Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Koncertzāle taps publiskajā un privātajā partnerībā

Puntulis: Publiskās un privātās partnerības modelis Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir izdevīgākais risinājums Latvijai

Publiskās un privātās partnerības modelis Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir izdevīgākais risinājums Latvijai, uzskata kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības. Valdība šodien apstiprināja informatīvo ziņojumu šajā jautājumā. Līdz ar to sāksies darbs pie juridiskiem risinājumiem nacionālās koncertzāles un konferenču centra projekta īstenošanu publiskās – privātās partnerības modelī.

Puntulis: Publiskās – privātās partnerības modelis Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir izdevīgākais risinājums LatvijaiAnnija Petrova

    Puntulis norādīja, ka politiķi ir vienojušies - koncertzāle ir nepieciešama.Tā kā valstij nav naudas koncertzāles būvniecībai, nonākts pie privātās partnerības modeļa. Lai radītu investoru interesi, koncertzāli iecerēts apvienot ar konferenču centru. Tas gan nenozīmējot vienas daudzfunkcionālas zāles projektēšanu, bet vairāku, dažādiem mērķiem paredzētu telpu atrašanos vienā ēkā.

    "Šobrīd runājam par akustisko koncertzāli ar 1400 sēdvietām. Mēs runājam par konferenču centru ar 3000 sēdvietām. Mēs runājam par akustisko koncertzāli, kurā ir viens rezidents - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), plus telpas Mūzikas akadēmijai, lai veidotu sasaiti ar nākotni. Mēs runājam par kopējo telpu apjomu - 22 līdz 25 tūkstoši kvadrātmetri. Mēs runājam par publiskās un privātās partnerības modeli, kur valsts sāk apmaksāt koncertzāli tikai tad, kad šis projekts ir pabeigts," stāstīja Puntulis. 

    Līdz 10. decembrim Kultūras ministrija plāno piesaistīt juristus, kuri izvērtēs minēto privātās un publiskās partnerības modeli. "Šajā gadījumā [tas] ir sarežģīts, jo mūsu īpašumā nav zemes. Līdz 10. martam tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini. Pēc tam mēs uzsākam procedūru, sagatavojam konkursa nolikumu. Pēc tam tiek izsludināts konkurss, ir uzvarētājs, un mēs nonākam pie koncertzāles būvniecības. Mana optimistiskā prognoze, ka koncertzāle var tikt uzbūvēta pēc septiņiem gadiem," norādīja ministrs.

    LNSO vadītāja Indra Lūkina norādīja, ka mūziķi sekos līdzi, lai koncertzāle atbilst visiem augstākajiem šī brīža standartiem. "Mēs no orķestra puses, no mūzikas profesionāļu puses uzskatām par savu pienākumu sekot, lai tie parametri, lai tie kritēriji, kas ir izvirzīti tieši koncertzāles sadaļai, būtu visaugstākajā līmenī. Tas, ko es šobrīd varu lasīt KM sagatavotajā dokumentā, tas tā ir, gan attiecībā uz koncertzālei nepieciešamās kvadratūras apjomu, gan uz vēl pāris tādiem specifiskākiem kritērijiem," sacīja Lūkina.

    Diskusijām par akustisko koncertzāli Rīgā ir vairāk nekā 30 gadu vēsture. Nav īstenojusies ne pirmskrīzes iecere to būvēt uz AB dambja pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Anda Sīļa projekta, ne vēlākais plāns to būvēt kopā ar konferenču centru degradētā teritorijā sadarbībā ar privātajiem partneriem. Iemesls - tolaik valstij nebija publiskas zemes, kur to īstenot. Tādēļ šoreiz cerības tiek liktas uz privātu partneru vēlmi uzdāvināt zemi valstij.

    Latvijas Radio jau vēstīja, ka zemi koncertzālei netālu no Andrejostas būtu gatavs dāvināt ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, kam valsts atbalsts būtu izdevīgs savas teritorijas attīstīšanai. Ministrs Puntulis gan solīja, ka par privātā partnera izvēlei rīkos konkursu un tikai konkurence ļaušot atrast valstij labāko risinājumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti