Riga IFF fokusa programmas "In Kino Veritas" fokuss šoreiz bija veltīts Pjēram Paulo Pazolīni, kura vārdu zinu, tieši pateicoties filmai "Salo jeb 120 Sodomas dienas". Filmā attēlotās nežēlības dēļ tā joprojām ir aizliegta vairākās valstīs. Pat šausmu filmu fanu ieteikumos tā ir atzīmēta kā īpaša izvēle uz katra paša atbildību, un šī filma bija mans Riga IFF lielākais izaicinājums. Ir sestdiena, 22. oktobris, un "Salo jeb 120 Sodomas dienas" skatāmies uz "Splendid Palace" Lielās zāles ekrāna, un visu filmas laiku nepamet nospriegota sajūta, jo zini – tūlīt būs vēl sliktāk nekā pirms mirkļa redzētais. "Salo" katra morāle tiek konfrontēta, jo, gribi vai ne, skatītājs ir nostatīts vuajerista jeb lūriķa lomā.
Pirms "Salo jeb 120 Sodomas dienas" seansa satiktais ukrainis Dmitro studē kino Igaunijā. Viņš uz Riga IFF ir atbraucis tieši šīs Pazolīni filmas dēļ, Dmitro saka: "Tik reti "Salo jeb 120 Sodomas dienas" tiek izrādīta uz lielajiem ekrāniem, turklāt tik skaistā kinoteātrī, kāds ir "Splendid Palace". Jā, šī ir cietsirdīga, vardarbīga un briesmīga, bet arī ļoti ietekmīga filma. To ļoti bieži kā ietekmēšanās avotu norādījuši citi slaveni režisori, kā, piemēram, Mihaels Hāneke, Gaspars Noē. Kādēļ tā? Jo "Salo" tiek tiešām izdara savu darbu labi. Tā dzen pārkāpt visus iespējamos limitus. Marķīza de Sada stāsti netiek vienkārši pārstāstīti, Pazolīni viņa stāstus ievieto fašisma un Otrā pasaules kara kontekstā, šādi atklājot fašisma apslēpto tumšo pusi. Fašisma ideoloģijā ietilpst pašrepresijas. Kad apspriestie impulsi izlaužas, tie izlaužas šādā briesmīgā, vardarbīgā veidā.
Pirmkārt, to ir svarīgi redzēt politikas, otrkārt – estētikas dēļ, jo it tik maz šādu filmu, kas spēj pārkāpt robežas tik talantīgā veidā."
"Salo jeb 120 Sodomas dienas" ievadā kino kritiķe Dārta Ceriņa atzīmēja: "Pazolīni rāda šo vardarbību no cikla uz ciklu, kas savā ziņā sabalsojas ar "dekameroniskiem" stāstiņiem, saviesīgām sarunām, kuras faktiski sašķeļ tas, ko mēs redzam. Tas ir veids, kā ir iespējams kritizēt sabiedrības un varas cinismu." Brutāli vardarbībai nolemtie jaunu cilvēku ķermeņi parāda to, kā valsts jaunajai paaudzei laupa jebkāda veida brīvību un pašnoteikšanos – morāli, garīgi un fiziski. "Salo jeb 120 Sodomas dienas" ir Pazolīni pēdējā filma.
Arī filmā "Dekamerons", kas Riga IFF tika izrādīta svētdienas pēcpusdienā, Pazolīni uzmanības centrā ir cilvēka ķermenis un tā attiecības ar varu, taču šoreiz ķermeniskās izpausmes tiek svinētas. Džovanni Bokačo "Dekameronu" režisors izstāsta caur savu skatījumu un arī pats filmā atveido lomu – agrīnās renesances mākslinieka Džoto mācekli. "Caur Džoto mācekļa acīm skatītājs ierauga dažādus stāstiņus. Tā ir visnotaļ naiva pasaule, kas tiek pieredzēta ķermeniski, atbrīvojot cilvēka seksualitāti – vienlaikus to cildinot un banalizējot," filmas ievadā ieskicē Dārta Ceriņa.
"Dekamerons" ir visskatītākais no Pazolīni darbiem, filmas iznākšanas gadā Itālijā populārākas esot bijušas vien divas filmas – Kopolas "Krusttēvs", kam sekojis "spageti vesterns" ar nosaukumu "Es esmu trīsvienība".
Pašam Pazolīni skatījumi un skatītāju iesaiste neesot bijusi prioritāte, viņš filmas efektivitāti esot vērtējis pēc tā, cik daudz tā spēj "kairināt un kaitināt" skatītāju.
Pazolīni "Dekamerona" varoņi mani kā skatītāju izklaidē ar savu prognozējamo muļķību un viltību, komisko izskatu un lētticību, atgādinot par antīko komēdiju, kuras pirmsākumi meklējami auglībai veltītās dziesmās.
"Dekameronā" attainotā pasaule ir vienkārša un nabadzīga, bet tajā pašā laikā dabiska un dzīvespriecīga. Protams, sava vieta tajā ir arī traģēdijai, ka šoreiz atspoguļojās augstdzimušās dāmas un viņas kalpa mīlasstāstā, kuru izbeidza dāmas greizsirdīgie brāļi. Un arī šī traģēdija galu galā atnesa auglīgu turpinājumu, liekot aizdomāties par to, kā dzīvība un dzīvelīgums spēj pārdzīvot arī vistumšākos laikus.
Jaudīgajiem Pazolīni darbiem labu atslodzi deva mūsdienās radītais kino. Tā, piemēram, Kristofera Hatona "Kraukļa ligzda" absolūti bija mans komforta kino – mistiska, pasakaina estētisku šausmu filma, kas izstāsta savu versiju par to, kas iedvesmojis šausmu meistaru Edgaru Alanu Po dzejolim "Krauklis". Filma uzņemta tepat Latvijā, "Cinevilla Studios", epizodēs piedaloties arī latviešiem, tajā skaitā aktierim Jurim Strengam.
Sestdienas vakarā "Splendid Palace" Lielo zāli piepulcināja Mikaela Hērsa "Nakts pasažieri" ar Šarloti Geinsbūru galvenajā lomā, maigi stāstot par to – kā dzīve turpina notikt, mijoties priekiem un skumjām. Savukārt festivāla noslēgumā, svētdienas vakarā, Latvijas pirmizrādi piedzīvoja lietuviešu režisora Kristijona Vildžūna "Dziesmas lapsai", kas tapusi sadarbībā ar Latvijas producentiem un arī Igaunijas kolēģiem. Filma paskainā, sapņainā veidā atklāja jauna vīrieša sēras par mirušo mīļoto, atsaucoties gan uz mītu "Orfejs un Eiridike", gan arī lietuviešu folkloru un dabas cikliskumu.
Jautāta par festivāla spilgtākajiem iespaidiem, Evelīna Zvirbule sacīja: "Festivāls Riga IFF ir viens no maniem gada gaidītākajiem notikumiem. Programma ir tik dažāda, kurā ikkatrs var atrast filmu sev. Runājot par manām pērlēm, "Lūdzu, mazulīt, lūdzu" aizrāva ar neparasto estētiku un formu, kā tika apspēlēts temats par dzimumlomām un identitātēm. "Korsete" bija iespēja ļauties sajūtām un emocionālajam piesātinājumam. Jāuzteic arī "Daiļās būtnes", kas bija ļoti smaga un empātiju raisoša filma. Ir grūti skatīties uz vardarbību, mobingu un nespēt to novērst. Rodas bezspēcības sajūta. Šādas filmas vērtīgi rosina aizdomāties, ka kādam tā ir realitāte. Baltijas mūzikas video konkurss ir unikāls notikums. Šī ir iespēja skatīt mūzikas video kā lielāku mākslas darbu un līdzās piešķir papildus vērtību pašām dziesmām."
Šī gada Riga IFF noskastījos 13 filmas un divas skates. Ja festivālu apmeklētu ārpus darba pienākumiem, ļoti iespējams, tās būtu 20 filmas.
Riga IFF ir svētki. Tā ir nebeidzama kino gājēja dilemma – labu filmu ir tik daudz, diennakts stundas ir ierobežotā skaitā.
Tāpēc prieks, ka Riga IFF pilnmetrāžas filmu konkursa uzvarētāja Hlinura Palmasona filma "Dievzeme" vēl trīs dienas ir skatāma festivāla tiešsaistes filmu platformā. Ceru, ka arī citas festivāla filmas kādu laiku būs pašmāju kinoteātru repertuārā.
Riga IFF dienasgrāmatas
Par Riga IFF
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šogad jau devīto reizi pulcē vietējo un starptautisko auditoriju uz vienu no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem kino notikumiem – no 13. līdz 23. oktobrim Riga IFF programmā klātienē un tiešsaistē, 12 sadaļās un 6 konkursos tiks izrādītas vairāk nekā 100 filmas no vietējā, Eiropas un pasaules kinematogrāfa.
Festivāla devītajā gadā skatītājiem tiks piedāvātas rūpīgi atlasītas aktualitātes no pasaules nozīmīgākajiem filmu festivāliem, pašmāju kino pirmizrādes un spilgtu autoru redzējumi. Festivāla laikā tāpat gaidāma notikumu programma, kas veidota sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu (Kyiv Critics’ Week) – Ukrainas laikmetīgā kino programma un starptautiska diskusiju sērija par postkoloniālismu mediju telpā.
