Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Daudzdzīvokļu namu siltināšanas bremzes – bailes no kredītiem un neticība pārvaldniekam

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Herbicīdi, pesticīdi - ķimikāliju izmantojums lauksaimniecībā: par un pret

Latgaliešu valoda ikdienā - ierasta parādība, oficiālajā saziņā - reta un apgrūtinoša

Latgaliešu valoda ikdienas saziņā - ierasta parādība, oficiālajā saziņā - reta un apgrūtinoša

Latvijas valstī jau kopš tās dibināšanas ir pastāvējušas divas valodas - latviešu literārā un latgaliešu valoda jeb, kā tagad biežāk to dēvē, latviešu valodas vēsturiskais paveids. Padomju laikā latgaliešu valoda visai mērķtiecīgi tika izskausta no oficiālās saziņas, tā izzuda arī no skolu mācību programmām. Šobrīd, 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, latgaliešu valoda atkal aizvien biežāk parādās publiskajā telpā - izkārtnēs, uzņēmumu nosaukumos, pasākumu uzrunās, dziesmu tekstos, vietvārdu apzīmējumos un arī plašsaziņas līdzekļos. Latgaliešu valodas aktīvie aizstāvji aizvien vairāk mēģina atrast vietu latgliešu valodai arī ikdienas saziņā. Lai arī Valsts valodas likums šobrīd nosaka, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, vai oficiālajā saziņā latgaliešu valoda ir iespējama.

 

Pašvaldības pieņem iesniegumus latgaliešu valodā, atbild - latviešu

Rēzeknes novads ir pagastu skaita ziņā viens no lielākajiem novadiem Latvijā. Ikdienas saziņā te tiek lietota kā latviešu, tā latgaliešu valoda. Arī 2011.gada tautas skatīšanas dati liecina, ka latgaliešu valodu ikdienā Rēzeknes novadā lieto teju 90% latviešu valodas lietotāju.

Tomēr to pašu nevar teikt par rakstveidā iesniegtiem dokumentiem novada pašvaldībai. "Katrā ziņā tā nav pierasta prakse, varbūt atsevišķs rets gadījums, par kuru es pat neatceros," saka Laura Ieviņa, kura par lietvedības sekretāri Rēzeknes novada pašvaldībā strādā nepilnu gadu un savā praksē lagaliešu valodā sastādītu iesniegumu pašvaldībā nav reģistrējusi.

Arī dažādas nevalstiskās organizācijas un biedrības, kas rīko latgaliešu pasākumus vai izdod latgaliešu valodā grāmatas, pārsvarā pašvaldībā oficiālos iesniegumos tomēr raksta latviešu literārajā valodā. Tajā pašā laikā Rēzeknes novada pašvaldības lietvede šādu iespēju neizslēdz: "Ja būtu latgaliski, es domāju, nebūtu nekādu problēmu. Es saprotu latgaliski, priekšsēdētājs saprot latgaliski, vietniece saprot, darbinieki saprot, problēmu nekādu." Kā skaidro Laura Ieviņa, atbilde gan tiktu sniegta latviešu literārajā valodā, lai izvairītos no jebkādām gramatiskām nepilnībām, kas saistītas ar latgaliešu rakstu valodas nezināšanu.

Arī Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele atzīst, ka iedzīvotāju iesniegumi, kas rakstīti latgaliešu rakstu valodā, tiek izskatīti kā jebkuri citi un tas nesagādājot nekādas problēmas. "Pašvaldībā tomēr ikviens ir svarīgs, ikviens ir vajadzīgs, un pašvaldība strādā un organizē savu darbu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Tātad mums jārespektē katrs cilvēks, kurš dzīvo šajā pašvaldībā. Atbildes gan, tur mēs stingri ieturam Valsts valodas likumu prasības - atbildam tikai latviešu valodā," norāda Alīna Gendele.

Oficiālajā saziņā latgaliešu valodas izmantošana - apgrūtinoša

Jautājumu par latviešu valodas vēsturiskā paveida jeb latgaliešu valodas izmantošanu oficiālajā saziņā nesen aktualizēja no Latgales reģiona ievēlētais Saeimas deputāts Juris Viļums, kurš plašāk zināms arī kā deputāts, kurš 2014.gadā izcīnīja tiesības svinīgo zvērestu Saeimā nodot latgaliešu valodā. Šobrīd viņš ir aktīvi iestājies par kādu Līvānu novada iedzīvotāju iesniegumu savai pašvaldībai, kurš ticis sastādīts latgaliešu valodā un kuru pašvaldība tālākai izskatīšanai tomēr aicinājusi noformēt latviešu valodā.

"Respektīvi, Līvānu novada domes izpilddirektors uzskatīja, ka dokuments nav iesniegts valsts valodā. Kad es to uzzināju, nosūtīju Līvānu novada domei vēstuli, kur aicināju, pirmkārt, likumus skatīt kopumā nevis atrauti no konteksta vienu pantu, otrkārt, īsumā izklāstīju, kas ir ietverts Latvijas Satversmē un Valsts valodas likumā, un, treškārt, es painformēju arī par citām Latvijas valsts institūcijām, tajā skaitā Saeimu, kur latgaliešu rakstu valoda kā latviešu valodas, tātad - valsts valodas neatņemama daļa tiek lietota arī oficiālā saziņā," skaidro Juris Viļums.

Kā stāsta Juris Viļums, arī šo savu vēstuli viņš bija sagatavojis latgaliski, beigās aicinot pieņemt arī iedzīvotāju iepriekš sūtīto iesniegumu latgaliešu valodā. Deputāts izklāsta Līvānu novada domes atbildi: "Tajā bija mēģināts uzskaitīt dažādas interpretācijas par to, kas ir valsts valoda, kas ir latviešu valoda, bet interesantākais ir tas, ka pēc tam Līvānu novada domes izpilddirektors ir parakstījis vēstuli, kurā lūdz Saeimai izskatīt to, vai vispār es kā Saeimas deputāts, uzrakstot savu vēstuli latgaliski, neesmu kaut ko pārkāpis, kā arī to, vai viņiem ir pienākums izskatīt iedzīvotāja iesniegumu latgaliešu rakstu valodā."

Juris Viļums uzskata, ka šis gadījums parādot ne vien likumu nezināšanu un pašvaldības nevēlēšanos iedziļināties, bet arī latgaliešu valodas kā kultūrvēsuriskā mantojuma necienīšanu. "Manuprāt, Latvijas iesdzīvotājiem un Latvijas pašvaldību darbiniekiem, sevišķi, ja tās ir pašvaldības Latgales plānošanas reģionā, ja ne savādāk, tad vismaz jāciena mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, tajā skaitā latgaliešu rakstu valoda, kas ir Latvijas nācijas nemateriālā un materiālā kultūras vērtība, kura mums visiem jāsaglabā un jāattīsta - tā, kā ir rakstīts Valsts valodas likumā," pauž Juris Viļums.

Pašam Līvānu novada domes izpilddirektoram Uldim Skreiveram par radušos situāciju ir cits skaidrojums: "Līvānu dome nekad - ne šajā konkrētajā gadījumā, ne citos gadījumos - nav atteikusies pieņemt iesniegumus. Iesniegums tika pieņemts, bet, tā kā iesniegums bija ar lūgumu saskaņot ceļazīmju izvietošanu uz valsts autoceļiem un pašvaldības autoceļiem, tika lūgts iesniegt to valsts valodā, jo tāda veida iesniegums skar ļoti daudzu intereses, saskaņojumus, kur pēc tam var rasties strīdi, pārsūdzības. Un mums ir nepieciešams šajā gadījumā juridiski korektu atbildi sniegt, bet pēc šā iesnieguma mēs to diemžēl nevarējām. Es pārstāvu pašvaldību un mums ir jāievēro likums. Un arī Satversmē, Valsts valodas likumā, tiesu praksē, Augstākās tiesas senāta lēmumos ir norādīts, ka valsts darba valoda pašvaldībās ir latviešu valoda. Mēs arī vērsāmies Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā, un pēc mūsu informācijas dotajā brīdī tās vēstules ir pārsūtītas pēc piederības Valsts valodas centram."

Līvānu novada domes pārstāvis situāciju latgaliešu valodā - nespēju korekti izskatīt iesniegumus - skaidro arī ar pašvaldības kapacitātes trūkumu. "Ja mums gadā ir 14 vai 15 tūkstoši iesniegumu, tad mums ir būtībā jāalgo cilvēks, kurš pārzinātu un būtu izglītots pareizā literārā latgaļu valodā. Mēs vienmēr uzklausām cilvēkus latgaļu valodā, krievu valodā, angļu valodā, nekad neviens nav atraidīts, bet oficiālā lietvedība Līvānu novadā, tāpat kā visā valstī, ir latviešu literārajā valodā," savu pozīciju skaidro Uldis Skreivers.

Valsts valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška savu pamatojumu, kāpēc latgaliešu rakstu valodā sastādīts iesniegums pašvaldībai tomēr no privātpersonām būtu jāpieņem, skaidro nevis ar Valsts valodas likumā noteikto, bet ar labas pārvaldības principu: "Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas privātpersonas interesēs, bet ir viens "bet" - ja šādu iesniegumu iesniedz, teiksim, kāda amatpersona, pašvaldības vai Saeimas deputāts, tad gan pašvaldība būtu tiesīga atteikties to pieņemt, jo šeit ir pamatota atšķirīga attieksme un nav nekāda pamata uzskatīt, ka deputātam nebūtu bijis iespējas apgūt latviešu literāro valodu, kas tomēr ir oficiālais saziņas līdzeklis."

Cits skaidrojums par latgaliešu rakstu valodu ir Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam: "Valsts valodas likums nosaka, ka latviešu valodai ir divi paveidi - latviešu literārā valoda, kas ir tā kā pieņemta oficiālā saziņā, un ir latgaliešu rakstu valoda, kas arī no likuma izriet, ka ir valsts valoda. Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā arī latgaliešu rakstu valodā sastādīts, piemēram, iesniegums ir jāpieņem kā valsts valodā sastādīts iesniegums ar visām izrietošajām sekām. Tāpat es domāju, ka šāda komunikācija, ka iesniegums ir vienā no latviešu valodas paveidiem un atbilde ir otrā paveidā, ir pieņemams, jo, galu galā, abi šie paveidi ir valsts valoda. Līdz ar to jebkurā šajā paveidā rakstītu iesniegumu vai atbildi ir pieļaujams uzskatīt kā komunikāciju valsts valodā."

Jādomā par latgaliešu valodas attīstību

Jau 2011.gada tautas skaitīšana, kurā tika iekļauts jautājums par latgaliešu valodas lietošanu, parādīja, ka šo latviešu valodas vēsturisko paveidu joprojām ikdienā lieto vairāk nekā 164 tūkstoši jeb nepilni 9% Latvijas iedzīvotāju. Valsts valodas likums šobrīd nosaka, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Tajā pašā laikā sabiedrībā joprojām pastāv jautājumi un dažādas interpretācijas par latgaliešu rakstu valodas tiesiskumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns to skaidro ar vēl nesenā pagātnē pastāvošo uzskatu, ka ir pareizā un nepareizā latviešu valoda: "Tad, kad mēs sākam skatīties vēsturiski, tad saprotam, ka ne tikai Latvijā, bet arī daudz kur citu pasaulē pastāv vairākas valodas - jaunākas un vecākas, jaunāku formu un vecāku formu. Piemēram, Īrija, kur angļu valoda ir diezgan noteicoša, arī ķeltu valoda ir ļoti izmantota un pat oficiālā saziņā. Tas norāda, ka mēs neesam unikāli šajā situācijā."

Agris Bitāns skaidro, ka šobrīd Valsts valodas likums nenosaka ierobežojumus latgaliešu rakstu valodas lietojumam: "Šobrīd problēma ir tajā ziņā, ka, iespējams, valsts ir pieteikusi diezgan drosmīgu pozīciju, ka tā ne tikai aizstāv vai akceptē to valodu, bet pie reizes domā par tās attīstību. Un te vajadzēja turpināt veidot pozīciju, kas tad ar to valodu notiks ikdienā, jo, ja lietošana pieļaujama, tad ir jābūt skaidriem lietošanas noteikumiem."

Te gan jāpiezīmē, ka jau 2007.gadā Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs ir apstiprinājis latgaliešu rakstības noteikumus, tomēr par tālāko to pielietošanu sadzīvē normatīvas bāzes joprojām pietrūkst. "Skaidrs, ka cilvēki uztraucas ne jau tāpēc, ka viņi būtu pret to valodu, bet tāpēc, ka grib būt pārliecināti, ka tas ir pareizi, ka tas nav pret likumu. Skaidrs, ka tagad mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā var likt domāt, ka te kāds nodarbojas ar šķelšanu, sadalīšanu vai atdalīšanu. Patiesībā es domāju, ka tas tā nav," norāda Agris Bitāns.

Iedzīvotāji piesardzīgi attiecībā uz latgaliešu valodas lietošanu oficiālajā saziņā

Tāpat neizdiskutēts jautājums ir par to, kādā tad valodā iedzīvotājam uz viņa latgaliski uzrakstītu iesniegumu būtu jāsaņem oficiāla atbilde, un, ja tā būtu latgaliešu rakstu valoda, tad kā to kvalitatīvi nodrošināt ne vien Latgales reģionā, kur valodas zinātāju būs vairāk nekā, piemēram, kādā Kurzemes pašvaldībā.

"Tie iesniegumi latgaliešu valodā drīzāk ir tāda klasiska parādība, kas vienmēr pavada cīņu par kaut kādām tiesībām," biedrības "Latgolys Saeima" pārstāvis Harijs Bernāns atzīst, ka šādi iesniegumi, sastādīti latgaliešu rakstu valodā un adresēti valsts vai pašvaldību iestādēm, noteikti šobrīd nav masu aktivitāte. "Ir neliela grupa ar cilvēkiem, kuri, ņemot vērā kontekstu, esošo regulējumu un situāciju, dara kaut ko, kas nedaudz mēģina paplašināt robežas un palielināt pielietojumu," stāsta Harijs Bernāns.

Viņš arī atzīst, ka kopumā šobrīd situācija ar latgaliešu valodas akceptēšanu no valsts un pašvaldību iestāžu puses ir gājusi uz priekšu: "Kā viens no pēdējiem patīkamiem pārsteigumiem bija Valsts kontrole, kas sociālajā tīklā "Twitter" uz komentāru latgaliski arī atbildēja latgaliski." Tomēr arī Harijs Bernāns uzskata, ka latgaliešu rakstu valodas lietošanai oficiālajā saziņā trūkst normatīvās bāzes: "Tāpēc mēs arī neuzskatām, ka pastāv kaut kāda ļaunprātīga valodas noliegšana, tā ir drīzāk piesardzība."

Te gan jāatzīst, ka latgaliešu rakstu valodas visai nelielo pielietojumu oficiālajā saziņā atzīst vairākas uzrunātās Latgales reģiona pašvaldības. Tā kā latgaliešu rakstu valoda skolās praktiski netiek mācīta, arī tādu iedzīvotāju, kas pareizi spētu sastādīt dokumentu latgaliešu rakstu valodā, mūsdienās nav daudz.

Sola viest lielāku skaidrību par latgaliešu valodas lietošanas tiesībām oficiālajā saziņā

Lai aktualizētu valodas lietošanu, "Latgolys Saeimas" pārstāvis Harijs Bernāns pauž - tāpat kā latviešu valodā, arī latgaliešu valodā elektroniskajā vidē būtu jāizstrādā tā sauktais kļūdu labotājs. "Tā kā tagad visos IT produktos tiek nodrošināts latviešu valodas atbalsts, "Spellchecker" būtu viens no pirmajiem, ko, es domāju, latgaliešu sabiedrībai ir tiesības prasīt no valsts. Tas uzreiz atvērtu iespēju jebkuram cilvēkam, kurš runā latgaliski, arī sagatavot dokumentus tīrā, korektā latgaliešu rakstu valodā," norāda Harijs Bernāns.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks jau pārredzamā nākotnē kopā ar Valsts valodas centru sola viest lielāku skaidrību par latgaliešu rakstu valodas lietošanas tiesībām sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm. "Tā jau ir īstenībā ļoti liela un fundamentāla izmaiņa vispār valsts pārvaldes un pašvaldības komunikācijā, jo līdz šim tā izpratne ir bijusi diemžēl sašaurināta attiecībā uz valsts valodu, neietverot tajā latgaliešu rakstu valodu," saka Jānis Iesalnieks.

Arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele atzīst, ka jau tuvākajā padomes sēdē jautājums par latgaliešu valodas lietojumu oficiālajā saziņā Latgales reģiona pašvaldībās tiks pārrunāts ar pašvaldību vadītājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti