Vairākos zīmējumos 18. gadsimta beigās traktieri "Jeruzaleme" iemūžinājis arī etnogrāfs un mākslinieks Johans Kristofs Broce. Ojāra Vācieša dzīvesbiedre, dzejniece Ludmila Azarova pat sacerējusi Brocem veltītu dzejoļu ciklu, ko Ojārs Vācietis vēlāk atdzejojis latviski.
Par mājas vēsturi Ojāram Vācietim izstāstījis komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš. Viņš arī stāstījis, ka šajā namā savā laikā "parādus taisījis" komponists Rihards Vāgners. Nekādu dokumentālu pierādījumu par šo faktu gan nav.
Par to vēsta tikai Marģera Zariņa leģenda. Stāsts par nama vēsturi Ojāram Vācietim tik ļoti paticis, ka reizēm viņš vēstulēs parakstījies kā Pārdaugavas pilskungs.
Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Pēc traktiera darbības izbeigšanās ēka piedzīvojusi daudzas pārmaiņas un saimniekus. 19. gadsimta sākumā māju un gruntsgabalu iegādājās tirgotājs Teodors Heinrihs fon Šrēders un nodēvēja šo vietu par Šrēdermuižiņu. Skaisti iekoptajā dārzā skatu saistīja sakoptā ēka, kurā skanēja mūzika, dzeja un filosofiskas sarunas.
Savukārt 19. gadsimta otrajā pusē par mājas īpašnieku kļūst viens no Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa kompānijas īpašniekiem Heinrihs Robinsons. Viņa laikā namam piebūvēta mājas daļa, kurā tagad iekārtota muzeja zāle, kas tā arī tiek saukta – par Robinsonzāli.
20. gadsimta sākumā nams tiek sadalīts dzīvokļos, un 1960. gadā viens dzīvoklis ar Rakstnieku savienības palīdzību tiek piešķirts tobrīd jaunajam, bet jau atzinīgi novērtētajam dzejniekam Ojāram Vācietim. Dzejniekam sacīts, ka mājoklis nav īpaši labs, patālu no Rīgas centra, bez centrālapkures, bez siltā ūdens, bet dzejnieks bijis priecīgs, jo beidzot ticis pie sava kārtīga mājokļa.
Ojāram Vācietim šis nams bija ārkārtīgi būtisks. Līdz tam Ojārs Vācietis dzīvojis lielā šaurībā. Viņš ir dzimis Trapenē, Igaunijas pierobežā. Bērnībā dzīvojis diezgan lielā šaurībā un vairākkārt nācies mainīt dzīvesvietu. Vidusskolā jaunais dzejnieks dzīvoja skolas kopmītnēs, vēlāk dzīvojis universitātes kopmītnēs.
Pēc kāzām ar Ludmilu Azarovu jaunā ģimene dzīvoja Maskavas ielā vienistabas dzīvoklī pie Ludmilas mammas. Arī tur bija diezgan šauri...
Ojārs Vācietis vēstulē savam draugam Gunāram Grāvim raksta tā: "Dzīves mantiskajā sektorā ir viena sekojoša lieta: dzīvoklis man tagad ir 89 m2, un tajā var spēlēt futbolu, bet pats labākais ir vieta, kurā tas atrodas – starp Māras dīķi un Arkādiju. Pilnīgi brīvā dabā un no galvaspilsētas piecpadsmit minūšu braucienā."
Ojāram Vācietim šī vieta ļoti patīk, un vēlāk, kad viņam piedāvā dzīvokli jaunā mājā, dzejnieks atsakās: "Neiešu jau dzīvot tajā rakstnieku kolhozā!"
Kādā no saviem dzejoļiem Ojārs Vācietis raksta: "Ja Mārupītes vidū cirkuļsmaili liek / Un apvelk riņķi – te ir Rīgas centrs."
Šajā namā tapusi Ojāra Vācieša dzejas lielākā un nozīmīgākā daļa. Dzejniekam te lemts nodzīvot līdz savas dzīves pēdējai dienai – 1983. gada 28. novembrim.
