Augstāk par zemi

Zenta Logina un Elīze Atāre - nepietiekami izzinātas 20.gadsimta mākslinieces

Augstāk par zemi

Divas dizaineres Ilzes Kalnbērziņas-Prā grāmatas nominētas "Zelta ābelei"

Ukraiņu literatūra latviski. Saruna ar tulkotājiem Māru Poļakovu un Māri Salēju

Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji

"Jūs droši vien atceraties 2014. gadu, kad Maidanā sāka nest nošautos, un visa tauta skandēja –  varoņi nemirst. Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst, kā nemirst varonība. Serhija Žadana romānā "Mezopotāmija" ir viens dzejolis, kur viņš ir pateicis to, ko, man liekas, neviens pasaules dzejnieks nekad nav uzdrošinājies pateikt: "Dzejniekam ir jāspēj ar saviem vārdiem apturēt asiņošanu"," teic ukraiņu literatūras tulkotāja Māra Poļakova, norādot, cik būtiski ir iepazīt ukraiņu tautu caur tās literatūru.

5. martā Polijas Zinātņu akadēmijas Literatūras komiteja nominēja ukraiņu rakstnieku, dzejnieku, tulkotāju un aktīvistu Serhiju Žadanu Nobela prēmijai literatūrā. Savukārt ukrainietes Tamāras Horihas Zerņas debijas romāns "Meitiņa" jau saņēmis nozīmīgāko Ukrainas literāro balvu BBC Ukrainas redakcijas prēmiju "Gada grāmata" un šobrīd tiek uzskatīts par labāko grāmatu par Ukrainas un Krievijas karu Donbasā. Savukārt 9. martā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska parakstītu rīkojumu autorei piešķirta arī Tarasa Ševčenko prēmija, kas ir Ukrainā augstākais apbalvojums kultūrā.

Pateicoties tulkotājai Mārai Poļakovai, abi minētie autori lasāmi latviski – Tamāras Horihas Zerņas "Meitiņas" tulkojums latviski lasošos satricināja pagājušajā rudenī. Pirms tam, 2016. gadā, jau bija iznācis Serhija Žadana romāns "Džezs pār Donbasu", un trīs gadus vēlāk – romāns "Mezopotāmija".

"Mezopotāmijas" tulkošanā līdzdalīgs ir arī dzejnieks un literatūrzinātnieks Māris Salējs. Viņš atdzejoja romānā ietvertās dzejas rindas. Māris Salējs, kas ir arī Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperts, savos sociālajos tīklos publicē nepastarpināti no Ukrainas saņemtas ziņas, arī atdzejojumus, kas ļauj mazliet citā rakursā uzzināt par tur notiekošo. Viņš publicē ukraiņu dzejnieku "te un tagad" tapušo dzejoļu tūlītēji veiktus atdzejojumus.

Tulkotāja Māra Poļakova ir ieguvusi krievu kultūras izglītību Latvijas Kultūras akadēmijā. 2014. gadā viņa dzīvojusi Vācijā, un, sākoties Donbasa karam, tulkotāja novēroja, ka Vācijā šos notikumus interpretēja citādāk – daudz ticis runāts par pašnoteikšanās tiesībām. Māra Poļakova, vēloties iegūt lielāku skaidrību, sāka apgūt valodu un lasīt ziņas ukrainiski.

Savukārt dzejnieks Māris Salējs ukraiņu valodai pievērsies jau 90. gados, pateicoties latviešu literatūras tulkotājam, atdzejotājam no latviešu uz ukraiņu valodu – Jurijam Sadlovskim. Abi satikušies jauno autoru seminārā. Vēlāk jau Jurijs Sadlovskis devis lasīt ukraiņu literatūru, kā arī pierunājis Māri Salēju atdzejot ukraiņu dzeju latviešu valodā. 2018. gadā tika izdota Māra Salēja dzejas izlase ukrainiski.

Pašlaik līdzjūtība pret Ukrainas tautu tiek izdzīvota arī caur izziņas procesu, ir gan liela interese par ukraiņu folkloru, gan arī par literatūru. "Tā ir neliela laime milzīgā nelaimē, varētu teikt. Vairāki literatūras žurnāli un kulturoloģiskie žurnāli pasūta atdzejojumus.

Es gan izjūtu nelielu vainas sajūtu, ka mēs esam tik maz, ka es neesmu jaunās paaudzes dzejniekus, literātus mēģinājis ievilkt Ukrainas dzejā un literatūrā.

Mēs esam maz – Māra un es, vēl ir kādreiz Jānis Elsbergs kaut ko atdzejojis, tagad arī Kristaps Vecgrāvis," stāsta dzejnieks Māris Salējs.

Savukārt tulkotāja Māra Poļakova uz to visu lūkojas no cita skatupunkta: "Vai nav intereses, vai tiek uzskatīts, ka nav intereses, katrā ziņā – izdevēji baidās.

Man ir gribējies šajā laikā parādīt krietni vairāk no ukraiņu literatūras.

Mans mērķis ir parādīt, ka ukraiņu literatūra ir normāla literatūra, kurā ir viss – kurā ir grāmatas par karu, kurā ir traģika, kurā ir patīkami, jauki sieviešu romāni."

Māris Salējs piebilst, ka ukraiņiem ir lieliska bērnu literatūra – "gan teksti, gan grāmatu māksla ir fantastiska, piemēram, Halinas Vdovičenko "36 un 6 kaķi", ko bērni ir ļoti iemīļojuši arī šeit Latvijā."

Iepriekš minētā ukrainiete Tamāra Horiha Zerņa, kas sarakstījusi romānu "Meitiņa", kā stāsta tulkotāja Māra Poļakova, ir pati bijusi brīvprātīgā Donbasa karā.

"Tamāra Horiha Zerņa ir dzirdējusi tik daudz stāstu, ka vienā brīdi šie stāsti lauzās ārā. Viņa raksta, jo pirksti paši kustas, galva un sirds ir pilna ar to visu.

Tā ir viņas pirmā grāmata, pati gan viņa nodarbojas ar lietišķo tulkošanu. Tagad viņa tulko arī moderno ieroču instrukcijas armijai," atklāj tulkotāja.

2020. gada festivālā "Prozas lasījumi" izskanēja rakstnieces eseja, tā publicēta arī interneta žurnālā "Punctum". Tajā Tamāra Horiha Zerņa raksta: "Mēs ar jums redzam, kā dažādas realitātes klājas cita citai pāri, savijas kopā un ieplūst cita citā. Mediju realitāte, mākslas realitāte, ekrāna un literatūras realitāte – un dzīvā, reālā un subjektīvā. Šī iedarbība jau sen vairs nav vienpusēja; veidodami iedomātā pasauli, esam atvēruši portālu uz elli, un tagad tas, kas atrodas mūsu literatūrā un zemapziņā, ietekmē to mūsu esību, kas ir fiziska un materiāla."

Intervijas fragments ar Tamāru Horihu Zerņu Ukrainas televīzijā atklāj, ka viņas romāna "Meitiņa" prototipi ir ļoti īsti, reāli cilvēki:

"Es gribēju saprast, kā viss sākās. Kurā brīdī miera dzīve beidzās un sākās karš. Kā milzīgās cilvēku masās notika lūzums, kas viņu dzīvi izmainīja uz visiem laikiem."

Taču ukraiņu rakstnieks un dzejnieks Serhijs Žadans marta sākumā tika nominēts Nobela prēmijai literatūrā. Serhijs Žadans ir studējis vācu filoloģiju, raksta publicistiku vācu presei, stāsta Rietumu pasaulē par to, kas notiek Ukrainā. Viņš ir ne tikai dzejnieks, rakstnieks, publicists, bet arī tiešai savu ideju sludināšanai viņš izmanto mūziku. Serhijam Žadanam ir sava ska mūzikas stila grupa "Suņi", kas uz skatuves nespēlē maigu mūziku. Serhijs Žadans ir dzejnieks, kurš, būdams dziļi sakņots Ukrainas nacionālajā kultūrā, ir atteicies no nacionāliem "štampiem".

"Viņam ir ļoti daudz projektu, jo tas, ko viņš visus šos gadus visu laiku ir darījis – vācis naudu, vedis kareivjiem, nodrošinājis bērniem humāno palīdzību, grāmatas, uzstājies, runājis, nemitīgi kaut ko skaidrojis, un pa vidu viņš ir rakstījis to absolūti ģeniālo dzeju.

Serhija Žadana balss ir brīvās Ukrainas balss, nepakļaujamās Ukrainas balss, kā izteikušies poļu žurnālisti," stāsta tulkotāja Māra Poļakova.

Vēl šajās dienās Serhijs Žadans ierakstīja dziesmu Harkivā par spīti tam, ka tur met bumbas. Māra Poļakova pārstāsta dziesmas tekstu: "Piemini visus tos, kam šobrīd grūti, kam laiks ir apstājies kā sirds. Pirms iešanas ārā pēdējoreiz ievelc dūmu. Tev tagad tas viss būs jānēsā: šis ziemas niknums un marta upes, šī senā nepieciešamību palikt cilvēkam. Mēs to visu iegaumējam uz mūžīgiem laikiem. Mums ar šo zemi ir jādzīvo tālāk."

Literatūra ir viens no medijiem, kas atspoguļo to pieredzi, ko ir grūti aptvert, gan arī to, kā karš pārveido cilvēkus un vietu. Serhija Žadana romānos pazūd laika un telpas attiecības, jo karš nojauc šos orientierus.

"Man šķiet, ka literatūra ir tā pasaule, kurā mēs redzam iekšieni. Lai gan, protams, mēs nevaram to piedzīvot.

Drīzāk jau literatūra parāda to spēju būt dzīvam, spēju radīt par spīti, neskatoties uz to, ka pasaule brūk, ka zeme tiek iznīcināta, ka tevi vienkārši iznīcina," stāsta dzejnieks Māris Salējs.

"Jūs droši vien atceraties 2014. gadu, kad Maidanā sāka nest nošautos, un visa tauta skandēja – varoņi nemirst. Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst, kā nemirst varonība, kā nemirst tas, kas ir dārgs un svēts.

Serhija Žadana "Mezopotāmijā" ir viens dzejolis, kur viņš ir pateicis to, ko, man liekas, neviens pasaules dzejnieks nekad nav uzdrošinājies pateikt: "Dzejniekam ir jāspēj ar saviem vārdiem apturēt asiņošanu." 

Tas ir tas viņa patoss. Lūk, cik stipri ir vārdi un dzeja," piebilst tulkotāja Māra Poļakova.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt