Dziedātājus pavadīja paša Riharda Vāgnera mazmazmeita un tagad arī Rīgas Vāgnera zāles patronese Eva Vāgnere-Paskjē. Vāgnera pēctece no mūzikas nav attālinājusies. Savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas karalisko operu. Esot Rīgā kundze nelaida garām iespēju apmeklēt arī mūsu Balto namu, kur skaista sakritība deva iespēju vērot Vāgnera slavenās operas “Tainheizers” iestudējumu.
"Akcija man ne tikai patika, bet es esmu sajūsmā par cilvēku organizētību un entuziasmu dziedot," atzīst Eva Vāgnere-Paskjē. "Vāgnera vārds joprojām skan visā pasaulē. Koncertzālēs un opernamos. Bet šī zāle Rīgā ir vēl viena lieliska vieta, kur godāt viņa vārdu."
"Es viņai izteicu tādu aicinājumu kļūt par šī pasākuma patronesi un viņa piekrita, daudz nedomājot. Jo, protams, tas ir unikāls gadījums. Ir viena vieta, kas būtībā nav pazīstama – es runāju par pasauli, nekur tā nav zināma, izņemot šeit, un to pacelt un padarīt tā, lai viņa spīd. Rīgai tikai labums, visiem labums!" saka Rīgas Riharda Vāgnera biedrības dibinātājs Māris Gailis.
"Es neesmu gluži Vāgnera vēstnese, bet starptautiskās Vāgnera biedrības vēstniece. Bet kļūt par Rīgas Vāgnera zāles patronesi man ir liels gods un es ar lielu prieku pieņēmu šo piedāvājumu," norāda Vāgnere-Paskjē.
"Mūsu mērķis, kā jau minēju, ir 2021.gads, kas ir gluži reāli, ja tikai valdība pieņems tos vajadzīgos lēmumus uzsākt procesu," - tā Māris Gailis.
Jau vēstīts, ka Vāgnera zāle jau padsmit gadus ir faktiski bez lietotāja un pamazām drūp un plaisā. Neraugoties uz zāles lielisko vēsturi un kultūras potenciālu, tās atjaunošana nav prioritāšu sarakstā nevienai no iesaistītajām institūcijām. Atbildību par tās glābšanu ministrijas un apsaimniekotāji turpina futbolēt no viena pie otra.
Runājot par Vāgnera zāli, kultūras ministre Dace Melbārde Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā, apliecināja, ka Kultūras ministrija no savas puses atbalsta privātās-publiskās partnerības modeli, lai nodrošinātu Vāgnera zāles attīstību. Ministre gan vērš uzmanību uz to, ka šāds modelis nākotnē var ietekmēt fiskālo telpu, jo agri vai vēlu nauda privātajam partnerim būs jāatmaksā no valsts budžeta.
„Kultūras ministrija ir arī veikusi sociāli ekonomisko izvērtējumu šim te privātās-publiskās partnerības modelim, kā tas varētu aptuveni funkcionēt. Tāpat Kultūras ministrijā strādā arī darba grupa,” pastāstīja Melbārde.
Šobrīd informatīvais ziņojums ir iesniegts Finanšu ministrijā, kas ir lūgusi veikt precizējumus, jo pagaidām „nav pietiekami plaši pārstāvēta kultūras funkcija”. Tai jābūt plašāk pārstāvētai, uzskata Finanšu ministrija. Šobrīd notiek darbs pie šīs informācijas sagatavošanas, norādīja ministre.
