Ceļš “Saulesvija” tika veidots kā klātienes mirkļu un video fiksējums norisēs, kurā nepilnas stundas garumā ikvienā pašvaldībā īpašais svētku vēstnesis kopā ar atraktīvu ceļotāju-sveicinātāju nodeva svētku organizatoru pateicības un dāvanas ikvienam, kurš gatavojās XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, apguva svētku repertuāru, veidoja aizraujošus video sveicienus un video priekšnesumus, piedalījās videoklipu filmēšanā. Pašvaldības sagaidīja svētku auto, pulcējušies nelielās grupiņās sava kolektīva ietvaros un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus, daļa pašvaldību bija sarūpējuši šai dienai un stundai īpašus pārsteigumus un pateicības skolēniem un kolektīvu vadītājiem.
#dziedundejo2021 "Saulesvija"
Notikuma laikā svētku auto no 12. jūlija līdz 29. jūlijam ieripoja katrā no 43 Latvijas pašvaldībām.
“Saulesvijas” ceļš dalās vairākos staros – pirmais no 12. jūlija līdz 14. jūlijam brauca pa Kurzemi (12.07. – Kuldīga, Jūrkalne, Ventspils; 13.07. – Liepāja, Grobiņa, Saldus; 14.07. – Talsi, Roja, Engure, Tukums, Kandava, Dobele);
15. un 16. jūlijā ceļoja pa Zemgales un Latgales novadiem (15.07. – Jelgava, Eleja, Ozolnieki, Bauska, Iecava, Salaspils, 16.07. – Skrīveri, Aizkraukle, Pļaviņas, Jēkabpils, Līvāni).
No 19. līdz 22. jūlijam Svētku auto devās uz Latgales, Sēlijas un Vidzemes novadiem (19.07. – Preiļi, Ilūkste, Slutišķi, Daugavpils, 20.07. – Dagda, Krāslava, Rēzekne, Lūznava, 21.07. – Ludza, Balvi, Alūksne).
No 22. jūlija līdz 26. jūlijam – Vidzemē (22.07. - Madona, Gulbene, Smiltene, 23.07. – Valka, Strenči, Valmiera, Burtnieki, Mazsalaca, Limbaži, 26.07. – Priekuļi, Cēsis, Sigulda, Inčukalns, Krimulda, Sēja, Saulkrasti).
27. – 29. jūlijā viesojās Pierīgā un noslēdzās Rīgā (27.07. – Carnikava, Ādaži, Garkalne, Ropaži, Ulbroka, Ogre, 28.07. – Ķekava, Olaine. 29.07. – Jūrmala, Babīte, Mārupe, Rīga).
KONTEKSTS:
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.
