LŪDZU paust attieksmi pret 7stāvu viesnīcas būvniecību pie Melngalvju nama! Read: http://t.co/D9jtYOjNCD
— Aleksejs Loskutovs (@Loskutovs) October 16, 2014
„Uzzinot par šo būvniecības ieceri, es biju gana pārsteigts, jo Rātslaukuma ansamblis un Melngalvju nama komplekss – šī Vecrīgas daļa līdzās ar Doma laukumu tiek saukta par Vecrīgas sirdi,” Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” skaidro Loskutovs.
Saeimas deputāts uzskata, ka septiņu stāvu viesnīca neiederas plānotajā vietā, jo laupa brīvo telpu aiz Melngalvju nama un noteikti dominēšot. Pēc deputāta domām, noteikti mainīsies arī pilsētas siluets.
Loskutovs sociālajos tīklos aicinājis cilvēkus piedalīties būvniecības ieceres „Viesnīcas ēkas jaunbūve Grēcinieku ielā 25, Rīgā” sabiedriskajā apspriešanā, kas turpināsies līdz 20.oktobrim.
Arī Latvijas Arhitektu savienības biedrs, profesors Jānis Krastiņš uzskata, ka sabiedrībai vajadzētu darīt visu, lai ietekmētu būvniecības ieceres Vecrīgā.
„Šai gadījumā galvenais ir tomēr ievērot vēsturisko pēctecību,” uzsver arhitekts, atgādinot, ka projekts jau tā parādīšanās laikā, 2007. gadā, izraisīja pretenzijas. Toreiz diskusijas izraisīja ēkas fasādes daļa.
Arhitekts norāda, ka nepiekrīt tiem, kuri gribētu aizliegt būvniecību minētajā Vecrīgas daļā.
Šī vieta joprojām ir ar kara rētām. Visa Grēcinieku iela ir pazaudējusi vienas puses apbūvi starp Kungu ielu un krastmalu,” atgādina Krastiņš. „Ja mēs gribam atgūt Vecrīgas tēlu atbilstoši vides raksturam, protams, apbūve visā [ielas] garumā jāatjauno.”
Pēc Krastiņa domām, iecere „Viesnīcas ēkas jaunbūve Grēcinieku ielā 25, Rīgā” ir politiskas dabas jautājums.
Atbildot uz jautājumu par tālāko rīcību, Loskutovs norāda, ka gadījumā, ja Rīgas Dome neieklausīsies iedzīvotāju viedoklī, rīdzinieki to atminēsies pašvaldību vēlēšanās.
Iepriekš kultūras ministre Dace Melbārde lūgusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai sniegt eksperta viedokli par iecerētajām izmaiņām Vecrīgas kultūrtelpā, bet arhitekts Andris Kronbergs noraidīja publiskajā telpā izskanējušās bažas par Grēcinieku ielā 25 plānotās ēkas būvniecību. Viesnīcas arhitekts uzsvēra, ka jaunā būve būs mūsdienīga ēka, kas projektēta ar domu inovatīvā veidā saglabāt vēsturisko substanci.
Arī projekta ieceres autori "Nevertel" norādīja, ka izskanējušajām bažām nav pamata, jo Grēcinieku iela 25 vēsturiski jau ir bijusi apbūvēta.
Līdz ar būvniecības sākumu, kas paredzēta nākamā gada nogalē, un pamatu rakšanu Grēcinieku ielā 25 paredzēta arī arheoloģiskā izpēte. Projekta autori norāda - ja tiks atrastas interesantas pagrabsienas, tās varētu tikt saglabātas.
Jau ziņots, ka līdz ar Valsts prezidenta izvākšanos no Melngalvju nama nākamā gada nogalē Grēcinieku ielā Vecrīgā plānots pirmais lāpstas dūriens jaunās viesnīcas celtniecībai. Pašlaik par projekta attīstītāja plāniem aicināta izteikties sabiedrība, kam gan, kā atzīst Rīgas būvvalde, būs maza teikšana.
Jau tagad iedzīvotāji par paredzēto būvi ir skeptiski, jo skices rāda monolītu un pelēkos toņos krāsotu celtni. Savukārt visām uzraugošajām institūcijām topošā viesnīca patīk un plāni tajās pieņemti bez iebildēm. Arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas padomē, kuras vadītājs Andris Kronbergs, kā izrādās, ir plānotās viesnīcas arhitekts.
Pirms sešiem gadiem visas atbildīgās institūcijas devušas zaļo gaismu izvērst būvniecību Grēcinieku ielā 25 Vecrīgā. Tas ir mazliet vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru plašs zemes gabals teritorijā starp Okupācijas muzeja galu, Melngalvju nama aizmuguri un Mencendorfa nama muzeju. Tagad tur atrodas mašīnu stāvlaukums un aug vairāki koki. Līdz Otrajam pasaules karam tur bijušas trīs ēkas, no kā pēc kara palikuši tikai pamati.
Projekta vizualizācija liecina, ka ēka plānota pa visu zemes gabalu un pēc izskata diezgan monolīta. Turklāt atšķirībā no sarkanbrūnajos toņos krāsotajiem četru un piecstāvu kaimiņnamiem tā būs pelēka septiņstāvu ēka. Tāpēc sociālajos tīklos un Rīgas būvvaldes interneta lappuses atsauksmēs tā jau tiek saukta par betona kluci.
