ĪSUMĀ:
- Valdošā koalīcija nevienojas par Rīgas koncertzāles celtniecību.
- Melbārde: Neviena no mūsu piedāvātajām vietām netika pilnībā noraidīta.
- Projekta arhitekts Sīlis pieļauj: projektu var īstenot arī Andrejsalā.
- Par būvniecības finansēšanu skaidrības nav – ir vairāki varianti.
- 23 miljoni eiro no ES naudas zāles apkārtnes sakārtošanai jāapgūst līdz 2022. gada beigām.
- Melbārde pieļauj: Daļu ES naudas var izmantot Lielās ģildes remontam.
- Rīgas domes vadītājs Burovs rosina šo ES naudu ieguldīt Mežaparka estrādē.
- LNSO: Pie jebkura varianta nauda Lielajai ģildei jāatrod.
- Lai koncertzāle nezaudētu ES naudu, lēmums par būvniecību jāpieņem līdz rudenim.
Asprātīgs aicinājums beidzot vienoties par koncertzāles celšanu ceturtdienas vakarā padevās Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Kā ielu mūziķi viņi Esplanādē simboliski vāca ziedojumus koncertzāles un algu celšanai.
Bet koalīcijas sadarbības padomes apspriede piektdien vienošanos nenesa.
Premjers pēc tās pie medijiem neiznāca, un komunikāciju uzņēmās nu jau bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
“Diskusija vēl ir atvērta. Pati galvenā lieta – sadarbības padome izteica atbalstu tam, ka ir jāturpina darbs pie nacionālās koncertzāles veidošanas. Tika uzdoti vairāki jautājumi, pie kuriem ir jāturpina strādāt. Pamatā tie saistīti ar finansējumu.
Uzreiz jāsaka, ka vēl neesam vienojušies par vietu. Bet neviena no mūsu piedāvātajām vietām netika pilnībā noraidīta,” pastāstīja Melbārde.
Runa ir par trim variantiem – AB dambi, Andrejostu vai Kongresu namu.
Pēdējā pārbūvei gan nepiekrīt Rīgas dome, bet piespiedu atsavināšana to padarītu par dārgāko no visiem projektiem. AB dambja projekta autors Andis Sīlis pieļauj, ka to varētu īstenot arī Andrejostā.
„Šis arhitektūras risinājums un koncepts ir radīts Vecrīgas tuvumam un Daugavai. Vai tas ir vienā vai otrā pusē, nav principiālas atšķirības. Es piekristu [to pārcelt], jā,” sacīja arhitekts.
Melbārde gan šādu iespēju sauca par “teorētisku”, un, visticamāk, vietas maiņa nozīmētu arī jaunu projektu konkursu.
Turklāt arī Andrejostā, kur zemi koncertzālei sola dāvināt ar ekspolitiķa Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, būtu jāiegulda vismaz 25 miljoni eiro apkārtējā infrastruktūrā, iztaisnojot Eksporta ielu un veidojot jaunu tramvaja līniju.
Trešais variants ir pārbūvēt Kongresu namu, taču pret to iebilst Rīgas dome.
“Pats galvenais aspekts – šobrīd esošā platība ir krietni mazāka, nekā vēlamā platība, kas ir nepieciešama koncertzālei. Nevaram izcirst vairākus kokus parkā, lai palielinātu apbūves laukumu. Tāpēc šobrīd šis variants nav reāls,” norādīja Rīgas domes pagaidu vadītājs Oļegs Burovs ( “Gods kalpot Rīgai”).
Topošais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pastāstīja, ka valdība ir apņēmusies koncertzāli uzbūvēt, taču nav lēmumu ne par vietu, ne finanšu avotiem.
Pašai koncertzālei, pēc Melbārdes teiktā, ir jārēķinās ar 70 – 90 miljoniem eiro, bet joprojām nav skaidrības par galveno – no kādas naudas to finansēt.
Viens variants – publiskā-privātā partnerība, kur koncertzāli uzbūvē par privātu naudu, bet valsts to ilgākā laikā atmaksā. To kā labāko vērtēja finanšu ministra padomnieks, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis (“Vienotība”).
“Es uzskatu – ja koalīcija varētu vienoties par publiskās-privātās partnerības modeli, tas būtu ārpus [valsts budžeta] bilances veidots modelis, ko mēs noteikti varētu domāt un atbalstīt. Bet ir ļoti precīzi jābūt nodefinētam, kas tas būs un kādā veidā tas tiks realizēts,” uzsvēra Dālderis.
Bet, ja koncertzāli finansētu no valsts budžeta, Kultūras ministrija piedāvā gūt papildu naudu, apliekot kultūras pasākumu biļetes ar 12% pievienotās vērtības nodokli un ieviešot tā saucamo „spilvena” nodokli tūristiem.
Tas gan valsts budžetā ienestu tikai divus miljonus eiro gadā.
“Mēs nevaram apgalvot, ka šo stratēģiju izvēlēsies, bet mēs piedāvājām to apsvērt, ja gadījumā kā vienīgā stratēģija tiek izvēlēts valsts budžets, tad vēl var ģenerēt valsts budžetā papildu ieņēmumus,” norādīja Melbārde.
Tieši par koncertzāles finansēšanu valdībā vēl paredzamas garas diskusijas. Pa to laiku draud beigties ES fondu naudas apgūšanas termiņš – 23 miljoni koncertzāles apkārtnes sakārtošanā būtu jāapgūst līdz 2022. gada beigām.
„Šie 23 miljoni ir plānoti kultūras mantojuma objektu saglabāšanai, un mēs redzam, ka šis ir viens no avotiem, no kā varētu remontēt Lielo ģildi,” pieļāva Melbārde.
Sliktā stāvoklī esošajai Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietai vajadzētu vismaz piecus miljonus eiro.
Pārējai naudai aci uzlicis Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”), rosinot to ieguldīt Mežaparka estrādes pārbūvē, kam pēdējā posma finansēšanai būs grūtības dabūt papildu aizņēmumu Valsts kasē.
„Mums ir vajadzīgi 23 miljoni ar PVN, lai [estrādi] pilnībā pabeigtu. Un laiks, lai to pabeigtu, ir pusotrs gads. (..) Man liekas, ka tas ir saimnieciski. Tāpēc mēs prasām – varbūt jūs šo naudu varat tagad iedot tam, bet, kad mēs sāksim runāt par viena vai otra varianta koncertzāles izbūvi, protams, būs nepieciešamas lielas investīcijas infrastruktūrā. (..) Abos variantos mēs gaidām Eiropas naudu, bet tai ir nepieciešams līdzfinansējums, un tad pašvaldība to līdzfinansēs,” sacīja Burovs.
Vienošanās par tādu scenāriju gan pagaidām nav.
Savukārt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle Ināra Lūkina uzsvēra, ka “pie jebkura scenārija Lielās ģildes risinājums ir jāatrod. Mēs šobrīd runājam par aptuvenām aplēsēm – pieciem miljoniem eiro, kas būtu tehniskajam remontam, kas nodrošinātu, ka gan skatītāji, gan mūziķi var droši šajās telpās atrasties.”
Kad beidzot valdība varētu pieņemt kādu izšķirošu lēmumu saistībā ar koncertzāles būvniecību, pagaidām nav zināms. Lai AB dambja iekārtošanai nepazaudētu Eiropas fondu naudu, lēmums par koncertzāles atrašanos vietu, visticamāk, jāpieņem līdz rudenim.
