. Ar to bieži tiek pārsteigts arī skatītājs – 2012. gadā pēc lielformāta akvareļiem, par kuriem Kristaps Ģelzis ieguva Purvīša balvu 2011, milzu, luminiscējošiem ainavu gleznojumiem, kas piesaistīja starptautisko uzmanību 54. Venēcijas biennālē, un melniem zīmējumiem štriha tehnikā, Kristaps Ģelzis nāca klajā ar plēves gleznām – autortehniku, kur kā materiāls izmantots polietilēns un plastikāta līmplēve, līmlentes un akrila pigments."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti