Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Saruna ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Dr. biol. Viesturu Ķeru

Rīta Panorāma

Intervija ar pianistu Andreju Osokinu

Noslēdzies vēsturiskās filmas filmas «Zeme, kas dzied» pirmais filmēšanas posms

Ideja, ko nevar izmērīt naudā. Noslēdzies filmas «Zeme, kas dzied» tapšanas pirmais posms

Patiesus, bet līdz šim plašāk mazāk zināmus faktus par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu, par unikāliem cilvēkiem Latvijas vēsturē un nozīmīgām vietām vēsturisku notikumu dzimšanā atklās topošā mākslas filma “Zeme, kas dzied”. Apjomīgu izpētes procesu par 1873. gada notikumiem un Dziesmu svētku tapšanas laiku veicis režisors Māris Martinsons. Aizvadītās nedēļas nogalē noslēdzās filmas tapšanas pirmais posms.

“Tuvojas Dziesmu svētku 150. gadadiena. Mēs ar producentu runājām, ka, ja kāds cits būtu sācis taisīt to filmu, mēs teiktu – ah, kā mēs to neiedomājāmies!” pārliecināts filmas režisors Māris Martinsons.

Filmas vajadzībām rekonstruēts Rīgas Latviešu biedrības nama pirmās ēkas kabinets, goda vietā – 1873. gadā notikušo Pirmo Vispārīgo dziedāšanas svētku karoga rekonstrukcija.

Toreiz kopā sanāca uzņēmīgi un gudri cilvēki, kas lēma par dziesmu svētku rīkošanu. “Man liekas ļoti interesanti, ka ļoti turīgi cilvēki – Baumanis, kurš ar savu personisko vagonu brauca uz Jūrmalu, uz savu vasarnīcu, Tomsons, kuram bija milzīga fabrika, kas bija Krievijas impērijā lielākā minerālmēslu ražotāja… Viņi tiešām bija ļoti bagāti un turīgi, bet viņiem arī rūpēja ideja, ko nevar izmērīt naudā,” norāda režisors.

Aktieris Vilis Daudziņš atzīst, ka tā ir drosme: “Neviens no viņiem nevarēja iedomāties, kā tas varētu izvērsties, turklāt jāņem vērā tas vēsturiskais fons – baltvāciešiem bija vienas intereses, savukārt Krievijas impērijai otras – no visiem bija jādabū atļauja kaut ko darīt. Protams, visu laiku jāpatur prātā lielā doma, ka mēs tagad parādīsim visai pasaulei, ka šī tauta ir ko vērta.”

“Pilnīgi cita vērtība bija latvietībai, latviešu valodai, latviešu kultūrai, literārajai dzīvei. Tas bija ļoti agrīns posms. Bija vācieši, bija krievi, un latvietis tur mēģināja pa vidu tiem kungiem laipot,” pārdomās dalās aktieris Ainārs Ančevskis.

Vienu no galvenajām lomām filmā atveidos pasaulslavenā operdziedātāja Marina Rebeka. Scenāriju veidojis režisors Māris Martinsons kopā ar Daini Īvānu. Filmas komponists – Uģis Prauliņš.

Filma būs gatava 2023. gadā, kad Dziesmu svētki svinēs savu 150. jubileju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt