23. maijā "Maxim Boxer Gallery" atklāta Miķeļa Fišera personālizstāde "Aklā humanoīda stāsti". Kopš karjeras pirmsākumiem Miķeļa Fišera daiļradi nepamet virtuoza glezniecība, taču jau desmit gadus viņa praksē nozīmīgu lomu ieņem kokgrebuma tehnika. Jaunākajā izstādē pirmo reizi būs skatāma trešā kokgriezumu sērija.
Izstādi varēs apskatīt līdz 15. jūlijam, un tajā aplūkojami 18 kokgriezumu sižeti par Aklā humanoīda stāstiem. Bet kā humanoīds kļuvis akls?
"Izstādē ir atslēgas darbs, kas saucas "Arktūrieši noaklina cilmes šūnās pieķerto pelēko citplanētieti". Nu "noaklina" ir jaunvārds, jo "padara aklu" man negribējās nosaukumā likt. Tas arī paskaidro, ka viņš ir pieķerts cilmes šūnu zādzībā. Tas ir tas, ko pelēkie citplanētieši dara, un nu tālāk jau viņa piedzīvojumi ir akli," stāstīja Fišers.
Viņš skaidroja, ka humanoīdi jau varot būt dažādi, bet viņa izstādē ir runa tieši par pelēkajiem.
"Tie ir tie klasiskie – ar lielām galvām, melnām acīm un tievām rociņām. Viņiem nav humora izjūtas, viņiem vispār, man liekas, ir tas stropa prāts, kolektīvā apziņa. Tur nevar būt nekā smieklīga, nav nekādu noslēpumu arī," stāstu skaidroja Fišers.
Mākslinieks atklāja, ka neredz kā citādi risināt pasaules nopietnās tēmas, kā tikai caur ironiju.
Ja iepriekšējās kokgriezuma sērijās varēja redzēt aktīvas situācijas, tad šoreiz tās izskatās pabeigtas, gandrīz vai nolemtas. Viena no darbiem nosaukums ir " Aklais humanoīds veic pašapglabāšanas mēģinājumu dzīvnieku kapsētā pilna saules aptumsuma laikā".
"Tas nosaukums jau ir tas, kas nāk man pirmais. Tad, kad man rodas šis nosaukums, es to vienkārši ilustrēju. Es uzzīmēju skici, tad es izveidoju uz melna papīra ar baltu zīmuli zīmējumu, tad to es precizēju caur pauspapīru, un no pauspapīra es kopēju uz dēlīša. Tad es griežu ar kaltiņu šo kopēto līniju," stāstīja Fišers.
Mākslinieka darbi top viņa mājās uz Kanādas kļavas dēlīšiem, lai gan iepriekš izmantoti arī Latvijas kļavas dēļi, bet tos izrādās nu ir grūtāk dabūt par Kanādas kļavu.
"Īstenībā es esmu mēģinājis arī liepu un bērzu. Liepa ir pārāk mīksta šiem nolūkiem, bērzs bija labs, bet Kanādas kļava ir ļoti blīva, tai šī krāsa labi, gludi uzklājas, nav arī zaru," norādīja Fišers.
Izstādē neizpaliks arī glezniecība, un to papildinās audiāla stimulācija, ko īpaši šim notikumam veidojis skaņu mākslinieks Error.
"Ar Error es sadarbojos, šķiet, jau kādu piekto reizi. Viņš ir daudzām manām izstādēm, tajā skaitā Venēcijas biennālē, veidojis skaņas. Mēs esam dzimuši vienā datumā ar gada atšķirību, un tas ir tik apbrīnojami – mums ir kaut kāds kontakts, tik ļoti dziļš, ka es viņam pastāstu šo savu ieceri, un tas, ko viņš man atnes, ir tāds, ka es nevarēju iedomāties, kā vēl labāk varētu uztaisīt. Tā ir katru reizi, tādēļ man ir ļoti liels gandarījums par šo sadarbību, " stāstīja Fišers.
