Ideja uzņemt filmu par kādreizējo Jaunatnes teātra aktrisi Elvīru Baldiņu režisorei Virdžīnijai Lejiņai radās laikā, kad Baldiņa nosvinēja savu 100 gadu jubileju.
Pilnmetrāžas dokumentālā filma veidota kā pētījums par cilvēka mūžu, dzīves jēgu un vērtībām.
"Mani vienmēr ir interesējis, kad ir liels uzdevums, un es sajutu tajā visā kaut ko ļoti, ļoti būtisku, [..] viņa tiešām man uzticējās. Mums ir vienāda humora izjūta, un es domāju, ka tas ļoti nospēlēja," stāsta režisore Virdžīnija Lejiņa.
Elvīras Baldiņas garīgo pasauli veidojušas latviešu dainas, ko viņa dēvē par dzīves mākslu. Aktrise vienmēr bijusi aktīva sabiedrībā, palīdzējusi ar labu vārdu, gudru padomu un gaišumu, kas vienmēr piesaistījis cilvēkus.
"Viņa no cilvēkiem gūst tādu pašu enerģiju, kā atdod viņiem. Taču viņa izjūt kā misiju, ko es arī tagad izjūtu, kā misiju – pacelt godā tautas dziesmu. Mums ir godā Dziesmu svētki, tērpi, ornamenti, bet tautas dziesma ir palikusi kaut kā... nu, Barons, bet mēs nezinām īstenībā viņas," atzīmē Lejiņa.
Operators Jānis Rēdlihs par filmu un tās varoni saka: "Kas tad ir mūsu galvenā vērtība? Tie ir cilvēki. Un viņa ir pilnīgi leģendāra ar savu jaudu, savu spēku. [..] Ārkārtīgi spēcīga atmiņa, kas tiek trenēta ar tautas dziesmām visu laiku."
"Iedomājies, ka cilvēks 102 gados ir tik spēcīgs un tik jaudīgs, un tik gribošs, ka viņš tevi iedvesmo arī nepadoties un būt līdzīgam,"
aktrisi apbrīno Rēdlihs.
Tuvākajā laiks taps skaidrs, vai dokumentālā filma par Elvīru Baldiņu "Es esmu runājusi" būs pieejama plašākam skatītāju lokam.
