Kultūršoks

Intervija ar Zigmaru Liepiņu

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai iespējama sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?»

Kultūršoks: «Vai Nacionālās koncertzāles epopejā atkal sāks visu no nulles?»

«Kultūršoks»: Vai Nacionālās koncertzāles epopejā atkal sāks visu no nulles?

Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem plānots izmantot citām vajadzībām, tikmēr Kultūras ministrija un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) neizslēdz jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklē citu finansēšanas modeli.

Īsumā

Jaunajam kultūras ministram uzsākot darbu, kultūras jomas pārstāvji joprojām neziņā par koncertzāles plāniem

“Solīt sola, bet necēla”, “Nevaram gaidīt vēl 15 gadus”, “Sametamies koncertzālei” – ar šādiem un līdzīgiem saukļiem jūnija beigās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris protestēja pret koncertzāles neesamību, vāca ziedojumus tās atbalstam, sniedza koncertu un vienlaikus pauda arī neapmierinātību ar kritiski zemajām algām.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina skaidro, ka iepriekšējās valdības noslēguma posmā, kad tikusi dibināta biedrība un kultūras un mūzikas jomas pārstāvoši cilvēki parakstījuši valdībai iesniegtu koncertzāles atbalsta memorandu,

“bija liela cerība, ka tiks pieņemts pozitīvs starta lēmums, kas dos iespēju projektam attīstīties tālāk.

Diemžēl pie tā nenonāca, un tagad esam citā gadā, ir cita valdība, un mēs joprojām esam neziņā. It īpaši sāpīgi ir dzirdēt, ka pie kaimiņiem Viļņā jaunas koncertzāles jautājumus ir krietni pavirzījies.”

Kopš protesta par nozari atbildīgajā ministrijā nomainījušies ministri, un situācijas ķīlnieku lomā esošie mūziķi patlaban gaida tikšanos ar Daces Melbārdes pēcteci Nauri Puntuli, kuram mantojumā atstāts arī koncertzāles jautājums.

Kultūras ministrs sāks jautājumu izvērtēt no sākuma

Puntulis uzsver, ka koncertzāle ir Latvijas kultūrtelpā ļoti nozīmīga būve un finanšu resurss, un tāpēc vēlas būt drošs par savu rīcību un sākt risināt jautājumu no sākuma:

“Tas varbūt ir skaļi teikts, bet, manuprāt, pats sākums koncertzāles būvniecībai nav bijis īsti pareizs.

Ir bijusi pieejama Eiropas Savienības struktūrfondu nauda Rīgas vēsturiskā centra revitalizācijai un ir bijis pieejams projekts ar gada skaitli, kurš ir diezgan attāls no šī brīža gada skaitļa. Un, šīs divas lietas saliekot kopā, ir nolemts – mēs būvējam koncertzāli. Es gribētu šo starta punktu būvēt mazliet savādāk.”

Puntulis atkāpjas no AB dambja kā vienīgās koncertzāles atrašanās vietas un atzīst, ka savā ziņā tas ir solis atpakaļ.

“Bet es esmu pakāpies solīti atpakaļ, lai mēs runātu par koncertzāli, kuras vienīgais risinājums nav AB dambis.”

Jaunais kultūras ministrs šobrīd vada koncertzāles attīstības komiteju un vēlas atgriezties pie visai plašā koncertzāles iespējamās atrašanās vietu saraksta un apgalvo, ka iespējami visdažādākie situācijas pavērsieni.

Eiropas fondu naudu plāno izlietot citu jautājumu, piemēram, Lielās ģildes stāvokļa risināšanai

Turklāt pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio Nauris Puntulis vēlreiz apstiprināja arī iepriekš izskanējušo informāciju, ka koncertzālei rezervēto Eiropas fondu naudu varētu izlietot citu jautājumu risināšanai.

“Es pieļauju, ka kāda daļa no šiem 23 miljoniem varētu tikt izmantota valsts fiskālās telpas atbrīvošanai, kāda daļa noteikti varētu tikt izmantota jau konkrētiem mērķiem, un mana prioritāte ir – ļoti, ļoti kritiskā stāvoklī esošā Lielā ģilde,” sacīja Puntulis.

Lielās ģildes kritisko stāvokli komentēja arī Lūkina: “Es nevaru pateikt tā – kurā pirkstā kožot, būtu sāpīgāk – vai darīt tā, vai tā; tas, ko mēs saprotam, ko mēs varam iespaidot un ietekmēt, ir rūpēties par šo ēku, kas pašlaik šeit ir un kura būtībā jau vairākos posmos, tā tēlaini sakot, tiešām brūk.”

Finanšu ministrijā norādīja – nekas neliedz šo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kas jāapgūst līdz 2022. gadam, izmantot citām vajadzībām, un ka līdzīgi precedenti mūsu valstī jau ir.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis informēja, ka pastāvot divas iespējas: “Vai nu Kultūras ministrija pārdala šo finansējumu citiem projektiem, kas ir saistīti ar kultūru, bet, ja gadījumā Kultūras ministrija neredz šādas iespējas, tad, protams, šos Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus var pārdalīt arī citām nozarēm.

[..] Satiksmei, veselībai vai citai, tas patiešām jau ir Ministru kabineta kompetencē.”

Jarockis piedāvāja salīdzinājumu ar Skanstes tramvaja projektu, kuram Rīga arī bija plānojusi piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. “Dažādu iemeslu dēļ šis projekts netika finansēts, un nozares ministrija saka – mēs redzam iespēju no Skanstes projekta šo finansējumu novirzīt "Pasažieru vilcienam",” skaidro Jarockis.

Šobrīd esot apkopoti visu nozaru ministriju priekšlikumi. Jarockis prognozēja, ka līdz septembra beigām tikšot sagatavots piedāvājums, kur pārdalīt vai novirzīt finansējumu, par ko pēc tam lemšot Ministru kabinets.

Lēmums par to, vai līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem novirzīs Lielās ģildes kapitālajam remontam, esot gaidāms šoruden, solīja kultūras ministrs.

Kādreizējais kultūras ministrs, Finanšu ministra padomnieks un Rīgas koncertzāles biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis nesenā intervijā laikrakstam “Diena” paudis bažas par 23 miljonu novirzīšanu citiem mērķiem:

“Naudas nebūs, un nebūs arī nekāda apsolījuma par koncertzāles būvēšanu. [..] Faktiski šī nauda būs koncertzālei nozagta. [..] 23 miljoni eiro ir vienīgā nauda, kas jebkad ir bijusi un tuvākajā laikā būs pieejama Rīgas koncertzālei.”

Kultūras ministrija piedāvā atgriezties pie publiskās un privātās partnerības modeļa

Jautājumā – par kādu naudu celt koncertzāli – jaunais kultūras ministrs vēlas atgriezties pie publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa, par ko valdībā iepriekš lēma pirms nepilniem trīs gadiem. Tiesa – tolaik bija iecere izmantot arī Eiropas fondu līdzekļus un koncertzāli celt kādā no pilsētas degradētajām teritorijām. Sadarbība ar privāto investoru šobrīd tiek apspriesta kā reālākā iespēja tikt pie koncertzāles Rīgā. Šādā gadījumā privāts investors, ko izraudzītos konkursā, uzbūvētu koncertzāli, bet valsts līdzīgi kā kredīta gadījumā uz īpašiem noteikumiem zāli no investora atpirktu. Šobrīd PPP modelis mūsu valstī tiek izmantots, lai, piemēram, uzbūvētu Ķekavas apvedceļu.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis gan uzskata, ka projekta realizācija par budžeta naudu vienmēr būšot lētāka un efektīvāka:

“[..] bet šādas iespējas, kā es saprotu, šobrīd īsti nepastāv. Līdz ar to – ja šādas iespējas nepastāv un fondi nav pieejami, manuprāt, PPP noteikti ir veids vai realizēšanas mehānisms, kas ir apsvēršanas vērts.”

Kultūras ministrs uz situāciju raugās ar pārliecību un uzskata, ka līdz gada beigām valdībai izdosies pieņemt lēmumu par koncertzāles būvniecību un iepirkuma izsludināšanu.

“Es domāju, ka esam koncertzāles būvniecībai tik tuvu, kā vēl nekad,” pauda Puntulis.

Lazdovskis gan paredzēja, ka PPP konkursa un dokumentācijas sagatavošana aizņems kādus trīs gadus:

“[..] ja kāds saka, ka to var izdarīt ātrāk, es no savas pieredzes gribētu teikt, ka tas varētu būt apšaubāmi. [..] Tā sākotnējā stadija ir pietiekami laikietilpīga, daudz ātrāk varētu izsludināt vienkāršu konkursu uz būvniecību."

Telefona sarunā ar raidījumu “Kultūršoks” Ints Dālderis atzina, ka šī brīža budžeta šaurības apstākļos arī viņš kā vienīgo izeju patlaban saskata Kultūras ministrijas apsvērto risinājumu. Dālderis gan piekrīt, ka līdz šim kultūras jomā PPP modelis bijis neveiksmīgs, neviens PPP projekts nav ticis līdz valdības lēmuma pieņemšanai.

Taču Dālderis uzsver: “[..] vienreiz ir jāsāk, jo mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuva ir realizējusi apmēram 60 PPP projektus dažādās jomās.”

Koncertzāles būvniecība Andrejsalā arī pieprasītu infrastruktūras uzlabošanu

Arvien biežāk publiskajā telpā saistībā ar akustisko koncertzāli tiek minēta arī Andrejsala un Andrejosta. Zemes īpašnieki pat izteikuši vēlmi Latvijai šo īpašumu dāvināt, lai uz tā tiktu uzbūvēta akustiskā koncertzāle ar noteikumu, ka valsts un pašvaldība spētu šo projektu īstenot.

Tāpat arī iepriekš publiski izskanējis, ka īpašnieki ir saistīti ar bijušā premjerministra Andra Šķēles ģimeni.

Raidījumam “Kultūršoks” zināms, ka uz šīs zemes tiek apsvērts pārcelt arhitekta Anda Sīļa ambiciozo koncertzāles projektu uz AB dambja, kas starptautiskā konkursā 2006. gadā tika atzīts par labāko.

Andis Sīlis atzina, ka no finansiālā viedokļa atrašanās Andrejsalā projektu būtiski nemainītu. No vienas puses, nebūtu vajadzīgs uzlabot, piemēram, tilta infrastruktūru, taču tērēt nāktos, lai Eksporta ielu pārvirzītu no Daugavas malas tuvāk pilsētai, kas esot paredzēts pilsētas attīstības plānā.

Tiek izskatīti privātā sektora investīciju piedāvājumi, Kultūras ministrija nesteidzas pieņemt lēmumu

Sīlis atklāja: “Tas piedāvājums no privātā ir sekojošs – viņš ir atradis ļoti lielu franču būvniecības kompāniju ar 30 miljardiem gada apgrozījumu, viņiem 100 miljoni ir kaut kādas kapeikas, viņi to visu uzbūvē, izdara un, kad zāle tiek ekspluatēta, tad sāk maksāt PPP ietvaros atpakaļ investīcijas.

Infrastruktūras investīcija varētu būt diezgan līdzīga – vai mēs sakārtojam AB dambi ar diviem tiltiem, vai mēs pārceļam Eksporta ielu. Varētu būt, ka tā Eksporta iela ir drusciņ dārgāka.”

Sīlis gan piebilda, ka investori vēloties, lai infrastruktūra tiek izbūvēta pa valsts naudu.  

Puntulis atklāja, ka šie investori vai viņu pārstāvji arī Sadarbības komitejā ir prezentējuši šādu iespēju: “[..] bet šī nav bijusi vienīgā prezentācija, līdzīgas prezentācijas ir arī no citu investoru pārstāvjiem.

Esam šo skatījuši, vērtējuši, diskutējuši – es domāju, ka tā ir vēl tikai sākumstadija gan par zemes dāvinājumu, gan par noteikumiem.”

Lazdovskis norādīja uz PPP projektu specifiku: “Valstij, rīkojoties ar publiskiem līdzekļiem, ir jārīko publisks konkurss uz šī projekta realizāciju, līdz ar to šajā sadaļā, ja jūs sakāt, ka ir viens konkrēts investors, kas iedos zemi un arī uzbūvēs, šobrīd neredzu īsti konkurenci, jo kā bez konkurences mēs spēsim noteikt cenu, kas ir vai nav patiesa cena.”

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja plašsaziņas līdzekļus, ka Kultūras ministrija 18. septembrī uz sēdi sasaukusi Latvijas Mūzikas padomi, lai informētu par nacionālās akustiskās koncertzāles projekta virzību – Sadarbības padomes izveidotās koncertzāles attīstības komitejas darba gaitu –, kā arī aktualitātēm 2020. gada valsts budžeta izveidē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti