ĪSUMĀ:
- SIA "Historical Museum" nomā "Splendid Palace" telpas filmas "Gūtmaņa alternatīva" seansam.
- Filmas autors, politiķis Aleksandrs Mirskis atsauc savu interviju "Kultūršokam", aktrise Vita Baļčunaite aizstāv filmu, jo tā vēsta par kara bezjēdzību, nevis nostājas kādā pusē.
- Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis uzskata, ka filma ir padomju armijas propaganda.
- "Atta Centre" anulē 3. martā plānoto komiķa Nurlana Saburova uzstāšanos, kurš Amerikā paņirgājies par Ukrainas sievietēm.
- Latvijas Radio 3 "Klasika" galvenā redaktore Inga Saksone uzskata, ka ir nepieciešamas vienotas vadlīnijas, kam ļaut un kam neļaut nokļūt Latvijas kultūrvietās.
"Gūtmaņa alternatīva" atgriešanos uz lielajiem ekrāniem gaidīja jau no decembra
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" režisors, bijušais partiju apvienības "Saskaņas centrs" politiķis un Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis LTV raidījuma "Kultūršoks" interesi par iemesliem, kāpēc filma, kurā galvenajā lomā ir padomju armijas lidotājs un kura pirmizrādi piedzīvojusi jau 2018. gadā, ir jādemonstrē Ukrainas kara otrās gadadienas priekšvakarā, uztver ļoti saasināti. Lai gan sākotnēji Aleksandrs Mirskis savas atbildes raidījumam sniedza rakstiski, 25. janvārī vēstulē Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājam Ivaram Priedem tās atsauca, secinot, ka raidījuma "Kultūršoks" komanda, "iespējams, kāda Krievijas, Baltkrievijas pārstāvja vārdā vai pēc tā lūguma cenšas traucēt filmas seansu, kas atklāj totalitāro režīmu noziegumus".
SIA "Historical Museum", kura valdes loceklis ir Aleksandrs Mirskis, "Gūtmaņa alternatīvu" kinoteātrī "Splendid Palace" gribēja izrādīt jau decembrī. Kā stāsta SIA "Rīgas nami" sabiedrisko attiecību vadītāja, kinoteātra "Splendid Palace" pārstāve Dace Preisa, toreiz nav bijis brīvas zāles, tad izvēlēts 17. februāris:
"Mēs esam kapitālsabiedrība, kas iznomā pašvaldības telpas, tātad mūsu pienākums ir dot vienlīdzīgas iespējas visiem nomniekiem, ja viņi atbilst mūsu juridiskajiem kritērijiem.
Tanī brīdī, ja mums ir brīvas telpas, mums nav tāda subjektīva pamata, iemesla nepiekrist šādam darījumam. Vienīgais arguments, teiksim, kas mūsu valstī var koriģēt šo lēmumu, tātad iestāde, kas šādu saturu varētu izvērtēt, un noteikt, vai mums ir tiesības neslēgt šo līgumu, tas ir Valsts drošības dienests."
Politologs Filips Rajevskis filmā saskata padomju armijas propagandu
Aktrise Vita Baļčunaite, kura filmā atveido Daigas lomu, tikai no reklāmas uzzinājusi, ka filma atkal tiks rādīta uz lielā ekrāna: "Es varu minēt iemeslu, ka šobrīd, skatoties to, kas notiek Ukrainā, šo kara bezjēdzību, protams, gribētos, lai cilvēki beidzot atmostas, lai viņiem atdod viņu zemi un nenāk pie viņiem…"
Aktrise norāda, ka pati, būdama patriote, nekad nebūtu piedalījusies filmā, kuras stāsts viņai liktos pretvalstisks: "Tie, kuri nav redzējuši filmu, noteikti ir ieraudzījuši reklāmu, nobijušies no šī iespējamā sižetiskā satura, taču tas, ko es redzēju 2018. gada decembrī šīs filmas pirmizrādē, varu absolūti galvot, ka tur nav, no kā baidīties. Ne vācu, ne Padomju Savienības, ne Latvijas pozīcija netiek kaut kādā veidā parādīta sliktā gaismā, drīzāk karš kā tāds, kā bezjēdzība, kā situācija, kurā cilvēki tiek nolikti viens pret otru."
Par vēsturiskās patiesību attēlojumu filmā domas gan dalās, arī par vēstījumu.
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis uzskata, ka filma ir padomju armijas propaganda: "Absolūti noteikti, jo galvenais varonis jau ir padomju armijas pārstāvis – varonīgais, kurš viens pats varonīgi tiek galā ar leģionāriem un visur tiek sveikā dzīvs un vesels, un viņš ir galvenais varonis, kurš ir, ja mēs skatāmies arī vizuālos materiālos – padomju armijas formā."
Kultūras ministrija lūdz Valsts drošības dienesta vērtējumu
Politologs, vērtējot Aleksandra Mirska līdzšinējo politisko darbību, nedomā, kā šī ir apzināta politiķa provokācija, lai līdzās notiekošā kara apstākļos uzkurinātu sabiedrību: "Te, protams, var teikt, ka viņš mēģina ieslēgt melnbalto redzi saviem skatītājiem. Tad, protams, provokācija strādā, ja tu gribi polarizēt savu skatītāju, un tad tu atseperē tos, kas tev ir derīgi, bet es domāju, ka šī varētu būt pārāk gudra versija par šo tēmu. Šī vairāk atgādina tādu Dienvidamerikas politisko kampaņu, kur politiskās kultūras sastāvdaļa ir seriāli, un pirms vēlēšanām tās labākās lomas, bieži vien galveno mīlnieku lomas, seriālos tiek pārdotas vadošiem politiķiem, lai viņi varētu personificēties caur šo kino darbu, un tad šī persona, nevis šis politiķis, bet šī kino persona tiek pārdota saviem vēlētājiem kā tā, par kuru balsot."
Kultūras ministrija jau pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kultūrvietām izplatīja publisku aicinājumu rūpīgi izvērtēt saturu, ko tās šajā situācijā piedāvā saviem skatītājiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš norāda, ka incidenti, kad šis aicinājums būtu ignorēts, esot uz rokas pirkstiem saskaitāmi: "Un tā, pirmšķietami izvērtējot šīs filmas saturu, tik daudz, cik bija atrodams publiskajā vidē, tas mūs, protams, darīja bažīgus, un arī mēs no savas puses vērsāmies Valsts drošības dienestā ar lūgumu izvērtēt šīs filmas izrādīšanas iespējas."
Valsts drošības dienests "Kultūršoku" informē, ka filma "Gūtmaņa alternatīva" ir nonākusi viņu redzeslokā:
"VDD kā pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienesta vērtējumā tās publiska demonstrēšana Krievijas agresīvā kara Ukrainā laikā un kopumā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību."
"Atta Centre" anulē plānoto komiķa Nurlana Saburova uzstāšanos
Kinoteātra "Splendid Palace" mājaslapā filmas "Gūtmaņa alternatīva" reklāma te parādās, te pazūd, bet "Biļešu servisā" biļetes uz filmu ir nopērkamas. Tikmēr bez garām diskusijām konferenču centrs "Atta Centre" no sava pasākumu plāna izņēma Krievijas komiķa Nurlana Saburova izrādi, kurš, uzstādamies Amerikā, paņirgājās par Ukraiņu sievietēm, izraisot piketus. Komiķis sievietei, kura, protestējot pret karu Ukrainā, uznāca uz skatuves, notriepusies ar asinīm, pajautāja, vai viņai ir mēnešreizies. Savā rakstiskajā atbildē "Atta Centre" par 3. martā atcelto Nurlana Saburova izrādi bija ļoti lakonisks: ""Atta Centre" uzticas saviem sadarbības partneriem, viņu izvēlēm, jo ir jāizvērtē viņu organizēto pasākumu atbilstība Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Taču papildus savu iespēju robežās arī "Atta Centre" seko līdzi norisēm. Ja "Atta Centre" viedoklis par plānojamo pasākumu atšķiras no klienta – telpu nomnieka – viedokļa, pasākumu rīkošana tiek atteikta. Arī šai gadījumā konkrētais koncerts ir anulēts."
Latvijas Radio 3 "Klasikai" melnais saraksts ir apjomīgs
"Hanzas perona" mākslinieciskais direktors Miks Magone atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā nācies atteikt telpu nomu vairākiem koncertu organizētājiem piedāvātā satura dēļ. Taču vienmēr taisno līniju nav izdevies ieturēt pašiem. 10. novembrī uz skatuves kāpa armēņu izcelsmes džeza mūziķis no Amerikas – Tigrans Hamasjans, kurš drīz pēc koncerta Rīgā tālāk devās koncerturnejā uz Krieviju. Miks Magone stāsta, ka vasarā, aicinot Hamasjanu uz Rīgu, par to nav zinājis: "Ja godīgi, es to uzzināju no Latvijas Radio 3, kuri sākotnēji izrādīja interesi par interviju ar mākslinieku, kuru mēs kā koncerta organizatori palīdzējām noorganizēt starp mūziķi un Latvijas Radio 3 "Klasiku". Pēc tam, kad šī intervija jau bija noturēta un ierakstīta, tiku informēts, ka tas, acīmredzot, ir izrādījies lieki, jo šī brīža redakcionālā politika sabiedriskajiem medijiem acīmredzot liedz atskaņot vai vismaz ļauj izvēlēties neatskaņot šādu sarunu Latvijas Radio 3 ēterā."
Latvijas Radio 3 "Klasika" galvenā redaktore Inga Saksone stāsta, ka šobrīd
saraksts ar mūziķiem, kuri kara laikā netiek pārraidīti "Klasikas" ēterā, sasniedz jau divarpus A4 formāta lapas:
"Protams, ka vienkāršāk ir ar mūziķiem, kuri ir skaidri pauduši savu nostāju. Tad mēs, protams, izvairāmies un neatskaņojam to mūziķu ierakstus, kuri ir atbalstījuši Krievijas valdošās intereses, bet mums ir arī "Klasikā" savs iekšējais saraksts ar mūziķiem, kuri koncertē Krievijā. Tie ir visdažādāko valstu pārstāvji, visdažādāko nacionalitāšu pārstāvji. Un, jā, svarīgākais princips ir tas, vai viņi ir saistīti ar Krievijas koncertorganizācijām un, ja viņi tur koncertē, tad mēs ar šiem mūziķiem netiekamies, neintervējam un arī neatspoguļojam viņu koncertus "Klasikā", un neatskaņojam arī viņu ierakstus."
Mākslinieki no Krievijas Latvijas kultūrvietās joprojām uzstājās
Mūzikas žurnāliste neslēpj, ka visdažādāko žanru pārstāvji no Krievijas joprojām uzstājas Latvijā: "Daudz vienkāršāk būtu, ja arī šie mūziķi neparādītos Latvijā, jo ir dažādas koncertorganizācijas, koncertu rīkotāji, kuru izcelsme varbūt nav īpaši zināma, kuru finansējums arī varbūt nav īpaši skaidrs, un šādi Krievijas mūziķi joprojām koncertē Latvijā. Manuprāt, tā ir ilūzijas uzturēšana, ka nekas nav mainījies, ka viss ir joprojām labi un ka Krievijas mākslinieki šeit, Latvijā, ir joprojām pieejami. Bet tā publika, kas apmeklē šos koncertus, ir ļoti atšķirīga no tās publikas, kas, piemēram, dodas uz Latvijas simfonisko lielkoncertu."
To, ka Krievijas kultūra ir noteiktā sabiedrības grupā klātesoša, atzīst arī "Hanzas perona" mākslinieciskais direktors Miks Magone: "Teikšu godīgi, nemēģinu sekot līdzi tam, kas notiek vasaras sezonā Andrejsalā, izņemot to, ka to nevar nedzirdēt šeit no perona stāvvietas, piemēram, ejot mājās no darba vakaros. Skaidrs, ka tur kaut kas notiek. Bet es domāju, ka tā trauslā, it kā konkrētā, bet robeža, manuprāt, vismaz mūsu, neteikšu burbulī, bet vismaz mūsu sadarbības partneru lokā – un es nerunāju tikai par aģentūrām vai kompānijām, kas rīko publiskus pasākumus, bet tai skaitā arī telpu nomnieki, kas šeit notur slēgtus un korporatīvus pasākumus, – nav un nebūs pieļaujama [Krievijas] režīma klātbūtne jebkādā veidā."
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš atklāj, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad nācies vērsties Iekšlietu ministrijā, jo redzējuši, ka Latvijā ierodas Krievijas mākslinieki, kas atbalsta Putina režīmu: "Līdz ar to mēs esam vērsušies ar aicinājumu iekļaut šos kultūras darbiniekus to personu sarakstā, kuriem nav tiesības iebraukt Latvijā jeb tā saucamajā melnajā sarakstā, kas atsevišķos gadījumos arī ir noticis. Tomēr tādi gadījumi, kad kultūras pasākumā nav klātesošs Krievijas mākslinieks fiziski, bet tiek atskaņots, rādīts, demonstrēts ar Krievijas kultūru saistīts kultūras saturs, viņš paliek tādā kā pelēkajā zonā tomēr."
Vai vajadzīga kultūras policija?
Latvijas Radio 3 "Klasika" galvenā redaktore Inga Saksone uzskata, ka vienotas vadlīnijas būtu nepieciešamas:
"Vadlīnijas visās jomās, ne tikai kultūrā, man liekas, atvieglotu visu mūsu varbūt attieksmi un arī formulētu mūsu attieksmi,
jo, nerunājot par krievu mūziķiem, bet, ieejot veikalā un pirkt kādu Krievijas produktu, tur tomēr kaut kāda pretruna ir. Citādi mēs atbalstām gan Krievijas koncertdzīvi, gan arī ilūziju par to, kas notiek."
Politologs Filips Rajevskis atslēgu redz sabiedrības izglītošanā: "Es nedomāju, ka mums vajag ieviest kultūras policiju.
Labākais būtu panākt to, lai šie cilvēki nepērk biļetes un neiet uz tiem koncertiem, un saprot auditorija, ka tas vienkārši nav ne mūsdienīgi, ne interesanti, ne populāri, un tai mirklī vienkārši viņi pārstās braukt, jo te nebūs biznesa.
Kamēr te būs bizness, viņi brauks, un tikmēr būs arī šīs sarunas, vai tas ir labi, ka viņi brauc, vai tas ir slikti, bet aizliegums, es domāju, šajā gadījumā nestrādātu."
