Zibakcijā pievērš uzmanību Vāgnera zāles liktenim

 

3.oktobra vakarā plkst. 18 Vecrīgā notiek zibakcija #VāgneRīga. Tā izpaužas kā kordziedātāju gājiens: gandrīz 50 pašmāju kori - aptuveni 800 dziedātāju - dzied Svētceļnieku kora dziedājumu no Riharda Vāgnera operas "Tanheizers".

 

Māris Sirmais par zibakciju un Vāgnera zāliAnnija Petrova, Latvijas Radio

    Gājiens plkst. 18 sākās Doma laukumā un noslēdzās pie Vāgnera zāles, tādējādi pievēršot uzmanību šīs ēkas tālākajam liktenim, kas šobrīd ir visai neskaidrs.

    Dalībai zibakcijā tika aicināti gan profesionālie, gan amatieru, gan Latvijas augstskolu kori. Tāpat tika aicināti arī cilvēki, kuriem nav vienaldzīgs Vāgnera zāles liktenis.

    Zibakcijas muzikālo norisi vadīja diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra "Rīga" mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

    Vāgnera zālē atradies senākais Rīgas pilsētas teātris, kas gan kalpojis par darbavietu Rihardam Vāgneram, gan uzņēmis Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Klāra Šūmani ar saviem koncertiem. Šobrīd pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1782.gadā celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni desmit gadu ir slēgts. Namu apsaimnieko aģentūra ''Valsts nekustamie īpašumi'', bet par tā tālāko nākotni šobrīd nav skaidrības.

    Zibakcijas rīkotāji - Rīgas Vāgnera biedrība - cer, ka ar šo simbolisko Svētceļnieku kora gājienu tiks nodota vēsts, ka kultūrvēsturiski bagātajai ēkai arī nākotnē jābūt par mājvietu augstas kvalitātes mūzikai un teātrim.

    Pasaulslavenais komponists Rīgā pirmoreiz ieradās 1837.gada augustā 24 gadu vecumā, un viņa pirmā piestāšanās vieta bijus Bolderāja. Vāgners Rīgā uzturas divus gadus, diriģējis aptuveni 20 iestudējumu, no jauna uzvedis piecas izrādes, kā arī atjaunojis vairākus operas uzvedumus. Tieši Rīgā Vāgners sāka komponēt apjomīgo piecu cēlienu operu "Rienci", pabeidzot uvertīru un pirmos cēlienus. Kopumā darbs pabeigts krietni vēlāk - Parīzē.

    Zibakciju #VāgneRīga apmeklēja un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teica komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

    Jau vēstīts, ka Vāgnera zāle jau padsmit gadus ir faktiski bez lietotāja un pamazām drūp un plaisā. Neraugoties uz zāles lielisko vēsturi un kultūras potenciālu, tās atjaunošana nav prioritāšu sarakstā nevienai no iesaistītajām institūcijām. Atbildību par tās glābšanu ministrijas un apsaimniekotāji turpina futbolēt no viena pie otra.

    Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norāda Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, biedrība jau panākusi to, ka Kultūras ministrija izstrādājusi ekonomisko pamatojumu vienai no versijām, kāds varētu būt Vāgnera zāles turpmākais liktenis. Runa ir par privāto un publisko partnerību, taču ir arī citi Vāgnera zāles attīstības modeļi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti