Emīlija. Latvijas preses karaliene

Emīlijas Benjamiņas laikmets. Saruna ar filmas «Emīlija. Latvijas preses karaliene» režisoriem

Emīlija. Latvijas preses karaliene

«Emīlija. Preses karaliene» aizkadri, 2. epizode

«Emīlija. Latvijas preses karaliene» aizkadrā: Emīlija dibina žurnālu “Atpūta”

«Emīlija. Latvijas preses karaliene» aizkadrā – «Jaunākās Ziņas» kā sava laika «Facebook»

Pirmā pasaules kara laikā laikraksts "Jaunākās Ziņas" izvietoja savās lapās bēgļu sludinājumus, kļūstot par sava laika sociālo tīklu – tā aizkadru ciklā par daudzsēriju filmu "Emīlija. Latvijas preses karaliene" stāsta Latvijas Universitāte Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša.

Ineta Lipša komentē vēsturisko kontekstu, kurā iznāca Emīlijas un Antona Benjamiņu laikraksts, un izaicinājumus kara laikā nezaudēt lasītājus: ""Jaunākās Ziņas" iznāk vidē, kur jau pastāv "Sociāldemokrāts", zemnieku savienības izdevums "Brīvā Zeme", ir Nacionālās apvienības "Latvis", un "Latvijas Sargs". "Jaunāko Ziņu" vēsture saistās tātad jau ar 1911. gadu, un vissvarīgākais – tās iznāk Pirmā pasaules kara laikā, un vēl svarīgāk – tās iznāk 1915. gadā, kad vācu armija okupē Latviju un kurzemnieki dodas bēgļu gaitās, pārsvarā uz Pēterburgu, Maskavu. Apmēram 30% no Latvijas iedzīvotājiem ir devušies ārpus mūsdienu Latvijas teritorijas, un tie potenciālie lasītāji tā kā zūd… Tas risinājums ir vienkārši ļoti efektīvs – faktiski bez maksas Benjamiņi publicē "Jaunākajās Ziņās" visus bēgļu sludinājums. Cilvēki meklē viens otru, grib satikt. Šie sludinājumi pieradināja ļoti milzīgas latviešu masas pirkt "Jaunākās Ziņas". Tas bija vienīgais kanāls, kādā bēgļi varēja uzzināt kaut ko par tuviniekiem šeit, dzimtenē, kas bija palikuši. Bezmaksas komunikācija. Viņi savā veidā atvēra "Jaunākajās Ziņās" tviteri, feisbuku mūsdienu izpratnē."

Par Latvijas presi 20. gadsimta sākumā, vienu no tā laikā lielākajiem izdevumiem – "Jaunākajām Ziņām" – un Emīlijas Benjamiņas dibinātā ilustrētā žurnāla "Atpūta" pirmsākumiem – daudzsēriju filmas pirmajā aizkadru sērijā.

"Emīlija. Latvijas preses karaliene" skatāma LTV

Daudzsēriju mākslas filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" katru piektdienu no 18. marta līdz 29. aprīlim pulksten 21.05 būs vērojama LTV1 ēterā, kā arī 14 dienas to varēs skatīties vietnē REplay.lv.

"Emīlija. Latvijas preses karaliene" ir stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni – "Jaunāko ziņu" un "Atpūtas" izdevēju – Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvis par Latvijas vēstures leģendu.

Septiņās sērijās tiek atklātas Emīlijas Benjamiņas personības daudzpusīgās šķautnes, kā arī atspoguļoti nozīmīgi viņas dzīves fragmenti – ģimene, uzņēmējdarbība, sociālā statusa nostiprināšana, ietekme uz politiskām un kultūras norisēm 20. un 30. gados, sievietes sapņi un problēmas, darbinieku nodevība.

Filmēšana notika daudzās ar filmas stāstu saistītās vēsturiskās vietās – gan Benjamiņu namā Rīgā, gan Valdeķu muižā; dokumentālajā sērijā izmantoti unikāli Benjamiņu ģimenes arhīvu materiāli. Filmā parādās daudzi pagājušā gadsimta radošo profesiju pārstāvji – Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis – un vēsturiskas personības – Eižens Finks, Gustavs Zemgals, Mariss Vētra.

Aktieri: Guna Zariņa, Juris Bartkevičs, Raimonds Celms, Enzo Leonardo Borneo, Sandis Runge, Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa-Fišere, Uva Segliņa, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Uldis Anže, Dainis Gaidelis, Arnolds Osis,  Jēkabs Reinis, Kaspars Zāle, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks u.c.

Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, operators – Andrejs Rudzāts, filmas mākslinieki – Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis, montāžas režisori – Andris Grants, Paula Popmane un Armands Začs, komponists – Kārlis Auzāns, skaņu režisors – Ernests Ansons, producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

Filmas galvenais producents ir filmu studija "Mistrus Media", kopproducenti – Latvijas Televīzija un "Tet studio", finansētājs – Nacionālais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt