ĪSUMĀ:
- Mazāk lietotas valodas visā pasaulē globalizācijas laikmetā sastopas ar daudziem izaicinājumiem;
- Igaunijā veru valodas popularizēšanas nolūkos organizē veru valodas nedēļu un izdod grāmatas;
- Nīderlandē frīzu valodā atsevišķs TV un radio kanāls;
- Kašubu valodu Polijā popularizē radio ēterā;
- Valoda - daļa no kopienas identitātes;
Veru valodas saglabāšanai Igaunijas dienvidos izdod grāmatas un rīko īpašu valodas nedēļu
Igaunijā, 50-60 kilometru attālumā no Latvijas robežas, Veru apriņķī, kādā viensētas pagalmā Latvijas Radio tiekas ar vienu no pazīstamākajiem igauņu dzejniekiem Contra, īstajā vārdā Margus Konnula, kurš ar savu daiļradi labi zināms arī latviešu auditorijai. Contra ir viens no tiem cilvēkiem, kas publiski visur cenšas runāt savā dzimtajā, veru valodā. Te gan jāsaka veru valodai Igaunijā oficiāla statusa nav, lai arī to pēc tautas skaitīšanas datiem saprot aptuveni 74 tūkstoši igauņu. Veru biežāk tiek interpretēta kā igauņu valodas dialekts, lai gan paši runātāji to uzskata par valodu. Tai ir sava rakstība.
“Es katru dienu runāju veru valodā, arī ar tiem, kuri paši nerunā tajā,” stāsta Contra, rādīdams arī savu grāmatu ar dzeju veru valodā. Veru valodas runātājus viņš sauc par veraviešiem. Tas ir viņa jaunradīts apzīmējums, kas ierakstīts arī latviešu-igauņu vārdnīcā. “Mēs šajā apriņķī šo [veru valodā] daudz runājam. Ja brauc ar autobusu, vienmēr var dzirdēt veraviešu valodu. Tas ir dabiski. Bērnībā es gan nerunāju, bet es jutu, ka es vienmēr esmu dzirdējis šajā valodā, dzīvojis. Un pamazam es saku runāt un ļoti patīk," stāsta Contra.
Igaunijās dienvidos nu jau 25 gadus darbojas arī Veru institūts, kas pakļauts Igaunijas Kultūras ministrijai. Institūta direktors ir Rainers Kūba (Rainer Kuuba). Institūts veru popularizēšanas nolūkos ik novembri organizē veru valodas nedēļu. Tomēr tā kā padomju gadi valodas izmantošanā ir atstājuši pamatīgu robu, darba tās saglabāšanā vēl ir daudz.
“Lielākais izaicinājums mums ir motivēt pieaugušos, kas zina veru valodu, runāt ar bērniem veru valodā. Jo paudzi pēc paaudzes cilvēki bija mācīti ar bērniem runāt tikai igauniski, pat ja pieaugušie paši runā veru valodā. Tagad mums ir vairāki projekti bērnudārzos un sākumskolās, bet mūsu galvenais mērķis ir, lai pieaugušie un vecāki ar saviem bērniem runā veru,” saka Kūba. Kā skaidro institūta pētnieki Sulevs Iva (Sulev Iva) un Evars Sārs (Evar Saar) - veru un igauņu valodai ir daudz kopīgā, bet daudz arī atšķirīgā. Vārdiem var būt tāda pati rakstība, bet nozīmes pilnīgi dažādas. Piemēram vārds, kas igauniski nozīmē “burkāns”, veru valodā apzīmē kādu, kas daudz runā.
Ikvienas valodas saglabāšanai un attīstībai nozīmīga ir arī literatūra. Tā piemēram veru valodā ik gadu tiek izdotas ap 10 grāmatām.
Pēdējos gados tapis daudz grāmatu tieši bērniem, un daudzas no tām ir tulkojumi. Valodas apguves veicināšanai tiek izdotas arī bilingvālas grāmatas - igauņu un veru valodā.
Nīderlandē Frīzlandes provincē ir atsevišķs TV un radio kanāls frīzu valodā
Savukārt frīzu valoda ir otrā oficiālā valsts valoda Nīderlandē. Tajā runā vien aptuveni 320 tūkstoši Frīzlandes provinces iedzīvotāji jeb pāris procenti no Nīderlandes iedzīvotājiem. Nīderlandes provincē Frīzlandē valodas saglabāšanai un attīstībai ir pieejamas ne vien grāmatas un literatūra, bet arī savs radio un televīzijas kanāls.
“Tie kas dzīvo provincē jau kādu laiciņu, bet paši nav frīzi, viņi saka, ka valodu var saprat, bet cik sapratu, cilvēki, kas uzauguši ārpus provinces, piemēram, visu dzīvi dzīvojuši Amsterdamā, viņiem frīzu valoda īsti nav saprotama, jo tā ir atsevišķa valoda,” skaidro latgaliešu internetportāla "lakuga.lv" redaktore Vineta Vilcāne, kas šī gada pavasarī Nīderlandē pētīja frīzu valodas iespējas un salīdzināja tās ar latgaliešu valodas situāciju Latvijā. “Varētu teikt, ka frīzu valodai ir vairāk līdzības ar angļu valodu, savukārt holandiešu valodai kaut kādas zināmas paralēles var atrast ar vācu valodu," domā Vilcāne.
Kā novērojusi Vineta Vilcāne, frīzu valodas attīstībai un saglabāšanai šobrīd Nīderlandē tiek darīts diezgan daudz, lai arī attiecībā pret iedzīvotāju skaitu valstī to procentuāli lieto krietni mazāk cilvēku nekā, piemēram, latgaliešu valdodu Latvijā vai veru valodu Igaunijā. “Tā kā frīzu valoda ir otrā oficiālā valsts valoda, statusam nāk līdzi arī finansējums. Un dažādas frīzu organizācijas gan akadēmiskās, gan nevalstiskās saņem provinces finansējumu. Viena no tām ir “Afuk”, un viens no viņu uzdevumiem ir veicināt valodas apguvi. Viņi organizē dažādus kursus, izdod arī grāmatas. Gadā viņi izdod aptuveni 50 grāmatas frīzu valodā, Viņiem ir arī savs veikaliņš. Viņi tāpat kā mēs šeit Latgalē izdod dažāda veida daiļliteratūru, tomēr kā viņi paši atzina, tad, piemēram, dzeja nav tā populārākā pirkšanas ziņā.
Bet kas man patika - viņi tulko kvalitatīvu ārzemju literatūru frīzu valodā, un tās grāmatas kļust par bestselleriem,” stāsta Vilcāne, īpaši izceldama arī to, ka frīzu valodas popularizēšanas un attīstīšanas nolūkos īpaši tiek domāts par bērniem un jauniešiem.
“Svarīgi, ka arī tas materiāls, kas tiek nodrukāts grāmatas formātā, tiek sasaistīts ar TV raidījumu. Un līdz ar to grāmata ir ne tikai izklaides rīks, bet kļūst arī par mācību rīku. Man bija iespēja satikties ar pārstāvjiem no reģionālās radio un TV, un viņi stāstīja, kā viņi veido saturu. Respektīvi viņiem viss saturs pamatā ir frīzu valodā, tas ir saturs, kas tiek translēts Frīzlandes provincē. Tomēr viņi ražo saturu arī nacionālajai televīzijai, un šim saturam frīzu valodā tiek gatavoti subtitri holandiešu valodā," norāda Vilcāne.
Te salīdzinājumam der pieminēt, ka latgaliešu valodai Latvijā medijos jeb radio un televīzijā pēdējos gados iespējas izskanēt ir kļuvis aizvien vairāk. Ir arī īpaši raidījumi tikai latgaliski, tomēr par atsevišķu vien latgaliski raidošu kanālu runāt šobrīd īsti nevar. Tajā pašā laikā veru valoda Igaunijā radio un televīzijā regulāri tik pat kā neparādās. Tomēr veru valodā tiek izdots laikraksts, kas bezmaksas tiek izplatīts reģionā, kur runā šajā valodā. “Patīkami ir tas, ka šī avīze tiek izplatīta bez maksas, kas jebkuram reģiona iedzīvotājam dod to saskari ar valodu. Viņš var ar to iepazīties un var arī izlasīt,” savās domās par laikrakstu, kas iznāk vien veru rakstu valodā, dalās Vilcāne.
Kašubu valodu Polijas ziemeļos popularizē radio ēterā
“Esmu kašubietis, Polijas pilsonis un Eiropas pilsonis, bet visupirms esmu kašubietis,” pārliecinoši saka Artūrs Jablonskis (Artur Jabłoński). Viņš ir žurnālists, rakstnieks un aktīvs kašubu valodas popularizētājs Polijā. Cita starpā viņš kopā ar domubiedriem Polijas ziemeļos pirms piecpadsmit gadiem izveidojis savu radio. Arī tā ir iespēja popularizēt savu dzimto kašubu valodu, kas kopš 2005. gada ir arī reģionālā valoda Polijā. Oficiāli par kašubiem Polijas ziemeļos sevi sauc vairāk kā 230 tūkstoši cilvēku, te gan jāatzīst - ikdienā kašubu valodu lieto mazāk par pusi no tiem.
“Radio Kašuba” ēterā žurnālisti un raidījumu vadītāji, kā arī viesi runā gan poliski gan kašubiski, tātad bilingvāli. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, vai programmas vadītājs vai ētera viesis pats runā kašubiski. Tāpat kā veru valoda Igaunijā, latgaliešu Latvijā, tāpat kašubu Polijā kā saziņas valoda ģimenēs izzuda padomju gados. Tāpēc šobrīd Polijas ziemeļos Kašubu apdzīvotajās teritorijās kašubiski runājošo jaunās paaudzes cilvēku ir maz - arī vietējā radio. Tā, piemēram, Arturs Latvijas Radio viesošanās brīdī ziņas ēterā lasa poliski, jo vismaz pagaidām kašubiski runāt neprot, bet saprot praktiski visu. Viņš domā, ka valodu saprast nav grūti. Ir jāklausās.
Savukkārt Agnese, kas “Radio Kašuba” strādā gan par dīdžeju, gan dzīvesstila raidījuma vadītāju ir kašubiete. Arī ēterā viņa runā savā dzimtajā valodā. Tomēr viņa atzīst, ka ikdienā ārpus radio un ģimenes jaunu cilvēku vidū kašubiski runāt nav populāri.
“Mūsu vecāki nevarēja runāt kašubiski, jo tas nebija labi. Tas nebija labi skolās, ja runāji kašubiski, ne poliski. Un, ja viņi nevarēja runāt kašubiski, to īsti nevar arī viņu bērni,” atzīst Agnese.
“Tu nevari būt slavens ar kašubu valodu, tu nevari ar to taisīt karjeru. Tev jāmācās angļu, vācu vai, piemēram, ķīniešu valoda, jo tagad tas ir moderni, bet kašubiski... Kāpēc? Tas ir tikai tev pašam, tas nav tavam biznesam. Tā ir mājas valoda. Bet tagad man liekas dažas lietas ir mainījušās, piemēram, tas, ka kašubu valoda tagad ir vairāk skolās, mums ir skolotāji, kas grib mācīt šo valodu. Un tāpēc man liekas, tā kļūst moderna tagad,” saka Agnese.
Te vēl jāpiebilst ka kašubu valoda skan ne vien vietējā radio, tā atsevišķos raidījumos dzirdama arī nacionālajos medijos. Ik gadu tiek izdotas arī 15 līdz 20 grāmatas kašubiski vai bilingvāli.
Mazāk lietotās un reģionālās valodas ir daļa no kopienas identitātes
Katrai no pētītajām valodām - kašubu, frīzu un veru - ir atšķirīga vēsturiskā un šodienas situācija. Pārsteidzoši daudz kopīga tām ir ne tikai vienai ar otru, bet arī ar latgaliešu valodas situāciju Latvijā. Lai arī Eiropas sabiedrība noveco un līdz ar to arī mazāklietoto valodu runātāju skaits samazinās, veru, kašubu un frīzu, arī latgaliešu kopienas ar lielāku vai mazāku valsts finansiālu atbalstu joprojām mērķtiecīgi strādā pie savu valodu saglabāšanas. Jo valoda neatkarīgi no tās statusa ir daļa no kopienas identitātes, kas veido arī nacionālo identitāti. Tādēļ arī mazāklietoto, reģionālo valodu un dažādu valodu paveidu saglabāšana ir būtiska, uzsver sociolingviste, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Lazdiņa.
“Ja es kā valodnieks studentiem skaidroju, kāpēc ir svarīgi neatkarīgi, vai es formulēju, vai tā ir valoda, dialekts vai izloksne, kāpec ir svarīgi saglabāt reģionālos variantus, tāpēc, ka, ja pirmkārt jūs domājat pat latviešu literāro valodu, tad tā nevar izdzīvot, ja viņai nav reģionālo valodu, jo tās ir tās saknes, kas baro stumbru. Ja mēs nerūpēsimies par variantiem, par šo fonu, par šīm saknēm, tad mūsu pašu latviešu valoda kļūs par fonu lielākai valodai," tā Lazdiņa.
Mazāk lietotajām valodām Eiropas valstīs ir dažāds statuss, kādai ir oficiāls valsts valodas statuss, kādai ir reģionālās valodas statuss, citas uzskata par valodu paveidiem vai attīstītiem dialektiem. Arī Latvijā ir gandrīz izzudusī līvu jeb lībiešu valoda, kurā šodien runā vien daži desmiti cilvēku, kā arī joprojām spēcīgi attīstītais valsts valodas likuma izpratnē vēsturiskais latviešu valodas paveids jeb latgaliešu valoda, kurā pēc pēdējiem tautskaites datiem ikdienā runā ap 165 tūkstoši jeb gandrīz 9% Latvijas iedzīvotāju.
