Emīlija. Latvijas preses karaliene

Emīlija. Latvijas preses karaliene. Daudzsēriju mākslas filma. 1. sērija

Emīlija. Latvijas preses karaliene

"Emīlija. Latvijas preses karaliene". Daudzsēriju mākslas filma. 5. sērija

"Emīlija. Preses karaliene" aizkadri, 3. epizode

Skandāls presē. «Emīlija. Latvijas preses karaliene» aizkadrā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

1928. gada augustā "Jaunākās Ziņas" publicēja viltotu (kā vēlāk atklājās) vēstuli ar apsūdzībām kukuļņemšanā. Kā izvērtās skandāls un tam sekojošā tiesas prāva, "Emīlija. Latvijas preses karaliene" aizkadru ciklā stāsta Latvijas Universitāte Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša.

"1928. gadā publiskajā telpā parādās ziņās, ka zviedru sērkociņu sindikāts uzpērk sērkociņu fabriku akcijas Latvijā. Uzpērkot akcijas, zviedru sindikāts ir kļuvis par īpašnieku visām četrām Latvijas sērkociņu fabrikām. Šis sindikāts pārzina trīs ceturtdaļas no pasaules sērkociņu ražošanas un tirdzniecības. Un ko nozīmē tāda sindikāta nostiprināšanās šeit, Latvijā? Tas nozīmē, ka viņi jebkurā brīdī var slēgt fabrikas. 1928. gada maijā "Jaunākajās Ziņās" ir rakstīts, ka Kuldīgas sērkociņu fabrikas "Vulkāns" strādnieki lūdz politiķiem iesaistīties, jo pastāv draudi, ka fabriku slēgs un 500 strādnieki zaudēs darbu. "Jaunākās Ziņas" ieņem stabilu pozīciju. Viņi saka, ka tādas zviedru sērkociņu sindikāta aktivitātes Latvijā nav vēlamas – tās ir kaitīgas nacionālajai rūpniecībai – un ka nevajadzētu slēgt nekādas vienošanās," stāsta Ineta Lipša.

"1928. gada augustā "Jaunākās Ziņas" savā pēdējā lapā nāk klajā ar skaļo viltotās (kā mēs vēlāk uzzinām) vēstules publikāciju. Un šajā viltotās vēstules tekstā tiek pateikts, ka kāds Liepiņa kungs un kāds Birznieka kungs ir dabūjuši kukuli – 50 tūkstošus ASV dolāru. Protams, Roberts Liepiņš iesūdz tiesā. Notiek tiesas process. Uz apsūdzēto sola sēž Jānis Kārkliņš, Antons Benjamiņš un Ernests Runcis. Galvenais ir tas, ka spriedumā ir astoņi mēneši cietumā un naudassods, un viens lats Robertam Liepiņam, bet saistībā ar 1928. gada amnestijas likumu gan Jāni Kārkliņu, gan Ernestu Runci atbrīvo no šiem sodiem. Viņiem ir jāsamaksā tikai viens lats Robertam Liepiņam par morālo kompensāciju. ["Jaunākās Ziņas"] un Antons Benjamiņš tiešām bija pārliecībā – vismaz man tāds iespaids ir radies –, ka viņiem ir bumba rokās. [Vēstuli] uz redakciju jau neatnesa nejaušs cilvēks. Tas bija bijušais sērkociņu fabrikas īpašnieks Varbūts. Viņš jau bija zviedriem pārdevis savu fabriku."

"Emīlija. Latvijas preses karaliene" skatāma LTV

Daudzsēriju mākslas filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" katru piektdienu no 18. marta līdz 29. aprīlim pulksten 21.05 vērojama LTV1 ēterā, kā arī 14 dienas to varēs skatīties vietnē REplay.lv.

"Emīlija. Latvijas preses karaliene" ir stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni – "Jaunāko ziņu" un "Atpūtas" izdevēju – Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvis par Latvijas vēstures leģendu.

Septiņās sērijās tiek atklātas Emīlijas Benjamiņas personības daudzpusīgās šķautnes, kā arī atspoguļoti nozīmīgi viņas dzīves fragmenti – ģimene, uzņēmējdarbība, sociālā statusa nostiprināšana, ietekme uz politiskām un kultūras norisēm 20. un 30. gados, sievietes sapņi un problēmas, darbinieku nodevība.

Filmēšana notika daudzās ar filmas stāstu saistītās vēsturiskās vietās – gan Benjamiņu namā Rīgā, gan Valdeķu muižā; dokumentālajā sērijā izmantoti unikāli Benjamiņu ģimenes arhīvu materiāli. Filmā parādās daudzi pagājušā gadsimta radošo profesiju pārstāvji – Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis – un vēsturiskas personības – Eižens Finks, Gustavs Zemgals, Mariss Vētra.

Aktieri: Guna Zariņa, Juris Bartkevičs, Raimonds Celms, Enzo Leonardo Borneo, Sandis Runge, Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa-Fišere, Uva Segliņa, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Uldis Anže, Dainis Gaidelis, Arnolds Osis,  Jēkabs Reinis, Kaspars Zāle, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks u.c.

Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, operators – Andrejs Rudzāts, filmas mākslinieki – Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis, montāžas režisori – Andris Grants, Paula Popmane un Armands Začs, komponists – Kārlis Auzāns, skaņu režisors – Ernests Ansons, producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

Filmas galvenais producents ir filmu studija "Mistrus Media", kopproducenti – Latvijas Televīzija un "Tet studio", finansētājs – Nacionālais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti