Kamēr Valsts policijā izmeklē izskanējušo informāciju par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm, visu trīs – mākslu un kultūras augstskolu padomes sanāca vienuviet, lai runātu par to – ko darīt, lai nekas tāds vairs nekad neatkārtotos?
Jautājums 22. aprīlī apspriests Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomē, pēc kuras arī studentu pārstāvji atzina, ka visbūtiskāk ir stiprināt cietušo ziņošanas iespējas garantējot anonimitāti. Jaunu un drošu ziņošanas sistēmu cer veidot līdz šī mācību gada beigām. Augstskolām izveidojama jauna "uzticības persona" jeb kopīgs, neatkarīgs augstskolu ombuds.
Mākslas un kultūras augstskolu sadarbības padomes pirmajā sēdē apspriesta mācību vides drošība saistībā ar pēdējās nedēļās izskanējušiem iespējamās seksuāls uzmākšanās gadījumiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un citās augstskolās.
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") pēc sēdes pauda, ka Mūzikas akadēmijas rektora skaidrojums gan liecina, ka pirms šī publiskā spiediena problēmas netika risinātas un ministre secinājusi, ka vadība šo problēmu nav uztvērusi gana nopietni, cenšoties to risināt tikai iekšēji. Tādēļ nepieciešama kādas neatkarīgas institūcijas izveide, kas vērtētu ētikas pārkāpumus, Latvijas Radio sacīja Logina.
"Darbības ātrums un izlēmība nāk kopā ar publisku spiedienu. Tas nav pareizi un tas ir tas, kā tas ir strādājis parasti līdz šim, bet emocionāli droša vide ir jānodrošina neatkarīgi no tā, vai tev ir jāatbild par to kameru priekšā vai nē.
Tas ko es sagaidu, ka augstskolu rektorāti, padomes un senāti, turpina ar šiem jautājumiem strādāt arī tad, kad žurnālistu kameras jau aiziet pie nākamajiem karstajiem jautājumiem," sacīja ministre.
Kultūras ministrija augstskolām lūgusi definēt konkrētus rīcības plānus un ministre sagaida jauna ziņošanas un kopumā drošības mehānisma tapšanu līdz šī mācību gada beigām.
Latvijas Mākslas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits pēc sēdes Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" uzsvēra: "Ļoti svarīga ir prakse. Jo ļoti bieži ir tā, ka dokumentos ir lietas, kas strādā, respektīvi, dokumentā viņas ir uzrakstītas, bet tad, kad mēs sākam praktiski saskarties ar kaut kādām problēmām, tad tur parādās virkne ar neatrisinātām lietām."
Viena no lietām, kas jārisina – ir ziņošanas sistēmas uzlabošana, un vienota, pārbaudīta prakse – kā nodrošināt ziņotāju anonimitāti. Ļoti bieži izskanējis, ka par pārkāpumiem daudzi izvēlas neziņot, jo baidās par atriebību vai profesionālās karjeras sagraušanu.
"Par ko mēs brīnāmies? Dabīgi, ka cilvēkiem ir bail. Es tikai varu izteikt vislielāko atbalstu tām meitenēm, kuras ir cietušas, kurām ir bijusi drosme. Es viņām saku – paldies. Un vienlaikus no savas puses, kā bijušā ministre es arī izjūtu atbildību un arī atvainojos par to, ka tik ilgstoši mums šāda sistēma ir bijusi un ka sabiedrībā kopumā mēs neesam mainījuši attieksmi pret sievietēm," norādīja Latvijas Kultūras akadēmijas padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.
Kā viens no risinājumiem izskanēja neatkarīga augstskolu ombuda izveide.
"Protams, kultūras augstskolām ir sava specifika, un līdz ar to mums ir jāsadarbojas kopā, lai efektīvāk risinātu šo jautājumu. Viens no interesantiem priekšlikumiem ir kopējā ētikas ombuda izveide starp kultūras augstskolām, lai iespējams arī izvairītos no kaut kādām politiskām ieinteresētībām. Tāpat, protams, paliek arī jautājumi par psihologa iesaisti šajos jautājumus, kas prasa papildu finansējumu augstskolām un ko es noteikti atbalstītu, zinot šo īpašo emocionālo kultūras vidi, bet to vēl izskatīsim kopā ar kultūras ministriju," sacīja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
Pagaidām neesot konkrēta piedāvājuma, ko padome varētu virzīt kā priekšlikumu likuma grozījumiem, bet kultūras ministre neizslēdz, ka līdz tam varētu nonākt.
"Mums ir jāsāk ar to, ka mums ir jāidentificē pašiem, kas strādā, kas nestrādā? Kas ir tas modelis, uz kuru ir jāvirzās? Un jāuzlabo ētikas kodeksi, un jāuzlabo ziņošanas sistēmas iekšienē, lai studenti jūtas droši. Tu nevari ar likuma palīdzību studentam likt justies droši. Tas ir ļoti milzīgs process, kas ir jāveic katrā vietā," uzsvēra kultūras ministre.
Mūzikas akadēmijas padomes studentu aptaujā iepriekš noskaidrots, ka ar seksuāla rakstura darbībām akadēmiskajā vidē saskārušies 8,2% studentu. Akadēmijas studentu pašpārvaldes vadītājs Markuss Skraucis uzskata, ka augstskolas nav vainojamas pie tā, ka problēma tiek risināta novēloti. Viņa ieskatā sabiedrība kopumā uz šādām situācijām gadiem pievērusi acis. Savukārt šobrīd visbūtiskāk ir stiprināt cietušo ziņošanas iespējas.
"Augstskolas ietvaros, es domāju, šī sistēma ir ok, bet vienīgi pastāv bažas mūzikas industrijā par tālāko karjeru, ja tu vērsies pret savas nozares speciālistu, tad automātiski tava karjera var tikt [apdraudēta]. Protams, tam tā nevajadzētu būt, bet mēs visi esam cilvēki, un šī ir viena no problēmām, kuru es ļoti ceru, ka spēs atrisināt," Latvijas Radio sacīja pašpārvaldes vadītājs.
Jautāts, kā to atrisināt, lai šādos gadījumos studenti nebaidītos no pasniedzēja autoritātes, Skraucis pauda: "Es domāju, ka risinājums ir uzlabot iesniegumu ziņošanas formātu, lai pati primārā lieta, kas tiktu uzsvērta, būtu cietušā anonimitāte."
Mūzikas akadēmijas Padome iepriekš aicinājusi rektoru Guntaru Prāni atkāpties, jo uzskata, ka jautājums nav ticis pietiekami aktīvi risināts. Padomes jaunais priekšsēdētājs Timurs Tomsons atzīst, ka šobrīd augstskolām jāveic daudzi mājasdarbi dažādos līmeņos – jāizskata dokumenti, tostarp ētikas kodeksi un jāpapildina tie, kā arī jāveic darbinieku apmācības, jāuzlabo ziņošanas sistēmu par ētiskas dabas pārkāpumiem garantējot anonimitāti.
Padome vienojās arī par to, ka studentiem un docētājiem nodrošināms psiholoģiskais, juridiskais un informatīvais atbalsts un arī apmācības šajā jomā, augstskolām piesaistot papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
Apspriesto jautājumu loks ir plašs, un pie to pārspriešanas iesaistītās puses vēl atgriezīsies. Juristiem esot jātiek skaidrībā arī ar to, kā un vai iespējams vienkāršot to darbinieku atlaišanas procedūru, par kuriem ir saņemti pietiekami trauksmes signāli. Papildu tam – pie priekšlikumu sagatavošanas izmaiņām tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu aizsardzību pret seksuālu uzmākšanos, strādā Tieslietu ministrijā.
KONTEKSTS:
Kopš Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos, līdz šim disciplinārsods piemērots vienam pasniedzējam, vēl viens pasniedzējs atstādināts bez iespējām sazināties ar studentiem.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju, arī Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
Policija 11. martā ir saņēmusi iesniegumu un sākusi resorisko pārbaudi, bet dažas dienas vēlāk tika sākts kriminālprocess.
JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata. Padome aicinājusi akadēmijas Senātu 10. aprīlī sasaukt sēdi par Prānim izteikto neuzticību.
