“Beidzot savos 74 gados, dzīvodams Siguldā, svaiga elpa, svaigs gaiss, visādas iespējas nomierināties un likt lietā daudzus radošus pretnostatījumus,” atzīmē Atis Ieviņš.
Mākslinieks ir gandarīts, ka šobrīd var nedalīti nodoties radošiem eksperimentiem, kam aktīvajās darba gaitās, strādājot par fotogrāfu dažādos izdevumos, bieži vien nepietika laika. Kaut gan eksperimentētājs viņš bijis vienmēr. 60. gadu beigās un 70. gados viņš aizrāvās ar fotokodinājumiem, nākamais etaps bija foto sietspiede, tolaik vēl pavisam mazpazīstama tehnika, tālāk sekoja aizraušanās ar foto instalācijām un foto kolāžām.
Tikpat labi par radošu huligānu viņu var uzskatīt arī jaunās izstādes kontekstā.
Darbi gatavā veidolā ir ļoti skaisti, tie atgādina zeltītas, it kā ar laika patinu pārklātas, mazliet nosūbējušas ikonas, bet lai šo efektu panāktu Atis Ieviņš lietā licis visdažādāko materiālu arsenālu.
Visbiežāk pamatu veido fotogrāfijas no viņa arhīviem, tostarp akti, kam uzslāņojumu autors veidojis, izmantojot marli, mežģīnes, kartonu, sintētisko sietu, līmi, špakteli, aerosolus un akrila krāsas, kā arī – kas pats neparastākais – folijas siltumsegu, kas arī piešķir darbiem zelta un sudraba tonējumu.
“Es atradu ļoti interesantu, modernu materiālu, es šodien vēl pirms braukšanas uz tikšanos ar jums aptiekā šo materiālu nopirku, un tā ir siltumplēve vai siltumsega-folija. Ļoti lēts materiāls, nesalīdzināmi lētāks par to, ko pārdod mākslas piederumu veikalos kā specmateriālu, kā elitāru materiālu. Vienā pusē folijai ir sudrabs, otrā pusē – zelts. Un tur jūs to redzat – pastaigājoties starp “faraona ikonām”, uz šo materiālu esmu iedarbojies ar vēl citām gleznieciskām izdarībām un materiāliem, un tādējādi veidojas tas interesantums un tā noslēpumainība,” norāda mākslinieks.
Procesā tiek pielietota arī gleznošana ar gāzes lodlampu, un savu jauno autortehniku Atis Ieviņš nodēvējis par foto sietspīdi.
Ļoti svarīgi, lai šādi no tik dažādiem materiāliem veidoti darbi būtu arī noturīgi un ilglaicīgi, un arī to autors pārbaudījis, veicot visdažādākos eksperimentus, piemēram, darbus zināmu laiku noturot pagrabā un vērojot, kā uz tiem iedarbojas mitrums un temperatūras izmaiņas.
“Man Siguldā pagrabu vasarā neapkurina, tad tas ir slapjš, ziemā savukārt tas ir atkal pārkurināts. Un es tā pa laikam darbus tur paturēju, un izrādījās, ka visi tie tagad pieejamie materiāli ir tiešām izturīgi.
Nu jau vairāk nekā gadu es ar šo lietu darbojos, es esmu tos darbus dauzījis, kratījis un ar smilšpapīru, zobus sakodis, rīvējis,” atzīmē mākslinieks.
Ata Ieviņa izstāde Fotogrāfijas muzejā bija plānota tikai novembrī, bet ārkārtas situācijas dēļ muzejam nācās plānus pārkārtot, un muzeja direktore Maira Dudareva ir pat ļoti priecīga, ka pirmā izstāde pēc ilgākas klusēšanas būs tieši Ata Ieviņa veikums.
Ata Ieviņa personālizstāde “Faraona dārgumi” ir daļa no Rīgas Fotomēneša programmas un Fotogrāfijas muzejā skatāma no 12. jūnija. Nākamceturtdien, 18. jūnijā, muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes aplūkošanu virtuālajā vidē kopā ar autoru.