Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Jauna cilvēka dzīve veco ļaužu pansionātā. Elvīras stāsts

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aizdomas par bērnu tiesību pārkāpumiem Stiklu bērnunama vadītāja krēslu nesatricina

Mudina valsti veidot augsni mecenātismam. «ABLV bank» un Teterevi kādu laiku palīdzēs

Mudina valsti veidot augsni mecenātismam. «ABLV bank» un Teterevi kādu laiku palīdzēt nevarēs

Latvijas simtgades gads kultūras jomā sācies ar nepatīkamu vēsti par finansējuma apdraudējumu Laikmetīgās mākslas muzejam “ABLV Bank” sabrukuma dēļ. Trīs spēlētāji – Borisa un Ināras Teterevu fonds, “ABLV Bank” un “ABLV Charitable foundation” – līdz šim devuši milzu artavu kultūras atbalstam, bet nu saistībā ar bankas darbības apturēšanu apstājies arī viņu dāsnais finansējums kultūrai. Tomēr varbūt šis ir laiks, lai atrastu drošāku un ilgtspējīgāku kultūras atbalsta mehānismu, ieejot valsts jaunajā gadsimtā.

Par Laikmetīgās mākslas muzeju aizvien neskaidrības

2014.gada rudenī startu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektam deva kultūras ministre Dace Melbārde un „ABLV Bank” līdzīpašnieks Ernests Bernis. Muzeju par pilnībā privātu naudu – 30 miljoniem eiro – apņēmās celt „ABLV Bank” labdarības fonds un Teterevu fonds. Starp Kultūras ministriju un abiem finansētājiem tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību muzeja izveidē.

Ar lielu vērienu sāktais projekts tagad ir uz lielas jautājuma zīmes, joprojām nav skaidrības, kas ar to varētu notikt tālāk.

Borisa un Ināras Teterevu fonda pārstāve Inga Vasiļjeva pieļauj, ka skaidrāks virziens varētu iezīmēties nākammēnes: „Jebkuru lēmumu gan par Laikmetīgās mākslas muzeja virzību, gan fonda nākotni var pieņemt tikai fonda padome, kurā ietilpst abu pušu dibinātāji – mecenāti. Un, visticamāk, šis lēmums tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā, un tad par to arī plašāka sabiedrība tiks informēta.”

Par situācijas risinājumu skopa komentāros šobrīd ir Kultūras ministrija (KM), kas gaida abu pārējo projekta virzītāju lēmumu. „Tikai pēc tam mēs varēsim kopīgi spriest par to, kādas varētu būt konsekvences vai kādas darbības varētu būt veicamas. Šobrīd šī situācija vēl nav skaidra,” skaidro ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Vai ministrijai ir kādas atziņas, ka sadarbība ar privātajiem partneriem jāorganizē citādāk, lai neveidotos līdzīgas situācijas? „Šis process – sadarbība ar banku – bija organizēts tā, ka šeit nebija paredzēts, ka viena vai otra puse uzņemas risku risināšanu kā tādu. Banka apņēmās pati savas saistības, un

ministrija savu iespēju robežās savas saistības. Un mums bankas saistības nav jāpārņem. No šī viedokļa raugoties, process ir ļoti sakārtots,” norāda Vilsone.

Privāts finansētājs arī Teterevu fonds

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveide ir pats vērienīgākais projekts, kas varētu ciest „ABLV Bank” problēmu dēļ. Taču banka, tās labdarības fonds un Borisa un Ināras Teterevu fonds finansējis vai līdzfinansējis milzum daudz citu nozīmīgu kultūras projektu. “ABLV Bank” labdarības fonda lielākās uzmanības lokā bijusi tieši laikmetīgā māksla, bet Teterevu fondam visplašākais spektrs – “Spēlmaņu nakts”, “Teātris.zip”, apbalvojums „Laiks Ziedonim”, simtgades projekts „Latvijas gredzens”, Latvijas Radioteātra iestudējumi. Arī tā ir tikai viena ļoti maza daļa no plašā klāsta.

Jau septiņus gadus ar Teterevu fonda atbalstu Latvijas Televīzijā vērojams raidījumu un teātra izrāžu cikls „Teātris.zip”. Izrādītas vairāk nekā 150 labākās teātra izrādes ierakstā un tiešraidē, kas paliek arī kā nozīmīgs televīzijas mantojums.

„Teterevu fonda ieguldījums ir neatsverams. Tas ir miljonu naudas vērtībā – šis garīgais un arhivārais pienesums. Esam ierakstījuši vairāk nekā 100 izrāžu, un mums ir vēl uz priekšu ierakstīts. Mums ir svarīgi, lai saglabātos „Teātris.zip”, jo mums ir labas izrādes, ko rādīt.

Cenšamies cerīgi skatīties nākotnē, bet tajā pašā laikā nākotne ir īsti vēl nezināma,” atzīst raidījuma „Teātris.zip” satura redaktore Mārīte Balode.

Jau četrus gadus Teterevu fonds atbalsta arī Latvijas Radioteātra projektus, bet kopš 2016.gada arī Radio Mazo lasītavu, kurā populārais aktieris Gundars Āboliņš lasa dažādu izdevniecību aktuālākās un interesantākās grāmatas, lasījumu papildina arī komentāri par grāmatu.

Šīs nedēļas sākumā Gundars Āboliņš Latvijas Radio ielasīja, iespējams, pēdējos Mazās lasītavas ierakstus, kas skanēs līdz Jāņiem, bet pēc tam to nākotne ir neskaidra. Tāpat neskaidrs ir divu šogad plānoto Radioteātra iestudējumu liktenis.

Radioteātra vadītāja Māra Eglīte ir tikai un vienīgi pateicīga par līdz šim paveikto  kopā ar Teterevu fondu: „Viņi četru gadu garumā ir mūsu Radioteātri būtībā uzturējuši, mēs esam tik daudz ierakstījuši darbus pa šiem gadiem. Pareizi jau ir, kā saka no padomes daži locekļi – to, ko mums dod Teterevi, to vajadzētu budžetā likt iekšā. Un tad mums nebūtu jāuztraucas par to, ka var būt un var nebūt.

No tā, ko mēs dabūjam no valsts, es varu gadā uztaisīt tikai pusotru iestudējumu.”

Laikmetīgajai mākslai skaudrākais trieciens

“Gan “ABLV Bank”, gan Teterevu fonds ir vieni no nozīmīgākajiem spēlētājiem tieši mākslas atbalstam Latvijā.  "Tas, ka viņi iziet ārā no šīs zonas, ir milzīgs zaudējums, jo atbalsts bija ļoti ievērojams,” saka Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

Latvijas Radio viņu satiek Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur tieši tobrīd top vērienīgā, simtgadei veltītā laikmetīgās mākslas izstāde „Pārnēsājamās ainavas”, kas veltīta Latvijas trimdai un emigrācijai visplašākajā kontekstā.

„Šī ir viena no izstādēm, kas saņēma “ABLV Charitable foundation” atbalstu, mēs pat bijām paspējuši parakstīt līgumu, bet tas jau neizglāba situāciju. Tā kā banka tika slēgta, tad tie līgumi tika pārtraukti. Mums tas ir milzīgs iztrūkums,” saka Krese.

Laikmetīgo mākslu “ABLV Bank” problēmas varētu skart, iespējams, visskaudrāk – pieļauj arī Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, jo šos procesus Latvijā pamatā organizē nevalstiskais sektors, kam lielākais finansējums nāk no Kultūrkapitāla fonda (KKF) un ziedojumu līdzekļiem. Līdz šim ļoti būtisks bijis arī “ABLV Bank” labdarības fonda līdzfinansējums Venēcijas biennālei.

Ministrijas valsts sekretāre skaidro, kā šī situācija tiks risināta: „Venēcijas biennālē Kultūras ministrija no valsts budžeta līdzekļiem investēja 200 000 eiro un par 50 000 bija vienošanās ar “ABLV Charitable foundation”, ka tas būs viņu līdzfinansējums. Ministrija no atbildības neatsakās. Šobrīd norit sarunas par cita atbalstītāja piesaisti šim nozīmīgajam projektam, par kuru mēs noteikti informēsim sabiedrību.”

Kā ķirsītis uz tortes

Vaicāta, cik kopumā nozīmīga sadaļa mūsu kultūras budžetā ir tieši privātā nauda, Vilsone skaidro, ka procentuāli tā veido nelielu daļu, bet ir ļoti svarīga galvenokārt jaunrades procesam.

„Ir trīs nozīmīgi finansējuma avoti – Kultūras ministrijas finansējums, KKF finansējums un arī sponsoru un ziedojumu līdzekļi. Tie ir ļoti svarīgi, vienmēr bijis kā ķirsītis uz putukrējuma tortes, kā papildu brīvības sajūta projektu vadītājiem. Ja skatāmies lielos rādītājos, tad kopumā, piemēram, muzejiem 2018.gadā mēs finansējam 21 miljonu, tad salīdzinoši muzeju sektorā 2016./2017.gadā piesaistītais ziedojumu finansējums ir 350 000. Tie ir miljoni pret tūkstošiem, tomēr ļoti nozīmīgi, jo dod komforta un papildu drošības sajūtu projektiem,” skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāre.

Cits avots, kur meklēt naudu projektiem, ir Kultūrkapitāla fonds, un diezgan droši var prognozēt, ka jau tagad gana sīvā konkurence uz tā finansējumu kļūs vēl ievērojami lielāka. Tādējādi tas situāciju nerisina, jo fonda līdzekļi jau tā ir gana liesi.

Lai kāpinātu Kultūrkapitāla fonda kapacitāti, būtu jāatgriežas pie vecā finansēšanas modeļa ar piesaisti akcīzes nodoklim

 – atzīst Dace Vilsone un pauž apņēmību, ka ministrija par to ļoti aktīvi iestāsies.

Veidot augsni privāto fondu atbalstam

Skeptisks par to, ka tas varētu izdoties, ir Latvijas Kultūras akadēmijas menedžmenta profesors Ivars Bērziņš. Viņa ieskatā – pats svarīgākais, lai situāciju risinātu, ir tāda valsts politikas izveide, kas veicinātu daudzu fondu rašanos.

„Tagad ik pa laikam - iespējams, arī uz šīm vēlēšanām - kāda partija teiks: mēs cīnīsimies, lai atgūtu KKF veco finansēšanas modeli. Bet es esmu pārliecināts – ja kaut ko aizslēdz, to atgūt ir ļoti grūti. Tagad ir tik daudz pretendentu. Ceļu fonds taču mums ir vajadzīgs, veselībai ir vajadzīgs, visas nozares jau ir sapratušas, cik tas svarīgi. Kultūrai, es domāju, to vairs dabūt nav ne mazākās iespējas, jo vienkārši konkurence ir liela.

Tā kā vienīgais ir radīt labus nosacījumus, lai privātie var veidot fondus.

Likumdošanā būtu jāparedz priekšnoteikumi, lai veidotos daudzi fondi. Problēma ir tāda, ka mums Latvijā labas lietas ir teju pa vienam, bet labi būtu, ja mēs varētu nosaukt 30-40. Jautājums – kāpēc nevaram,” vaicā Bērziņš.

Līdztekus bankas krīzei šajā un nākamajā gadā, iespējams, ziedošanu un mecenātismu ietekmēs arī nodokļu reforma. No tās izriet, ka ziedotājiem varētu būt daudz saistošāk investēt peļņu atpakaļ savā uzņēmumā, nevis ziedot to sabiedrības labā.

Bērziņš stāsta, kā tas notiek Igaunijā, kur šis modelis jau ieviests: „Igaunijā 2017.gada dati ir tādi, ka Igaunijā privāti cilvēki ir ziedojuši sabiedriskām lietām (ne tikai kultūrai) – 30 miljonus eiro gadā. Mēs tikai divus. Mums savukārt uzņēmumi ir ziedojuši gandrīz 100 miljonus, viņiem tikai 20. Tātad ir iespējams, ka arī mums šogad uzņēmumi vairs tik aktīvi nebūs, tiek lēsts, ka būs par 40% mazāk.

Tā kā mums kaut kas ir jādara, lai cilvēki sāktu ziedot.”

Atgriežoties pie situācijas ar “ABLV Bank” finansējumu kultūras projektiem, visas iesaistītās puses šobrīd gaida Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu par bankas pašlikvidācijas plānu, un tikai pēc tam lems par tālākajiem soļiem. Gaidīšanas režīmā ir arī Borisa un Ināras Teterevu fonds.

3 komentāri
Anonīms lietotājs 18262
Uz esošā ziņu fona izklausās, ka, vottā, aizliedzāt mums atmazgāt Krievijas naudu, nebūs, vairs nebūs nekāda mecenātisma, viss čušs, paši vainīgi. Bet ja čaulas kompāniju darbības nebūtu ierobežojuši, tad gan viss būtu.
Anonīms lietotājs 22483
Mēs esam nonākuši tik tālu, ka atsevišķas kultūras izpausmes, pareizāk, protesti pret tiem noved pie sabiedrības apvienošanās, pie Latvijā tik reti sastopamās pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, lai šīs izpausmes nepieļautu. Diemžēl bez panākumiem. Diemžēl Kultūra ciniski rullē tālāk. Es runāju par 100 gades aleju. Manuprāt, ir brīdis, kad Kultūrai kā nozarei vajadzētu pieklusināt savu balsi, nekaitināt sabiedrību un samierināties ar valsts ekonomiskajai situācijai samērīgu finansējumu, kuru vajadzētu tērēt saimnieciski, nevis šķērdēt. Kultūra līdz šim tērēja un šķērdēja, neiedziļinoties, no kurienes tai nauda: atņemta citām vajadzībām (kaut vai cilvēka cienīgām pensijām vai medicīnai) vai naudas atmazgātāju pamesta savas reputācijas spodrināšanai. Ja Kultūra būtu bijusi mazliet principiālāka attiecībā uz naudas izcelsmi un mazliet pieticīgāka un samērīgāka tēriņos, šī situācija nebūtu radusies.
Anonīms lietotājs 22483
Uz sabiedrības ziedojumiem gan nevajadzētu pārāk sacerēties. 100gades kultūras finansējuma apgūšanas neprātā kultūra sevi ir ļoti diskreditējusi: apšaubāmi projekti par apšaubāmi lielu finansējumu (Gaismas Raksti, bēdīgi slavenā 100 gades aleja, Namejs, tie ir tikai daži piemēri). Pēdējos gados kultūras nozarē nauda ir "apgūta", radot zemas kvalitātes produktus, reakcija uz sabiedrības sašutumu ir ciniska. Nevajadzētu ļaut paslēpt peļņu dažādos fondos, izvairoties no nodokļiem, jo mēs ļoti labi zinām, ka šādās sistēmās darbojas otkatu princips. Jā, arī kultūras nozarē. Kā piemēru var minēt Ascendum un būvnieku attiecības.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti