Pa ceļam ar Klasiku

Beidzot visi kopā! Koncertuzvedums "Dziesma dejo. Deja skan" - sapnis, kas piepildījies

Pa ceļam ar Klasiku

Nepārtraukta kontrole nestrādā. Ekstravagantais Ēriks Bosgrāfs - atkal Latvijā!

Par Pirmo starptautisko tradicionālās āra dziedāšanas festivālu "Dabā" stāsta "Saucējas"

Skanīgo vietu mednieces. «Saucējas» festivālā «Dabā» atdzīvinās āra dziedāšanas tradīcijas

Pēc grupas "Saucējas" iniciatīvas 4. un 5. augustā Ļaudonas pagastā norisināsies pirmais starptautiskais tradicionālās āra dziedāšanas festivāls "Dabā", kas pulcēs dziedātājus, mūziķus un folkloras pētniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas. Festivāla mērķis ir vērst uzmanību uz ārā dziedamo tautasdziesmu repertuāru un tā ciešo sasaisti ar dabas ainavas veidoto akustisko vidi. Galvenās aktivitātes būs divas: āra dziedāšanai veltīts simpozijs un akustiskais koncerts Sāvienas pilskalnā.

Grupas "Saucējas" dalībnieces Vineta Romāne, Elīna Ellere, Janta Meža un Kristīne Jansone Latvijas Radio 3 "Klasika" studijā ieradušās ar krāšņiem zāļu vainagiem galvās. Vaicātas, vai vienmēr, kad sanākušas kopā, ir tā saposušās, dziedātājas teic, ka tas tiekot darīts brīžos, kad jāuzstājas, un zaļie vainagi galvā tiekot likti neatkarīgi no tā, vai ir vai nav Jāņi. 

Ja vasara, tad ir zaļie vainagi, ja rudens puse, tad vainagos parādās auglīši un pīlādži. Reizē vainagiem esot funkcionāls konteksts, jo ēna mazāk krīt uz sejas, ir patīkamāk, vēsāk un dažreiz, ja līst lietus, tad arī mazliet no lietus pasargā.

Tā ka no vainagiem ir gan skaistums, gan labums.

Citiem varbūt tā patiešām ir jauna iniciatīva, bet pašām "Saucējām" dziedāšana dabā ir kas ļoti labi pazīstams. Ne velti viņām ir arī brīnišķīgs albums tieši ar šādu nosaukumu "Dabā", kas klajā nācis pagājušā gada pavasarī. Pie tā viņas vairākus gadus strādājušas. Arī Sāvienas pilskalnu akustiski izpētījušas un izmēģinājušas līdz pat sīkākajam kaktiņam. 

Albuma ieskandināšanas koncerti noslēgušies, bet "Saucējas" turpina dziedāt dabā. Festivāla rašanās lielākie iemesli bijuši divi: vēlme turpināt šos koncertus, jo pērn sapratušas, cik tiešām ārā burvīgi skan, un, otrkārt, saņemts Ļaudonas pagasta atbalsts – sak, nāciet un rīkojiet! Tad arī izdomājušas, ka var to visu turpināt daudz plašākā apjomā.

Un tas plašākais apjoms ir tas, ka "Saucējas" festivālam piesaistījušas ne tikai latviešu dziedātājus, bet arī tuvākos kaimiņus no Lietuvas, Igaunijas un arī no Ukrainas. Viņas pašas atzīst – esot gana izceļojušās un iepazinušas arī citus līdzdomātājus, kuriem varētu interesēt šāda ideja. Kā teikušas igaunietes, to, par ko viņas sen sapņojušas, "Saucējas" beidzot izdarījušas!

No kreisās: Inta Pīrāga, Vineta Romāne, Janta Meža un Kristīne Jansone

Festivāla pirmajā dienā 4. augustā notiks simpozijs, kur notiks apmainīšanās ar pieredzi un domām. Vai jāsaprot, ka āra dziedāšanas tradīcija nav tikai Latvijai raksturīga nianse? Tieši tā! Taču interesanti, ka festivāla organizēšanas procesā "Saucēju" dalībnieces atskārtušas, ka mums, latviešiem, ir ļoti daudz dziesmu, kur tiek dziedāts tieši par dziedāšanas prieku, dziedāšanas procesu, savukārt mūsu kaimiņiem, kas arī piedalīsies festivālā, tas nav tik izteikti. Tā bijusi pirmā atziņa, ka mums tiešām ir ļoti daudz dziesmu, kuras atspoguļo, kad, kā, kādā sakarā notiek dziedāšana, proti,

latviešu folklora patiesi ir bagāta ar dziesmām, kuras stāsta, kā meitas un puiši dziedājuši, kā mežu gali skanējuši, kā balsu palaist gar bērzu zariņiem, kā dziedāt pie ūdens, kā dziedāt pie purva.

