Pirmajā dienasgrāmatā – atskats uz folkloras festivāla "Baltica" pirmo divu dienu norisēm un tikšanās ar Rīgas Danču kluba vadītāju Valdi Putniņu un Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa "Līvlist" dalībnieku Jēkabu Raipuli, sarunas ar Lielvārdes folkloras kopas "Josta" dalībniecēm Indru Jaundālderi un Irēnu Zahari, "Suitu sievām" Santu Galiņu un Guntu Kviesīti, kā arī Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāju Antoņinu Krakopi.
Jau tradicionāli festivāls sākās ar Baltijas vakaru: 6. jūlija koncertā "Kaimiņu būšana", kas risinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, uzstājās latviešu, lietuviešu un igauņu folkloras kopas.
Baltijas valstu folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vidū uz skatuves kāpa arī viena no bērnu un jauniešu skaitliski kuplākajām folkloras kopām – Iecavas folkloras kopa "Tarkšķi". Svinīgu uzrunu teica Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Savukārt 7. jūlijā ceļā uz Dainu kalnu Turaidā starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" dalībnieki kur nu kurais piestāja kādā no Siguldas novada vietām, lai saspēlētos dziesmās, vārdos un darbos. Tā kā šī gada festivāla tēma ir spēle, tad nu katrā no vietām šī spēle tika apspēlēta: Lēdurgā – priekšspēle, Inčukalnā – saspēle, Krimuldā – dubultspēle, Mālpilī – apspēle, Jūdažos – piespēle, Siguldā – izspēle, bet Inciemā – pāru spēle.
Savukārt tie, kuri Turaidas muzejrezervātā bija ieradušies agrāk pirms atklāšanas koncerta sākuma, varēja iemēģināt kokles spēli koklētāja Anša Jansona vadībā.
7. jūlija vakarā Turaidas muzejrezervāta Dainu kalnā bija pienācis laiks Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" atklāšanas koncertam "Spēlē šādu vakariņu", kurā satikās un paaudžu spēles priekam ļāvās vairāk nekā 50 folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu dalībnieki. Koncerta tiešraidi klausījāmies arī Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā.
"Festivāla "Baltica" skates risinājās rudenī, un, tā kā tas viss notika mirklī, kad sākās kārtējie pandēmijas ierobežojumi, bija diezgan sarežģīti. Maz laika bija sagatavoties, tomēr izdarījām labāko, ko tajā mirklī varējām, saņēmām diezgan labu novērtējumu, un te nu mēs esam," atklāj Rīgas Danču kluba vadītājs Valdis Putniņš. Viņš neslēpj, ka gatavošanās procesā un mēģinājumos gājis visādi: "Pats par sevi dejošanas process ir jauks un patīkams, daudziem tas patīk. Tā ir arī fantastiska saspēle šīgada festivāla tēmā. No otras puses – starp pēdējo mēģinājumu un skati mums atkrita trīs labi dejotāju pāri, kas saslima ar Covid-19, un līdz ar to man pēdējā mirklī bija jāpārliek programma. Tas bija diezgan liels izaicinājums.
Lai gan izdevās labākais, ko varējām izdarīt, protams, vienmēr gribas labāk un droši vien tā ir daudziem – ka arī pēc laba koncerta zini, kā varētu vēl labāk. (..) Šobrīd ir īsta festivāla sajūta, kas ir ļoti svarīga, patīkama lieta."
Tikām Jēkabs Raipulis festivālā "Baltica" piedalās jau kopš tā pirmsākumiem: "Šogad festivālā piedalos ar lībiešu ansambli "Līvlist", kas ir ļoti biežs viesis festivālā "Baltica", kas tagad notiek dažādās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Latvijā esmu piedalījies gandrīz visos festivālos, bet uz Igauniju braucu retāk, uz Lietuvu – vēl retāk. Tomēr cenšos festivālu nepalaist garām."
