Jau tagad iedzīvotāji par paredzēto būvi ir skeptiski, jo skices rāda monolītu un pelēkos toņos krāsotu celtni. Savukārt visām uzraugošajām institūcijām topošā viesnīca patīk un plāni tajās pieņemti bez iebildēm. Arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas padomē, kuras vadītājs Andris Kronbergs, kā izrādās, ir plānotās viesnīcas arhitekts.
Jau pirms sešiem gadiem visas atbildīgās institūcijas devušas zaļo gaismu izvērst būvniecību Grēcinieku ielā 25 Vecrīgā. Tas ir mazliet vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru plašs zemes gabals teritorijā starp Okupācijas muzeja galu, Melngalvju nama aizmuguri un Mencendorfa nama muzeju. Tagad tur atrodas mašīnu stāvlaukums un aug vairāki koki. Līdz Otrajam pasaules karam tur bijušas trīs ēkas, no kā pēc kara palikuši tikai pamati.
Jau 2008. gadā zemes īpašnieks nāca klajā ar plānu tur celt daudzdzīvokļu namu. Tā kā teritorija atrodas Vecrīgā, potenciālās ēkas arhitektoniskais risinājums bija jāatrod atklātā konkursā, kurā trīs pretendentu konkurencē uzvarēja uzņēmums «Arhis arhitekti».
Par piedāvāto ēku firmas arhitekts Andris Kronbergs stāsta, ka «vēsturiskā ģeometrija, kas saglabājusies ēkas pagrabstāvā, kļūs par jaunās arhitektūras formas radītāju». «Tā būs viena mūsdienīga ēka ar saikni uz vēsturi,» saka Kronbergs.
Kā rāda projekta vizualizācijas, ēka plānota pa visu zemes gabalu un pēc izskata diezgan monolīta. Turklāt atšķirībā no sarkanbrūnajos toņos krāsotajiem četru un piecstāvu kaimiņnamiem tā būs pelēka septiņstāvu ēka. Tāpēc sociālajos tīklos un Rīgas būvvaldes interneta lappuses atsauksmēs tā jau tiek saukta par betona kluci.
Arhitekts Kronbergs oponē: «Tā bilde nerāda īstenību, projekts vēl ir attīstības stadijā. Pilnīgi pelēka ēka nebūs, bet betona klātbūtne būs, tas varbūt būs mazliet iekrāsots. Nebūs betona klucis.»
Līdz 20. oktobrim ikviens interesents par lietuviešu kompānijas «Nevertel» būvniecības iecerēm var izteikties sabiedriskajā apspriešanā, ko rīko Rīgas būvvalde. Publiskā apspriešana jau aiz muguras, un tajā sanākušie bijuši pret jebkādu apbūvi. Taču iebildēm drīzāk būs simboliska nozīme, atzīst būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Viņš saka - publiskā apspriede nav paredzēta tam, lai iedzīvotāji paustu nepatiku vai iegribas, ka zemei jāpaliek brīvai.
Pret viesnīcu neiebilst Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome. Tās vadītājs ir šīs viesnīcas arhitekts Kronbergs, taču viņš interešu konfliktu noliedz, sakot, ka visos balsojumos ir atturējies. Turklāt Vecrīgā atļauto sešu stāvu vietā septiņi, kā minēts dokumentos, nemaz nebūšot.
Tāpat piekrišanu projektam devusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kuras Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris novērtē paredzētās mājas interesanto arhitektūru, jo fasādē paredzēta it kā esošo nojaukto namu pagrabu atveide.
Par darbu sākumu un projektu kopumā lietuviešu kompānija «Nevertel» runāt negrib. Arhitekts Kronbergs saka - pirmo lāpstu zemē durs tikai pēc tam, kad no Melngalvju nama līdz ar Rīgas pils restaurācijas pabeigšanu būs izvācies Valsts prezidents. Līdz ar pamatu rakšanu tur paredzēta arī arheoloģiskā izpēte. Ja atradīs interesantas pagrabsienas, daļu no tām varētu arī atstāt, piebilst Kronbergs.