Šobrīd, skatot citu festivāla dalībnieku piedāvājumu, īpaši izprotama šī mūsu unikalitāte. Un tas ir arī jaunā festivāla virsmērķis – popularizēt āra dziedāšanu. Ir populāri festivāli uz ūdens, bet "Saucējas" grib parādīt, ka arī kalnā un purvā var sarīkot dziedāšanas svētkus! Latvija ir bagāta ar daudzām skanīgām vietām. "Saucēju" četrotne intervijā "Klasikai" smej, ka esot īstenas skanīgo vietu mednieces un labprāt ar tām iepazīstina arī savu publiku, aicina savus skatītājus, rīko koncertus tieši šādā āra vidē ar visu dabas ainavas akustiku, dabas skaņām. Un viņām piedzied gan varžu koris, gan sienāži, gan putni.

No kreisās: Elīna Ellere, Kristīne Jansone un Janta Meža

Tāpat dziedātājas atgādina, ka tautasdziesmas vispār pārsvarā radītas, lai dziedātu ārā, dabā. Tieši šo jautājumu, gatavojoties ierakstiem, labi izpētījusi "Saucēju" vadītāja Iveta Tāle, un par to arī dziedātājas praktiski pārliecinājušās:

dziedot ārā, tiešām atskan – var dzirdēt kilometriem tālu, un arī putni reaģē uz cilvēka dziedāšanu, itin kā līdzdarbojas, itin kā konkurē. Visa daba atsaucas un skan kopā ar "Saucējām". 

Bieži vien cilvēki pat netic: noklausoties albumu "Dabā", daudzi spriež, ka efekti speciāli pielikti. Nu, nevar būt, ka tāda skaņa un tāda telpa! Nē, nekas nav pielikts, tas viss tiešām ir ieskaņots dabā. Tātad cilvēks ir nedaudz attālinājies no tā visa un pat netic, ka tā var skanēt. "Saucējas" vēlas saukt viņus atpakaļ pie dabas.

No kreisās: Inta Pīrāga, Vineta Romāne, Janta Meža un Kristīne Jansone

Simpozijā, kas faktiski būs meistarklases, "Saucējas" ne tikai dalīsies savā pieredzē, kā dziedāt dabā, bet arī mācīs, kā to darīt. Jo tas nav gluži tas pats, kas sēdēt virtuvē pie galda un mierīgi dziedāt. Tur ir pavisam cita skaņa! "Saucējām" šai ziņā ir ļoti plaša āra dziedāšanas pieredze un dziedāšanai dabā ir senas tradīcijas. Problēma tikai tā, ka beidzamos gadu desmitus dziedāšanas tradīcija pārgājusi uz telpām, kuras dod savu akustisko efektu. Plus vēl tehnoloģijas ar pastiprinātājiem: cilvēkam vairs nav vajadzīgas tādas iemaņas kā skaļa dziedāšana, raidot savu balsi tālu, jo visu taču var panākt ar tehniku. "Saucējas" grib ņemt atpakaļ tos daudzus soļus un iet pie pirmtradīcijas –  iemācīties dziedāt skaļi vai akustiski bez jebkādiem pastiprinātājiem. Izmantot dabu kā pastiprinātāju, mikrofonu vai lielu koncertzāli.

Saucējas Ruķeļkalnā

Ārā dziedot, balsi jāmāk raidīt. Jo sākumā, uzsākot dziedāt dabā, dziedātājas to nav vēl īsti pratušas, tāpēc mēģinājušas skaļumu panākt ar kliegšanu.

