Grāmatas par Ukrainas vēsturi
Jau pagājušā gada pavasarī klajā nāca vēsturnieka Valda Klišāna grāmata "Ievads Ukrainas vēsturē". Tas ir Ukrainas vēstures konspektīvs pārskats, kas aptver posmu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Grāmata palīdz arī labāk izprast, kur tālākā un tuvākā pagātnē meklējamas mūsdienu konfliktu saknes. Tajā ieskicētas arī Ukrainas un Latvijas vēsturiskās paralēles.
Aizvadītā gada pavasarī klajā nāca arī grāmata "Ukrainas vēsture", ko sastādījis Imants Liepiņš. 400 lappušu biezajā izdevumā apkopoti vēsturnieku, ekonomistu, publicistu un Ukrainas notikumu aculiecinieku materiāli par Ukrainas vēsturi, arī no aizvēstures līdz mūsdienām.
Gada nogalē savukārt latviskā tulkojumā tika izdota ukraiņu žurnālista, publicista un politikas analītiķa Serhija Rudenko grāmata "Zelenskis. Biogrāfija".
Volodimira Zelenska vārds kopš 24. februāra komentārus neprasa, viņš ir visas pasaules uzmanības centrā, bet grāmata sarakstīta un izdota vēl pirms kara – 2021. gadā – un viens no galvenajiem jautājumiem, ko tā risina, ir – kā aktieris, ukraiņu komiķis, kuru neuztvēra nopietni, nonāca līdz pasaules cienīta līdera statusam?
Kad Rudenko rakstīja grāmatu, viņam nebija ne jausmas, ka tā iemantos tādu rezonansi, bet šobrīd grāmata jau tulkota aptuveni 30 pasaules valodās, daudzviet nonākot dižpārdokļu topos.
Ukraiņu autoru daiļliteratūras darbi latviski
Latviskā tulkojumā klajā nākuši arī ukraiņu autoru daiļliteratūras darbi.
Viens no tiem slavenā ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana romāns "Internāts", sarakstīts 2017. gadā, tulkots vairāk nekā 20 valodās un saņēmis dažādas literatūras balvas. Tas ir stāsts par karu, kas atnāk pēkšņi un kam neviens nekad nevar būt gatavs.
Žadana romāni latviešu valodā tulkoti arī iepriekš, un tie ir "Džezs pār Donbasu" un "Mezopotāmija", ko visus latviskojusi izcilā tulkotāja Māra Poļakova.
Māra Poļakova tulkojusi arī Tamāras Horihas Zerņas debijas romānu "Meitiņa", ko dēvē par šobrīd labāko grāmatu par Ukrainas un Krievijas karu Donbasā. Tas saņēmis nozīmīgāko Ukrainas literāro balvu, pēc tā ir iecerēts uzņemt arī filmu.
Romāna darbība norisinās 2014. gadā Doneckā. Tieši tur varone zaudē ģimeni, mājas, darbu, ilūzijas, un tieši tur viņa no jauna savāc kopā dzīves lauskas, atrod jaunu jēgu un pārdzimst cīnītājā.
Noteikti jāpiemin arī ukraiņu rakstnieka un žurnālista Staņislava Asejeva grāmata "Gaišais ceļš. Kādas koncentrācijas nometnes stāsts" Tamāras Ringas tulkojumā.
Pretēji grāmatas nosaukumam – tas ir vairāk nekā baisi skaudrs dokumentāls stāsts. Pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā autors palika okupētajā Donbasā un ar pseidonīmu "Vasins" dažādiem medijiem rakstīja par tur notiekošo. Tad prokrieviskās varas pārstāvji viņu ieslodzīja Doneckas koncentrācijas nometnē, un divarpus gadus viņš pavadīja – bez pārspīlējumiem jāsaka – ellē zemes virsū, viņa pieredze bija neiedomājami baisa, un to viņš apraksta grāmatā.
Šī grāmata ir gan spēcīga apsūdzība, gan arī brīdinājums mums visiem.
Ukraiņu autoru grāmatas bērniem
Latviski tulkotas arī ukraiņu autoru grāmatas bērniem. To vidū ir Romanas Romanišinas un Andrija Lesiva bilžu grāmatu bērniem "Karš, kurš pārvērta Rondo". Arī šī grāmata radīta neilgi pēc tam 2014. gada liktenīgajiem notikumiem, un tā mākslas tēlos atspoguļo gan kara absolūto ļaunumu, gan humānas vērtības un ir veltījums mieram.
Tāpat mūsu bērniem ir iespēja iepazīt Oleksija Čerepanova grāmatu "Meža sargātājs" ar autora paša ļoti skaistajām ilustrācijām akvareļtehnikā. Grāmata bērnus maigi un izjusti ievada dabas pasaulē, atklājot acīm apslēpto un netveramo dabas burvību un aicinot pārdomāt jautājumus – vai koki spēj mūs dzirdēt un dzīvnieki spēj mūs saprast?
Ļoti jauka un sirsnīga ir arī Anastasijas Volhovskas grāmatiņa "Melleņu lācis", kas tiek pieteikta kā sapņotāju kalendārs un sola katru mazā lasītāja dienu piepildīt ar gaišu noskaņojumu un dažnedažādiem noslēpumiem.
Par ticību brīnumiem un iztēles spēku savukārt vēsta ukraiņu scenāristes, žurnālistes un režisores Taņas Postavnas grāmata "Kad es biju lapsa", kuras galvenā varone ir maza meitene ar koši rudiem matiem, kura dzīvo kopā ar vectēvu un vecmāmiņu.
Latviešu autoru darbi
Arī vairāki latviešu autori Ukrainas notikumu iespaidā sarakstījuši grāmatas. Viņu vidū Dzintars Tilaks, kam šī gada sākumā nāca klajā darbs "Zlatas ceļš".
Grāmata ir veltījums Ukrainas kara bērniem, un tās centrā ir trīspadsmitgadīga meitene Zlata, viņas pārdzīvojumi un izjūtas, kad viņa, glābjoties no kara, ir spiesta pamest Ukrainu un doties pie radiniekiem uz Latviju. Dzintars Tilaks iedvesmu grāmatai guvis saskarsmē ar ukraiņu ģimeni, ko viņš uzņēmis savās mājās.
Savu pirmo grāmatu "Mana ome un vareņiki" lasītāju vērtējumam nesen nodevusi Diana Bogdanova.
Viņa uzaugusi un dzīvo Latvijā, bet pirmie dzīves gadi viņai aizritēja Ukrainā, un ar tiem visciešākajā saistībā ir arī viņas pirmā grāmata, kuras centrā ir viņas ukraiņu vecmāmiņa Vaļa – viņas gaišums, viņas mīļums un siltums un arī viņas gatavotie bezgalīgi garšīgie ēdieni.
Bet Daila Ozola sarakstījusi grāmatu, kas nākusi klajā uzreiz divos izdevumos – latviešu un ukraiņu. Latviski tā saucas "Klik klik", bet ukrainiski – "Klac, klac", un tā ir grāmatiņa, kas aicina uzmanīgāk paraudzīties apkārt, saskatīt un atpazīt putnus, kas arī ziemā dzīvo mums līdzās.
Aizvadītajā vasarā iznāca arī ilustrētā bilingvālā latviešu-ukraiņu ābece, un tā tika dāvināta Latvijā nonākušajiem ukraiņu bērniem. Grāmatas autore un ilustratore ir Maša Zurikova, kura vēlējās atrast veidu, kā palīdzēt Latvijā nonākušajiem ukraiņiem justies gaidītiem, atbalstītiem un drošībā. Tādējādi radās ideja par bilingvālas latviešu-ukraiņu ābeces izdošanu, lai ukraiņu bērniem atvieglotu iedzīvošanos un mācības jaunajā vidē.
Ilustrētā bilingvālā ābece radīta, lai palīdzētu bērniem orientēties divās dažādās rakstībās. Grāmatas mērķis ir radīt uztveres sasaisti un parādīt atbilsmes starp latviešu un ukraiņu valodas alfabēta burtiem. Tāpēc grāmatā ir atrodams gan latviešu, gan ukraiņu valodas alfabēts, kā arī īsa skaidrojoša informācija tās lietotājiem. Katrs burts šajā ābecē ilustrēts ar attēlu asociatīvas uztveres nodrošināšanai. Grāmatas ilustrācijas šajā gadījumā ir galvenā stāstījuma valoda – palīgs bērnam saprast vārdu. Savukārt vārds aizved jau pie konkrētas skaņas un tad arī pie burta, ar kuru šo skaņu apzīmē rakstos. Tādējādi grāmatas ilustrācijas "sarunājas" ar lasītāju, un ābeci spēj "izlasīt" jebkurā valodā runājošs bērns vai pieaugušais.