Vaicāts, ar kādām sajūtām sagaidīts šīgada festivāls, Jēkabs Raipulis atklāj: "Ar lielām cerībām, ka būs pacēlums, tāpat kā tas bija 90. gadu sākumā un 80. gadu beigās, kad notika pirmie svētki. (..)"
Arī Jēkabs Raipulis atzīst, ka sagatavošanās process, kā jau kovidlaikā, bijis nervozs: "Festivālam gatavojāmies visneiedomājamākajos apstākļos, jo telpās taču visi kopā nedrīkstējām atrasties.
Mēģinājām koncertzāles "Ave Sol" pagalmā – dažkārt lietū, dažkārt vējā, jo janvārī bija jānodod programma, tā ka sagatavošanās bija pavisam netipiska šādam pasākumam."
Stāstot par programmu, ar kuru piedalās festivālā, Raipuļa kungs atzīmē: "Esam lībiešu dziesmu ansamblis, tāpēc mūsu programmā pārsvarā un galvenokārt ir dziesmas lībiešu valodā – gan tautasdziesmas, gan komponistu sacerētās, kas varbūt nav pilnībā etnogrāfiskas, bet katrā gadījumā mūsu uzdevums ir lībiešu tradīciju, lībiešu valodas saglabāšana un aktualizēšana, lai varētu šīs dziesmas demonstrēt arī skolās vai citos pasākumos."
Lielvārdes folkloras kopas "Josta" dalībnieces Indra Jaundāldere un Irēna Zahare sajūsmināti stāsta, ka sajūtas festivāla atklāšanas dienā ir brīnišķīgas: iesildījušies jau Inčukalnā. Salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, kad piedalījušās folkloras festivālā "Baltica", dāmas atzīst, ka tagad ļaušanās un baudīšana ir cita. Ja pirmajā reizē bijusi neziņa un nesaprašana, šoreiz ir tā, ka pasākums vienkārši jābauda. Ir daudz lielāka brīvība. Ja sākumā viss vairāk bijis iestudēts, tagad valda savstarpēja uzticēšanās. Un šī sajūta saliedē.
Tikām Santa Galiņa un Gunta Kviesīte no etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas" smej, ka nekas neesot mainījies: Turaidā atkal līst!
Tā jau esot bijis, bet ir labi – nav karsti, un viss ir kārtībā. Līdz šim bijušas Mālpilī – bijusi gan iepazīšanās, gan dziedāšana, paviesošanās uzņēmumos un gardu pusdienu baudīšana Mālpils muižā. Tagad – atklāšanas koncerts, bet vēl priekšā triju dienu aktivitātes.
"Suitu sievas" festivālā pārstāv 10 dalībnieces, "Suitu vīrus" – pieci, un "Suitu dūdienieki" arī ir pieci. Vēl tikai pats festivāla sākums, priekšā vēl daudz aktivitāšu: Rīgā aktīvāki būšot tieši vīri, tad jau visa kompānija tiek gaidīta arī suitu pusē un Talsos.
"Esmu ļoti gandarīta un priecīga – ir tāds saviļņojums sirdī! Mums viss sākās Inciemā, tur bija ļoti jauki. Brīvi, brīnišķīgi padziedājām par saulīti, par mēnestiņu. Un dziedājām arī pirmo dziesmu, ko mūsu ansamblis vispār ir dziedājis - "Aiz kalniem, aiz lejām"," sirsnīgi stāsta Antoņina Krakope, neslēpjot sajūsmu par to, ka atklāšanas koncertā vārds dots katrai no grupām, bet pa vidu bijusi dancošana.
"Pēc kovida nekur nebijām braukuši, un esam pateicīgi un priecīgi par to, ka beidzot esam tikuši ārā. Un tīri normāli arī nodziedājām! Bija jau grūti, bet tagad liekas, ka jau esam ritmā tikuši," spriež Antoņina Krakope
un teic, ka visas sievas ir apmierinātas ar to, kā nodziedājušas, un nu pavisam drošu sirdi un priecīgu prātu varot iet uz māju pusi.
