Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa atgādināja, ka lielākajai daļai lietvārdu ir vienskaitļa un daudzskaitļa formas. Taču ir lietvārdi vienskaitlinieki, kurus lieto vienskaitlī un daudzskaitlinieki, kurus parasti lieto daudzskaitlī.
Pētniece uzsvēra, ka bieži daudzskaitlinieki ir dzirdami vienskaitlī – “smadzene”, “baža”, “dusma”, “debate”.
“Debates” kā pārrunas vai domu apmaiņa ir jālieto daudzskaitlī, tāpat arī “bailes”, “bažas”, “jūtas”, “dusmas”, “mokas”, “raudas”, “slāpes” kā psihisku un emocionālu stāvokļu vai sajūtu un to izpausmju nosaukumi arī ir jālieto daudzskaitlī.
Pētniece uzsvēra:
“Valodas oriģinalitāti nepanāksim ar nepareizu daudzskaitlinieku lietojumu.”
Neskatoties uz to, ka neatkarības gados mazinājusies krievu valodas ietekme, Dite Liepa atzina, ka vēl joprojām latvieši, tai skaitā arī paaudzes, kuras krievu valodu nepārzina, un augstas amatpersonas lieto no krievu valodas pārnestus izteicienus latviešu valodā. Tieši pārceltām frāzēm no krievu valodas – “как раз” (kā reiz) vai “ничего себe” (neko sev) vai “по большому счету” (pa lielam) latviešu valodā nav vietas.
“Neko sev, tas nu gan ir pārsteigums” vietā vajadzētu teikt “tas nu gan ir pārsteigums”.
“Mēs par to kā reiz domājam” vietā vajadzētu izmantot “mēs tieši par to domājam”.
Teiciena “uz doto brīdi” vietā vajadzētu izmantot “šobrīd”, “patlaban”, “pašlaik”.
Savukārt spārnotās frāzes “pa lielam” vietā vajadzētu teikt “kopumā” vai “galvenokārt”.
