Ojāra Vācieša piemiņas vieta Carnikavā - turpināšanās un uzdrīkstēšanās

Sestdien, 24.oktobrī, Carnikavas kapsētā tiks atklāta latviešu izcilā dzejnieka Ojāra Vācieša piemiņas vieta. Tā veidota kā divu būtisku viņa daiļrades tēmu - turpināšanās un uzdrīkstēšanās - vizuāla interpretācija. Līdz ar piemiņas vietas izveidi tiks īstenota 30 gadus sena iecere, ar kuru konkursā uzvarēja arhitekte Inguna Rībena. Valsts iekārtas maiņas un finansiālu grūtību dēļ projekts ilgus gadus bija atstāts novārtā, bet nu tas realizēts ar Carnikavas novada pašvaldības, valsts un ziedotāju atbalstu.

Konkurss par Ojāra Vācieša kapa vietas izveidi notika 1984.gadā, gadu pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā. Lielā konkurencē tajā par spēcīgāko tika atzīta arhitektes Ingunas Rībenas iecere. Viņa stāsta, ka ar Ojāra Vācieša dzeju viņai visciešākās saiknes ir jau kopš bērnības, kad to priekšā lasījis tētis, un arī vienmēr pēc tam viņai Vācieša dzeja bijusi un ir spēka avots, kas gan attīra dvēseli, gan aicina uzdrīkstēties.

Tieši turpināšanās un uzdrīkstēšanās tēmas Inguna Rībena arī simboliski vizualizējusi, veidojot piemiņas vietu: "Pirmkārt jau - kapi ir īpaši ar to, ka Ojārs Vācietis ir apglabāts 25 metru augstas kāpas pašā virsotnē Carnikavas kapos. Tā ir tāda vide, kur pati daba jau nosaka to māksliniecisko ideju, un idejas pamatā ir zāle, kas ir laicīga, maiga, trausla, iznīcīga, bet kas salauž granīta mūžīgo varenību, stingumu un it kā nesalaužamību."

Atkal atgriezties pie šīs ilgus gadus novārtā atstātās idejas Inguna Rībena aicināta Ojāra Vācieša dzīvesbiedres Ludmilas Azarovas bēru dienā Ojāra Vācieša muzejā pirms trim gadiem, kad viņu uzrunājusi Carnikavas novada domes vadītāja Daiga Jurēvica. Sākotnēji viņai šķitis gluži nereāli atdzīvināt tik senu ieceri, bet tad viņu motivējusi pārliecība par šīs idejas aktualitāti arī šodien:

"Es visas planšetes, materiālus, rasējumus un maketu biju nodevusi Vācieša muzejam, un man bija ļoti grūti pie tā atgriezties arī pašai savās domās, bet Daiga Jurēvica un mani tuvākie cilvēki mani pārliecināja, ka tā ideja jau ir mūžīga. Man pat grūti domāt par to, ka tagad arī mūsu publiskajā garīgajā telpā aizvien vairāk sāk dominēt viens "pareizais" viedoklis, bet tas tikai apliecina,

cik atkal [aktuāla] šī ideja par to, ka zāle - maiga, trausla, laicīga, iznīcīga - salauž stingušo, it kā nesalaužamo granītu tieši tāpat, kā patiess, godīgs vārds mūžīgi mūžos salauzīs melīgu, liekulīgu laiku," pauž Inguna Rībena.

Piemiņas vieta iekļauj arī Ojāra Vācieša portretu, kas atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt turpat blakus esošā Ludmilas Azarovas kapavieta iemiesota baltā lodē, kas simbolizē saulesgaismu, līdzsvaru un sievišķīgo spēku.

Pie piemiņas vietas izveides strādājis arhitekts Uģis Zābers, Ojāra Vācieša portreta autors ir Gļebs Panteļejevs, bet tā izkalšanu granītā veicis Guntis Pandars.

Gļebs Panteļejevs uzaicinājumu piedalīties projektā uzskata par lielu godu un atbildību.  Panteļejevs norāda - piemiņas vieta ļoti precīzi atspoguļo arī viņa personisko sajūtu par Ojāra Vācieša personību: "Protams, man tas asociējas ar Ojāru Vācieti, un reizē man tas asociējas ar mākslu kā tādu, jo māksla ir dzīvs process, kas var paveikt neiespējamo, jo mākslai ārkārtīgi liela loma ne tikai kompozīcijās un mākslinieka personīgajos meklējumos, bet arī rezonansē, jo diža māksla vienmēr rezonē, un tā rezonē sabiedrībā, kosmosā, tai ir ārkārtīgi būtiska nozīme."

"Tā es iedomājos: guļu labajos Carnikavas kapos, sausās smiltiņās, un gadsimtu gājputnu ceļš iet taisni man pāri," tā kādreiz rakstījis pats Ojārs Vācietis, tā izsakot savu vēlmi, ka vēlas atdusēties tieši Carnikavas kapos. Viņa un Ludmilas Azarovas piemiņas vietu tur atklās sestdien, 24.oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti