Atkalsatikšanās, jo jau pirms pāris mēnešiem viņa bija Rīgā, un arī toreiz es biju uz viņas meistarklasi. Atzīšos, ka daļu meistarklases nodarbojos ar sevis žēlošanu un kaut kādu raudāšanu, jo, ak kungs, cik ļoti es neko nesapratu un cik ļoti nespēju izpildīt. Šoreiz es nācu jau zināmajā un pati sevi pārsteidzu.
Morīna Fleminga savā meistarklasē dalījās ar sevis izstrādātu metodi par to, kā viņa veido savas kustības, kā liek ķermenim kustēties, kur ir kustības avots. Tie ir tēli, tās ir dzīvības enerģijas, izmantojiet kuru vārdu vēlaties - cji, prāna vai jebkādu citu, sakoncentrēšana un atbrīvošana. Tā rodas īpašā punktā, starp ānusu un dzimumorgāniem, un tā nu mēs visas 7 stundas aktīvi šo punktu meklējām un aktivizējām.
No saviem locekļiem un galvas avotiņa mēs sūtījām gaisā spirāles, mēs nolaidām iedomātu zirga asti, mēs pārvērtām sevi mākonī, mēs audzējām 30 pēdas augstu bambusu. Ar to bambusu man bija īpaši jāiespringst, jo pie mums jau bambusi tā neaug un arī mērvienību sistēma cita.
Tāpat izmēģinājām īpašu gumiju sistēmu, kas ļauj locekļus kustināt vieglāk, ar mazāku pretestību un ar kuru palīdzību var likt ķermenim ieņemt tādas pozas, kādas tas iepriekš nemaz nebija zinājis, ka spēj ieņemt. Manējais noteikti. Un fonā skanēja brīnišķīga, precīzi kustībām piemeklēta mūzika, vai tas bija Filips Glāss vai kāds cits, to gan es nepateikšu.
Esot kopā ar Morīnu nu jau kādas 16 stundas no savas dzīves, es jau zinu, cik ļoti viņa ir precīza un prasīga. Tieši tāpēc šodien izbaudīju to, kā nemanot ir pagājušas te četras, te jau septiņas stundas, un es esmu tikusi tam visam līdzi.
Lieta, ko visvairāk novērtēju, bija tas, ka Morīna nemitējās mūs uzslavēt, visbiežāk izskanēja vārds “skaisti”. “Beautiful”. Vai pat “ļoti skaisti”.
Ik pa brīdim pārbaudīju (ar paošņāšanas metodi), vai vēl joprojām var just, ka esmu iesvīdusi un jā, katru reizi guvu tam apstiprinājumu. Tāpat bija interesanti vērot Morīnas un viņas vīra Krisa sadarbību - viņš atsaucās uz katru viņas komandu un no viņa es noskatījos, kā tad īsti tās kājas ir jākustina šķērītē.
Vēlreiz piesaukšu to kungu. Ak kungs, cik ļoti grūti man tagad ir pakustēties! Novēliet man izturību un vieglas kājas rīt.
