Kultūras Rondo

Tuvojas Jāzepa Vītola 6. starptautiskais kordiriģentu konkurss

Kultūras Rondo

Nedēļās nogalē norisināsies Rīgas Grāmatu svētki

Latvijas dalība Frankfurtes grāmatu tirgū. Vēlme būt viesu valsts statusā

Latvija vēlas būt centrālā viesu valsts Frankfurtes grāmatu gadatirgū 2025.gadā

Iespējams, 2025. gadā Latvija būs centrālā viesu valsts starptautiskajā Frankfurtes grāmatu gadatirgū. Šī vēlme var kļūt arī par realitāti, jo valdība ir paredzējusi budžetā līdzekļus platformas “Latvian Literature” turpmākai darbībai.

"“Latvian Literature” komanda uz Frankfurti brauca labā noskaņojumā, jo valdība ieplānojusi budžetu Latvijas literatūras un grāmatniecības eksporta aktivitāšu turpināšanai, bet vēl gaidām Saeimas balsojumu par budžetu,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” norāda platformas "Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga.

Tas nozīmē, ka arī nākamajā gadā Latvija ar nacionālo stendu varēs piedalīties četros nozīmīgos grāmatu tirgos.

“Divos tirgos nākamajā gadā tuvs sadarbības partneris būs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, viņi palīdzēs sagatavoties dalībai Londonas un Frankfurtes grāmatu tirgū. Paši vēl brauksim uz Leipcigas un Boloņas grāmatu tirgu,” skaidro Pīrāga.

Tāpat tiks turpināta atbalsta programma ārvalstu izdevējiem un tulkotājiem, kas vēlas izdot latviešu literatūru. Turpināsies arī žurnālistu un izdevēju vizītes Rīgā.

Tikko aizvadītājā Frankfurtes grāmatu tirgū Latvijas delegācija tikās ar Frankfurtes grāmatu tirgus vadītāju Jurgenu Bosu, lai pārrunātu mūsu valsts iespēju būt centrālās viesu valsts statusā kādā no nākamajiem gadiem.

“Centrālā viesu valsts – tā ir liela uzmanība gan vietas ziņā, un arī profesionāli un kultūras programmā pievērsta liela uzmanība, lai prezentētu kādu valsti, dažādus tās aspektus - autorus, tulkotājus, tulkojumus. Frankfurte īpaša ar to, ka tur prezentē visas radošās industrijas, valsti kopumā un arī tūrismu,” norāda Pīrāga.

Tāpēc būt par centrālo viesu valsti ir sevišķi nozīmīgi. Latvijas pārstāvji vēlētos, lai mūsu valsts iegūtu šo statusu 2025. gadā.

“Mūsu plānā tāds zīmīgs gads būtu 2025. gads, jo 1525. gadā iznāca pirmā drukātā grāmata latviski, un tā tikai izdota Vācijā.

Tas būtu nozīmīgs gads gan mums, gan, gribētos domāt, arī Vācijai,” uzskata Pīrāga.

Viņa skaidro, ka Frankfurtes tirgus vadība ir apstiprinājusi, ka šis gads ir brīvs, viņi ir pieņēmuši Latvijas aicinājumu nākamajā gadā ierasties Rīgā, lai tuvāk iepazītos ar mūsu grāmatniecību un literatūru un turpinātu sarunas par Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu tirgū centrālās viesu valsts statusā.

Lai arī Frankfurtes tirgus vadītājs tikšanās reizē norādījis, ka šis ir pasaules tirgus, ne tikai Vācijas, Pīrāga uzsver, ka ir svarīgi, lai latviešu autoru grāmatas iznāk arī vācu valodā

“Pagājušajā gadā bija prozas tulkošanas darbnīca vācu tulkotājiem. Aicinām izdevējus vizītēs no Vācijas, Šveices, Austrijas, lai ieinteresētu par latviešu literatūru. Tirgū ar Vācijas izdevējiem runāju jau par konkrētām grāmatām, nākamajā gadā vāciski iznāks Edvarta Virzas “Straumēni”, Ingas Ābeles “Paisums” un Krišjāņa Zeļģa dzeja krājums "Zvēri",” stāsta Pīrāga.

Frankfurtes starptautiskais grāmatu tirgus šogad norisinājās no 16. līdz 20. oktobrim. Tajā ar nacionālo stendu piedalījās arī Latvija, turpinot 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū veiksmīgi aizsākto #iamintrovert kampaņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti