Izstāde iedalīta divās daļās: leļļu filmu mākslinieka Gedimina Kotello asredzīgajos un sociāli kritiskajos filmu varoņu saržos un interjera mākslinieces Līvijas Brigitas Pavlovskas futūristiskajos telpu iekārtojuma risinājumos no viņas darba perioda LPSR Mākslas fonda kombinātā „Māksla”.
Tā kā abu mākslinieku radošo profilu raksturojumam ar vienu reportāžu būtu par maz, stāstu par šo izstādi iesākam no interjera dizaina skatpunkta.
"Faktiski jau no bērnības, jau no pamatskolas zināju, ka iešu šo ceļu. Varbūt nebija skaidrs, ka tas ir interjers, bet māksla, māksla tā bija," atklāj māksliniece Līvija Brigita Pavlovska.
Interjera māksliniece Līvija Brigita Pavlovska absolvējusi Lietišķās mākslas vidusskolu ar diviem diplomdarbiem – tekstilmākslā un skatlogu noformēšanā. Likumsakarīgs bija izglītošanās turpinājums Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā, kas tobrīd – sešdesmito gadu nogalē – bija pastāvējusi tikai pāris gadus.
"Man bija laba sadarbība ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem. Man liekas, ka mums mums visiem viņi bija kā tādi dievi. Kā lai neskatās, ja tev pasniedz glezniecību Imants Vecozols, Boriss Bērziņš un Aleksandrs Stankēvičs. Un interjeru mums pasniedza pats Arhitektu savienības priekšsēdētājs Voldemārs Šusts," atminas Pavlovska.
Māksliniece stāsta, ka jau pirmajā kursā zinājusi, ka pievērsīsies interjeram.
"Nu tā bija tāda pārliecība uz mūžu, ka es to darīšu, un viss. Un tad akadēmijā pirmajā kursā bija tas moments, kad nostabilizējās tas stāstošais interjers ar arhitektonisko interjeru, jo interjerists viens nevar strādāt.
Pareizā komanda ir arhitekts, interjerists un pārējais tehniskais personāls. Tas ir ļoti labi redzams manā darbā,” min Pavlovska.
Pavlovska stāsta par vitrāžu, kas tapusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes ēkai, kur viņa atklāj, ka cilvēka augums ir visu lieto samērs.
Kā vienu no savas profesionālās darbībās augstāko veikumu Pavlovska min diplomdarbu, kas tapis smagi, jo tajā laikā nav bijis palīglīdzekļu, lai to izpildītu. Viņas diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijā ir interjera projekts Alūksnes Kultūras nama kafejnīcai, kura koncepciju veido futūristiski krēsli, dinamisks sienas dekors un izteikta zilās krāsas dominante. Olveida krēslu forma kompilēta no Milānā izdotā, dizaineru vidē leģendārā žurnālā „Domus” redzētā dizaina.
"Tas nav mans izdomājums, bet es paņēmu un to ievietoju savā interjerā (..) Tad nebija plastmasas, ne gaismas varēja dabūt cauri. Pilnveidot mēs varējām tikai ar prožektoriem un krāsām. Pēc daudziem gadiem aizbraucu uz Milānas mesi, tad tos ieraudzīju jau no plastmasas, caurspīdīgus, ar krāsām, ar gaismām. Tehnoloģijas iet uz priekšu," stāsta Pavlovska.
Visai centrālu izstādes vietu ieņem interjera projekts Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijai – to ilustrē gan sienu gleznojumi, gan dekori, gan kinētisks gaismas ķermenis, kurš veidots kopā ar konstruktoriem – Georgu Grīnbergu un Ēriku Rozentālu. Tas gan skatāms tikai fotogrāfijā – restaurēšana būtu pārāk grandiozs projekts.
"Priekuļi bija standartēka, kāda bija tajā laikā arhitektūra. Gribējās ienest kaut ko gaišāku un krāsaināku, lai cilvēkiem ir priecīgāk. Ja es būtu taisījusi latviskā toņu gammā, ēka samazinātos. Šis bija spēcīgs triepiens uz gaismu, uz krāsu atstarošanu," par darbu stāsta Pavlovska.
Speciāli ekspozīcijai ir radītas dekoru rekonstrukcijas un iepriekš nerealizētu skiču pārlikumi lielformāta mākslas darbos. Viens no tiem ir pludlīnija, kas izdaiļo Dubultu stacijas sānu sienas stikla daļu un kura bija paredzēta kā interjera sastāvdaļa Patrisa Lumumbas universitātes konferenču zālei Maskavā.
Līvijai Brigitai Pavlovskai nav vienaldzīga arī šodienas situācija Latvijas interjera, dizaina un arhitektūras lauciņos.
"Ir ļoti lieli sasniegumi arhitektūrā, arī tāpat daudzos interjeros. Ir arī otra puse, ka vispār neizprotami, ka tādi iet cauri būvvaldēm, saskaņoti un atļauj būvēt. To es redzu šeit, Jūrmalā, Jūrmalai ir daudz labu objektu. Tie ir izsvaidīti. Tās ir individuālās mājas, kas priecē,” atzīst Pavlovska.
„Ja man tagad prasītu – tas ir ļoti aktuāls šobrīd –, tad es par koncertzāli teiktu: tikai uz [AB] dambja, jo to atspulgu, ko mēs redzētu, Rīgas pusē stāvot, tas ir tas pats kā Austrālijā, kad tu stāvi un redzi to operas ēku, un viņa visa atspīd ūdenī. Tas ir kaut kas pasakains!
Es domāju, ka to infrastruktūru un visus tos ceļus, to visu var sakārtot, tikai vajag gribēt,” vērtē Pavlovska.
Izstāde „Modernā telpa” mākslas stacijā „Dubulti” aplūkojama līdz 20. oktobrim. Izstādes ietvaros augustā paredzēta arī radošā darbnīca ģimenēm un ekskursija kopā ar darbu autoriem, tāpat iecerēts arī mākslas zinātnieka Jāņa Borga lekciju cikls par audzinošo interjeru.