Bet viss esot savādāk. Ir jāatrod īstā vieta, piemēram, jāsaprot, vai šajās eglītēs balsis atskanēs, vai tas kalns nav pārāk tālu vai pārāk tuvu. Ir jāapzina un jāizpēta vide. Iespējams, agrāk cilvēki fizikas pamatprincipus pārzināja intuitīvi. Bet nu jau "Saucēju" pieredze ir tāda, ka dažkārt, nonākot kādā svešā vietā, viņas ierauga mežiņu vai ezeru un nu jau tiešām intuitīvi var nolasīt dabas dotās īpašības, kad tur tiešām labi skanēs. Piemēram, dzirdot atbildam putnus, jāimprovizē. Tāpēc dziedātājas atzīmē, ka improvizācija patiesi ir tradicionālās dziedāšanas būtiska sastāvdaļa, kas mazliet piemirsta. Arī to dāmas grupas ietvaros cenšas praktizēt un pašas mācīties. 

Albumā "Saucējas" galvenokārt centrējas uz Sēlijas, uz Vidzemes dziesmām. Vai festivālā vairāk tiks apdziedāta lokālā vieta, Ļaudona? Dziedātājas teic, ka Sēlijas daudzbalsība ir tik ārkārtīgi krāšņa, ka bez tās noteikti neiztikšot. Festivālā būs grupa no Jēkabpils – sēļu tradicionālās dziedāšanas grupa "Krāce", ar kuru "Saucējas" cer sadziedāties. Būs arī vietējā grupa no Ļaudonas, kā arī no Madonas – ansamblis "Vērtumnieki". Viņi būtībā visi ir sēļu mantojuma turpinātāji, un arī Madonas apkārtnē sastopamas sēliskas izloksnes, līdz ar to arī dziesmu materiāls ir sēlisks. Tā ka sēļu akcents būs noteikti. Bet, lai krāšņi ieskanētos arī citi novadi – jo daudzbalsības tradīcijas arī citos novados ir ļoti interesantas un savdabīgas, būs gan dziesmas no Latgales, gan Kurzemes. 

Vēl būs arī muzikanti Eduards Klints un Jumis Ločmelis, kuru pārziņā būs tādi instrumenti kā dūdas, taures, āžragi – tie ir lieliski piemēroti, lai dziedātu ārā.

Runājot par Sāvienas pilskalnu, kur 5. augustā notiks koncerts, "Saucēju" dziedātājas uzsver, ka jau ģeogrāfiski šī vieta dabiski bijusi ar gareniem klaipveida pauguriem, ko ģeogrāfiski sauc par osiem. Uz viena no tiem ir izveidota Sāvienas pilskalna terases struktūra. Tur ir ļoti skaisti. Bieži vien ir tā, ka senie pilskalni kaut kādā veidā ir vēstures apslēpti, jo formas ir zudušas, bet Sāvienā vēl joprojām terases var izstaigāt, izjust un labi redzēt.

Dziedot "Saucējas" ne tik daudz izmanto pilskalna virsotni, bet vairāk nogāzes, jo tieši pa nogāzi balss iet skaisti uz leju. Viņu mīļākā dziedāšanas vieta esot stiga pret vienu no ezeriņiem, kur balss tā kārtīgi ieskrienoties pa visu nogāzi un ezeru, atbalsojoties pretējos kokos.

Līdz ar to, ka koncertā piedalīsies vairākas grupas, vajadzēs izkārtoties tā, lai viens otru labi dzirdētu, bet tai pašā laikā būtu arī tāluma sajūta, lai nav tā, ka dziesmas skan vienādi spēcīgi. Akustiskā ainava šoreiz būs ļoti bagāta, jo arī dziedātāju būs daudz. Skatītāji varēs staigāt un meklēt, viņuprāt, labāko vietu, no kuras skan. Tā varēs būt gan pastaiga, taču varēs sēdēt arī uz vietas. Jebkurā gadījumā – ikviens varēs justies brīvi dabā.

Skaņvietas meklēšana arī ir viens no jaunumiem, ko "Saucējas" ar šo festivālu vēlas iedzīvināt, lai cilvēki nevis sēž vienā vietā, bet pieceļas un sameklē katram tīkamāko skanisko vietu. Attālums no grupas, ģeogrāfiskais reljefs – tas ļoti, ļoti ietekmē skaņu, kāda tā dzirdama konkrētajā vietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt