Tavs vārds nav bieži izskanējis Latvijā, jo vairākus gadus esi dzīvojis ārpus dzimtenes - mācoties Igaunijā, paralēli strādājot Somijā un citviet. Šo gadu laikā ļoti daudzu ārzemju latviešu ceļi ir krustojušies ar Tavu māksliniecisko darbību, tāpēc sākotnēji vēlos pajautāt, vai lēmums kļūt par mūziķi tika pieņemts jau bērnībā?
Mana māte ir skolotāja, bijusi mūziķe, diriģente, mācību grāmatu autore un pasniedzēja akadēmijā - pilns komplekts. Sākumā, protams, ka mani pabīdīja. Skolas gaitas sāku Rīgas Doma kora skolā. Tik jaunam īsti neprasa, ko vēlies darīt, bet drīzāk ievirza. Tomēr pēc balss lūzuma es to visu pametu - parasta skola, parasta dzīve. Pēc gadiem bija jāizlemj, obligātais dienests vai mācības - aizgāju mācīties mūziku. Tas bija kāds 2002. gads, un kopš tā laika es esmu tā nopietni pievērsies mūzikai.
Kāpēc tieši diriģēšana?
Sākotnēji tā bija vienkārša sagadīšanās. Jānis Baltiņš bija mans pirmais pedagogs diriģēšanā. Principā, šis lēmums par diriģēšanu, tika izlemts man aiz muguras. Man nekas nav pretī, un, manuprāt, tā arī ir tā pareizā specialitāte, kurā esmu ievirzīts. Jādara ir tas, kas padodas.
Kopš 2009. gada Tu studē Igaunijas Mūzikas akadēmijā. Bakalaura grāds koru diriģēšanā jau iegūts, drīzumā absolvēsi maģistra nodaļu simfoniskā orķestra diriģēšanā. Kāpēc izlēmi studēt tieši Igaunijā?
Šis bija iepriekš pilnīgi negatavots lēmums. Tie bija tie krīzes gadi, kad sanāca tā, ka Latvijā paliku bez darba, un tobrīd izdomāju, ka ir laiks darīt kaut ko lietderīgu. Ja tajā brīdī nevari strādāt, tad mācības varētu būt viena no tām lietām, ko darīt. Man bija skaidrs, ka Latvijā mācīties negribu, vēlējos arī pamainīt vidi. Ja visu laiku esi vienā un tajā pašā vietā, tā jau izveidojas par rutīnu.
Pirmais, ko skatījos, bija Zviedrija. Tā ir tā valsts, kas mani vienmēr ir ļoti pievilkusi. Kaut kāds šarms viņai ir. Tolaik skolas prasību dēļ es varēju gadu mācīties valodu [obligātā studiju valoda - zviedru] un tikai tad turpināt studijas. Tomēr gadu zaudēt pie visa tā, ko es jau biju savulaik zaudējis nemācoties, man nešķita pieņemami. Līdz ar to Igaunija - ļoti tuvu, tajā pašā laikā prom.
Igaunijā dzīvo ļoti liels skaits latviešu. Vai, braucot studēt uz Igauniju, zināji par latviešu kopienas esamību un varēji iedomāties, ka kādu dienu būsi Igaunijas latviešu kora “Ziemeļu balsis” diriģents?
Nē, pilnībā neko nezināju par latviešiem Igaunijā un tā īsti arī necentos neko uzzināt, jo salīdzinoši nesen biju tikai atbraucis no Latvijas. 2012. gada sākumā toreizējā Latvijas vēstnieka Igaunijā sieva Ināra Eihenbauma man zvanīja, jo viņa bija meklējusi kora diriģentu. Līdz tam zināju tikai tos latviešus, kas mācījās akadēmijā - toreiz tie bija tikai daži. Viņa bija meklējusi kādu, kas varētu diriģēt latviešu kori, un mūzikas skolas direktors Aarne Saluveer izstāstīja, ka te ir latvietis, kas mācās diriģentos. Un tā viņi bija mani atraduši. Un kā tu atteiksi, ja ir iespēja - tad mēs arī sākām strādāt.
2013. gadā, gadu pēc Igaunijas latviešu kora dibināšanas, tika izveidots arī latviešu koris Somijā. Cik daudz dziedātāju tiek apvienots šajā kolektīvā?
Latviešu–somu jauktajā korī “Ziemeļmeita” dzied mazliet mazāk par trīsdesmit dziedātāju. Bet nav tā, ka tie visi ir latvieši. Ir gan otrās pusītes, kas ieprecējušās, gan entuziasti, kas interesējas par latviešu kultūru. Ja man jānosauc precīzi, tad pašreiz ir trīs somi, kuriem nav saistības ar Latviju, bet viņi ir korī un dzied. Tāpēc mēs Somijā cenšamies katrā koncertā iekļaut vismaz vienu, divas dziesmas no somu repertuāra, jo tomēr mēs strādājam tur. Tas ir arī grūtais posms latviešiem, kas nepārvalda valodu, taču šķiet, ka caur mūziku valodu var diezgan ātri apgūt.
Apvienojot šo pieredzi, kas iegūta strādājot ar koriem ārzemēs un Latvijā - kur vairāk jūtams latviskums, latviešu identitāte, tradīciju un kultūras godāšana?
Jo tālāk no Latvijas, jo vairāk tas ir jūtams. Tieši pagājušonedēļ biju Zviedrijā un satiku Arvīdu Keini, kurš šobrīd tur mācās un palīdz Zviedrijas latviešu korim sagatavot repertuāru šī gada programmai. Un viņš izteica to, ko, teiksim, man ir grūti saprast. Dzīvodams tur no septembra un novērojot citus latviešus tur, koris ir kā glābiņš, kur pielietot valodu, vienkārši komunicēt ierastā vidē. Tā ir vieta, kur būt kopā ar savējiem. Koris - tas jau nav stāsts tikai par dziedāšanu. Es kā profesionālis nevaru teikt, ka būšana kopā ir nozīmīgāka nekā dziedāšana, bet tas ir ļoti nozīmīgs faktors. Tā ir iespēja būt kopā. Tas arī atsaucas uz visu patriotismu un tradīcijām, jo vienmēr tiek ievēroti latviešu tradīciju svētki - kā Jāņu pasākumi un valsts svētki.
Zinu, ka ik gadu, kad Mežaparka Lielajā estrādē notiek sadziedāšanās svētki, esi iesaistīts to tapšanā un koru organizēšanā. Kā tieši Tu esi iesaistījies Dziesmusvētku, koru olimpiādes un citu pasākumu tapšanā?
Kā dalībnieks ar Dziesmusvētkiem esmu saistīts kopš bērnības. Esmu izlaidis tieši vienus skolēnu dziesmu svētkus - kad es nebiju skolēns un kad nebiju iesaistīts svētku tapšanā. Kopš 2003. gada piedalos Dziesmusvētkos kā koru koordinators. Sākotnēji Jānis Baltiņš, kas ir ilgus gadus bijis koru koordinators, lūdza manu palīdzību izveidot koru sarakstus elektroniski, un tā sākās mūsu sadarbība. Tas, ko mēs darām, mēs plānojam un rēķinām shēmas, matemātiski aprēķinām laukumus un visu pārējo, lai visiem dziedātājiem, kas pieteikušies svētkiem un kas veiksmīgi startējuši skatēs, atrastos sava vieta uz Mežaparka Lielās estrādes.
Viens ir tas, ko piedzīvojam Dziesmusvētkos kā dalībnieki, taču organizatoriskajai pusei noteikti arī ir savs šarms un dažādi kuriozi, atgadījumi, ko atcerēties ilgi?
Noteikti tādi bijuši! Kuriozi, protams, strādājot ir vienmēr un jebkurā kolektīvā. Bet galvenokārt ir bijuši dažādi pārbaudījumi ar spēju reaģēt un reizēm pat improvizēt. Laikapstākļi dažreiz ievieš savas korekcijas gan scenārijos, gan citviet. Reizēm nākas darīt lietas bez plāna. Strādājot ar cilvēkiem, tā reizēm gadās, ka dziedātāju kolonnas pārtrūkst, sajaucas kopā. Tāpēc arī ir koordinatori, parasti ap 50 cilvēku, kas tos koristus stāda un ir atbildīgi par to, lai katrs atrod savu vietu.
XXV Vispārējos dziesmu un XV Deju svētkos piedalījās milzīgs skaits diasporu kolektīvu - ap sešdesmit. Arī šajā vasarā no 25. - 28. jūnijam Mežaparka Lielajā estrādē notiks Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmusvētki, kas atkal vienos diasporu korus. Ārzemēs dzīvojošie latvieši ārkārtīgi novērtē iespēju atgriezties dzimtenē un piedalīties svētkos, kas tik ļoti saliedē dalībniekus.
Jā, tas ir notikums! No vienas puses, visus gadus strādājot Mežaparkā, es saprotu to, cik bieži šādi svētki tiek rīkoti. Tie nav tikai lielie vai skolēnu dziesmusvētki, ir vēl dažādi citi pasākumi - koru olimpiāde vai šajā vasarā notiekošie Ziemeļvalstu dziesmusvētki.
Tas, protams, ir labi un tas ir jādara, bet jāuzmanās, lai biežuma dēļ nemazinās šis dalībnieku piedalīšanās prieks un gars. Ja svētki notiek reizi piecos gados, tad tas ir kaut kas īpašs. Katrā ziņā tiem, kas to dara reti, noteikti prieks ir lielāks.
Latviešiem dziesma un deja ir ļoti nozīmīga mūsu tautas, latviskuma un tradīcijas saglabāšanai. Šie svētki katrai paaudzei nozīmē ko citu, bet vienmēr ir jūtams šo svētku maģiskums un emocionālā pacilātība visos dalībniekos. Kas, Tavuprāt, ir nozīmīgākais, ko nākotnē svētku organizatoriem vajadzētu saglabāt?
Protams, kad biju mazāks, emocijas bija pilnīgi citas. Jo mazāks esi, jo lielāku visu redzi. Bet katrā ziņā mans novēlējums Dziesmusvētkiem un svētku vīzijai nākotnē ir saglabāt maksimālu dabiskumu. Reizēm pasākuma stingrā režija var izjaukt svētku vienkāršo un dabisko norisi. Manuprāt, tie galvenokārt ir svētki dalībniekiem, nevis skatītājiem.
Atzīmējot Latvijas valsts pirmo prezidentūru Eiropas Savienībā, šogad 18. - 21. jūnijā tiek rīkoti Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē. Šī pasākuma plānošanā esi iesaistīts svētku mākslinieciskajā padomē kā koru vadītāja biedrs. Kā Tu redzi šos svētkus?
Eiropas Latviešu kultūras svētki ir tradīcija, ko redzu kā turpinājumu kādreiz bijušajiem Eiropas latviešu Dziesmu svētkiem. Šogad tas ir savā ziņā saistīts ar Latviju kā prezidējošo valsti, jo pasākums ir iekļauts svētku programmā. Tomēr organizētājs šiem svētkiem ir Eiropas Latviešu apvienība, kas aizsāka svētku plānošanu uz savu iniciatīvu.
Šo svētku mērķis ir pulcēt Eiropas latviešu kolektīvus. Mēs sapulcinām tos latviešus, kas dzīvo Eiropā - Briselē, Vācijā un citviet. Pamatojoties uz šo, tiek veidots kopkoncerts. Jebkura šāda veida dziedāšana, ja mēs skatāmies no latviešu viedokļa, ir āra pasākums, tāpēc ir iecere to rīkot brīvā dabā. Iekštelpās, manuprāt, jumts un sienas uzliek savas robežas, un tās vairs nav tās emocionālās sajūtas. Plānotais dalībnieku apjoms ir 1000 cilvēku, pārstāvot dziedātājus, dejotājus, folkloru un teātri.
Ja pirms Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem kolektīviem tiek rīkotas koru skates, vai dalībniekiem pirms Eiropas Latviešu svētkiem Briselē ir kādi nosacījumi, kas jāizpilda? Vai svētku uzstādījums ir tāds, ka piedalīties var visi, kas ir ieinteresēti?
Jā, piedalīties var visi, kas ir ieinteresēti. Vienīgais nosacījums ir apgūt repertuāru, un šī iemesla dēļ tiek organizēti četri kopmēģinājumi Eiropā. Mēģinājums Vācijā, uz kuru ierodas tuvumā dzīvojošie latvieši no pašas Vācijas, Briseles un Nīderlandes, pēc tam tiek rīkots kopmēģinājums Stokholmā, kur pulcēsies diasporu kolektīvi no Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas. Un, protams, ļoti liels dalībnieku skaits ir no Anglijas un Īrijas - tātad pa kopmēģinājumam "Straumēnos" un Dublinā.
Tās nav skates, tie ir kopmēģinājumi. Kā nu kurā korī, citā ir vairāk, citā mazāk dziedātāju. Protams, ka repertuārā arī ir iekļautas dziesmas, kuru daudzbalsību ne visi kori dziedātāju trūkuma dēļ var nodziedāt. Tieši tāpēc šīs dziesmas ir programmā, jo tā ir iespēja sadziedāties un kopā to izdarīt.
Šajos svētkos Tu esi viens no septiņiem virsdiriģentiem. Kas ir pārējie?
Mākslinieciskajā padomē esam četri diriģenti no diasporu kolektīviem, un no Latvijas pieaicinājām trīs viesdiriģentus - tie ir Kaspars Ādamsons, Romāns Vanags un Agita Ikauniece. Šie cilvēki lielākā vai mazākā mērā ir bijuši saistīti ar pasākumiem, kas saistīti ar diasporu kolektīviem.
Tā kā norises datumi Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkiem un Eiropas Latviešu kultūras svētkiem ir tik tuvi, vai šis faktors ietekmē dalībnieku skaita samazināšanos?
Manuprāt, neietekmē. Tā ir kolektīvu brīva izvēle, un par dalībnieku skaitu, es ceru, nevar sūdzēties neviena no svētku rīkotāju pusēm. Zinu diasporu korus, kas piedalās Ziemeļvalstīs, bet nepiedalās Briselē. Ir tādi, kuri piedalās tikai Briselē vai tādi, kas apvieno abus šos pasākumus. Ir dziesmas, kuras no Ziemeļvalstu dziesmu svētku repertuāra iekļāvām Briseles svētku programmā, lai dalībniekiem tik ļoti netiek sarežģīts mācīšanās process.
Tā kā dziedāšanas kultūra Eiropā nav tik izteikta kā Latvijā, vai, organizējot šos svētkus, saskaraties ar kultūru atšķirībām?
Patiesībā Briselē arī vietējie kori ir izteikuši vēlmi piedalīties, tāpēc mēs šobrīd veicam sarunas, lai viņi mums pievienotos uz lielkoncerta pēdējo noslēguma bloku. Protams, tā kā tie ir Eiropas Latviešu kultūras svētki, scenārijā atsevišķu numuru Briseles koriem mēs neparedzējām. Lielkoncertā būs dziedātāji, dejotāji, folklora - visi iet vienā mikslī. Kopējais koncerta plānotais garums ir līdz trīs stundām.
Lai piesaistītu vietējo auditoriju, svētku organizēšanas ietvaros runājiet arī par “zibakcijām”, kuru laikā uzrunāsiet interesentus doties uz svētku noslēguma koncertu. Kā veidosiet šīs uzstāšanās?
Jā, to mērķis ir piesaistīt iedzīvotāju to pilsētvidē. Bijām Briselē, izstaigājām iespējamās vietas, kur veidot zibakcijas noslēguma koncerta popularizēšanai. Mani interesēja atrast atbilstošu vietu tieši korim, ar labu akustiku un regulāru cilvēku plūsmu. Esot uz vietas, redzēju potenciālo vietu korim, kur nostāties, labā akustikā nodziedāt pāris dziesmas, pārsteigt garāmgājējus un tajā brīdī piesaistīt uzmanību Eiropas Latviešu kultūras svētku noslēguma pasākumam.
Iespēja piedalīties Eiropas Latviešu kultūras svētkos tiek dota tikai diasporu kolektīviem vai uz šiem svētkiem brauc arī dalībnieki no Latvijas?
Viens mērķis ir šo iespēju nodrošināt diasporu kolektīviem, bet arī Latvija ir Eiropā. Ir kolektīvi no Latvijas, kas jau pieteikušies, un vēl aizvien tie, kas vēlas, var reģistrēties dalībai.
Par 2015. gada jūnijā gaidāmajiem Eiropas Latviešu kultūras svētkiem un latviešu kultūras dienām Briselē vairāk lasiet svētku oficiālajā mājaslapā.
Šī gada vasarā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Šogad tie svinēs 20 gadu jubileju, jo pirmie apvienoto valstu dziedāšanas svētki notika Rīgā 1995. gadā. Vairāk informācijas variet atrast svētku oficiālajā mājaslapā.
