Kultūra

Oskara Jansona albums un koncerts "Montserrat"

Kultūra

Zanes Zelmenes izstāde - iespēja nokļūt sapņu pasaulē

„ABLV Bank” nedienas var apdraudēt Laikmetīgās mākslas muzeja projektu

«ABLV Bank» nedienas var apdraudēt Laikmetīgās mākslas muzeja projektu

Ja „ABLV Bank” nedienu dēļ „nogrims” ar lielu vērienu sāktais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, tā būs ļoti skumja ziņa Latvijas mākslai, atzīst nozares pārstāvji. Laikmetīgās mākslas muzeju pilnībā par privātu naudu – 30 miljoniem eiro – pirms trim gadiem apņēmās celt „ABLV Bank” labdarības fonds un Teterevu fonds. Pašlaik neviens no mecenātiem vēl nav gatavs skaidri pateikt, kas ar muzeja projektu notiks tālāk.

„Šodien mēs esam vietā, kur taps jaunā Rīga. Tās vizītkarte būs Laikmetīgās mākslas muzejs,” tā 2014.gada nogalē klātesošajiem sacīja „ABLV Bank” līdzīpašnieks Ernests Bernis. Todien lietainā oktobra dienā īpaši uzslietā teltī Hanzas un Skanstes ielu stūrī tika parakstīts nodomu protokols par šajā vietā plānotā Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanu. Parakstītāji – Kultūras ministrija un abi projekta finansētāji, Teterevu fonds un „ABLV Bank Charitable Foundation”. Projekta summa – 30 miljoni eiro.

„ABLV Bank” ar Kultūras ministriju sadarbojas jau kopš 2005.gada, kad tā vēl ar nosaukumu „Aizkraukles banka” parakstīja sadarbības līgumu par atbalstu laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanā. Toreiz valsts pati bija apņēmības pilna celt Laikmetīgās mākslas muzeju, bet krīze tam pielika punktu.

„Toreiz mums pat prātā neienāca, ka pēc desmit gadiem mēs nonāksim līdz privāta muzeja projektam,” nodomu protokola parakstīšanas dienā sacīja Bernis. Taču toreiz viņam droši vien prātā neienāca, ka trīs gadus vēlāk pār paša banku savilksies melni mākoņi.

„Pašlaik prioritāte ir nodrošināt normālu bankas darbību. Ceru, saprotat, ko ar to gribu teikt. No otras puses, projekti šodien turpina attīstīties. Bez šaubām, ilgtermiņa plānā tie tiks pārskatīti,” Bernis teica preses konferencē pirmdienas, 19. februāra, vakarā, atbildot uz jautājumu par bankas nekustamo īpašumu projektiem kopumā.

Savukārt Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane Latvijas Radio rakstiskā atbildē norādīja, ka „šobrīd vēl ir pāragri izdarīt secinājumus, un muzeja attīstība norit atbilstoši plānotajam”. No plašākas sarunas ierakstā viņa atteicās.

Arī Teterevu fondā muzeja projekta tālāko likteni plašāk nekomentē. Kā Latvijas Radio norādīja fonda preses pārstāve Inga Vasiļjeva, muzeja attīstība pašlaik ritot pēc plāna un par turpmāko varēšot informēt tikai pēc Laikmetīgās mākslas muzeja fonda padomes sēdes. Kad tā varētu notikt, vēl nav zināms, jo mecenāti pašlaik nav sastopami Latvijā.

Jāatgādina, ka par iespēju projektēt muzeju starptautiskā metu konkursā uzvarēja Lielbritānijas arhitektu biroja „Adjaye Associates” un latviešu „AB3D” skice. Pašlaik rit pēdējais muzeja projektēšanas posms, un pašu ēku plānots pabeigt 2021.gadā.

Kultūras ministrijā, kas Laikmetīgās mākslas muzeja projektā iesaistās satura veidošanā, pašlaik norāda, ka „„ABLV Charibable Foundation” ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas laikmetīgās mākslas attīstības veicināšanā, atbalstot daudzveidīgu laikmetīgās mākslas projektu īstenošanu”. Arī ministrijas rīcībā pašlaik neesot ziņu, ka muzeja projekta īstenošanu varētu atcelt vai pārcelt.

„Ja tas tiešām pilnīgi nobrūk, tad Latvijas mākslas attīstībā mēs tiekam atmesti atpakaļ par vairākiem gadu desmitiem,” uzskata Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese.

Viņa gan cer, ka tiks rasti risinājumi, lai projektu turpinātu. Ja „ABLV Bank” vairs nevarētu to finansēt, pēc Kreses domām, labākais variants būtu to pārņemt valstij.

„Mēs esam viena no retajām valstīm Rietumeiropā, kurai nav sava Laikmetīgās mākslas muzeja. Ko nozīmē laikmetīgā māksla? Tas patiesībā ir pagājušais pusgadsimts, kam būtu jāiekļaujas šajā muzejā. Un šī kolekcija pašlaik nekur sistemātiski apkopota, veidota, saglabāta. Ir kaut kādi fragmentāri darbi, kas pašlaik ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā vai „ABLV Bank” kolekcijā topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam. Šie darbi jau pazūd. Labākajā gadījumā tie tiek nopirkti un aiziet uz privātkolekcijām, sliktākajā gadījumā aiziet bojā. Viens ir tieši šī vēstures veidošana un saglabāšana, bet otrs ir to padarīt pieejamu skatītājiem. Jo ir izaugušas jau vairākas paaudzes, kurām nav sistēmiska priekšstata par to, kas ir noticis Latvijas mākslas ainā [pēdējos 50 gados],” uzsver Krese.

Pašlaik tikai pavisam neliela izlase no Latvijas laikmetīgās mākslas darbiem skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Tā direktore Māra Lāce uzsver – Laikmetīgās mākslas muzejam būtu nozīmīga vieta Latvijas mākslas ainā:

„Šis muzejs gan ar ekspozīciju, gan izstādēm un izglītojošo darbību nosegtu vienu ļoti būtisku segmentu [Latvijas mākslā]. Apmeklētājs no tā vienkārši iegūtu daudz vairāk. Ja tas nerealizējas, tad tas viss pazūd. Žēl, ļoti žēl.”

Kā vēsta „ABLV Bank” labdarības fonda mājaslapa, kopš dibināšanas 2006.gadā fonds atbalstījis 300 projektu par vairāk nekā 3,2 miljoniem eiro. Bankas kolekcijā topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam ir vairāk nekā 200 Latvijas laikmetīgās mākslas darbu.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 18792
Valstij sen bija laiks saprast, ka nedrīkst savu attīstību balstīt uz ātro kredītu reklāmām un nerezidentu banku dotācijām. Nekad nav vienalga, kā naudu tu pieņem, un šī nauda pavisam noteikti smird.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti