1. Sieviete – mūza
Mākslas galerijā "MuseumLV" spilgtu mākslas solistu trio no Igaunijas: dažādu žanru mākslinieks Eduards Zentsiks un gleznotājs Jurijs Horevs, un dzīvais klasiķis tēlnieks Tauno Kangro atklāj noslēpumus par savām mūzām.
"Tas kopsaucējs visam ir tieši jūsmošana par sievietes ķermeni," stāsta muzeja pārstāve Laura Tuča, skaidrojot, ka darbi nevis objektivizē ķermeni, bet priecājas, ka šīs mūzas ir mūsu dzīvē.
Maģisku portretu sērija no Feju zemes un mītiskās pasaules. Sievietes galvas pagrieziens kā mākslinieka izpētes objekts. Elastīgi, vijīgi un apbrīnojami viegli darbi no metāla. Nudien ir vērts iepazīt (vai atkal satikt) kaimiņu igauņu laikmetīgo mākslu izstādē “Mūza.”
2. Rosellīni un latvieši
Šonedēļ sākas kino gardēžu iecienītais festivāls Riga IFF, kurā laikmetīgais kino tiekas ar klasiku, bet izaicinoši debijas darbi ar festivālu hitiem. Viena no 10 festivāla programmām atspoguļo kino gadsimtu Rosellīni – Bergmanu ģimenes zīmē. 16. oktobrī pulksten 13.30 – trīs reizes Rosellīni – slavenās ģimenes attiecības trīs kino odisejās, bet 14. oktobrī pulksten 19.00 “Es piedzimu Rosellīni” – pašironiska un dokumentāla terapija, ko veidojis itāļu neoreālisma meistara Roberto Rosellīni vecākais mazdēls un slavenās ģimenes autsaiders Alesandro Rosellīni. Filma tapusi sadarbībā ar latviešu filmu studiju "VFS Films".
3. Maestro un Margarita Balanas
Lielisku muzikālu programmu 15. oktobrī Liepājas “Lielajā dzintarā” un 16. oktobrī Rundāles pilī piedāvā Liepājas Simfoniskais orķestris ar maestro Andri Veismani pie diriģenta pults un daudzu starptautisku konkursu laureāte čelliste Margaritu Balanas. Čehu komponista Antona Krafta Koncertu čellam ar orķestri Do mažorā Andris Veismanis raksturo kā virtuozu un grūtu skaņdarbu:
“Laikam Margarita ir vienīgā, kas to var atskaņot."
Vēl LSO sniegumā izskanēs Johana Sebastiāna Baha Trešā orķestra svīta Re mažorā, Franca Šūberta uvertīra “Rozamunde” un “fantastisks augstākās raudzes darbs” (tā maestro Veismanis) – Šūberta astotā jeb Nepabeigtā simfonija.
4. Brīva cilvēka stāsts
Pirms sešiem gadiem raidījumā “Ielas garumā” vēsturnieks Ainārs Radovics stāstīja par Irbes ģimeni no Dubultiem un pirmoreiz parādīja arī Kaspara Aleksandra Irbes (1906–1996) dienasgrāmatas. Tagad šis unikālais kultūrvēsturiskais mantojums publicēts grāmatā “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata. 1927-1949”. Dzīve vēstures griežos Rīgā un Jūrmalā no pavisam citāda skatupunkta, nekā bijis zināms līdz šim.
Taču pats galvenais, ka tas ir absolūti brīva cilvēka stāsts.
Tur ir viņa elle un debesis, viņa izdzīvošanas stratēģija un politisko uzskatu maiņa. Dienasgrāmatas tekstu papildina izcili vēsturnieces Inetas Lipšas zinātniskie komentāri.
