Dziesmu svētku ceļojums
Latvijas Radio 2 pēcpusdienas programmā „Ceļojums” dosimies „Dziesmu svētku ceļojumā”, lai iepazītos ar dziedošajiem, dejojošajiem un muzicējošajiem kolektīviem – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Uzzināsim, kā e-vidē noritējusi gatavošanās lielajam notikumam, dalīsimies atkalsatikšanās priekā un kopā vēlreiz izdzīvosim citādo svētku norisi.
“Ķekaviņa” un “Šeku reku” ir bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvi, kurā dejo dalībnieki vecumā no 3 līdz 16 gadiem. Šobrīd kolektīvā dejo 170 bērni un jaunieši. Katru gadu tiek veidoti dažādi koncerti, ar prieku dejotāji dodas ciemos pie draugu kolektīviem un draugus aicina arī uz Ķekavu. Kolektīvā regulāri tiek iestudēti jaunradīti darbi, kurus veido kolektīva vadītāji.
Lai gan kolektīvu ikdienas dejojumu pavada neatlaidīgs darbs un vēlme zināt vairāk nekā tikai dejas soļus, tomēr tam ir arī iedibinātas savas tradīcijas ārpus dejošanas – dalībnieki mēdz kopā atpūsties, radīt piedzīvojumus un atmiņas, kā arī priecāties par kopā pavadīto laiku ar kolektīvu.
Kolektīvu vadītāja Marta Helēna Vanaga atzīmē, ka kolektīvi aktīvi piedalījušies dažādās #dziedundejo2021 norisēs, piemēram, kolektīva trīs dažāda vecuma grupas darbojušās video projektā “Svinēt sauli”. Tāpat kolektīviem bija iespēja dejot deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” repertuāra modelēšanas koncertā, kur “Ķekaviņa” un “Šeku reku” dejotāji izpildīja otra vadītāja Jāņa Kalniņa horeogrāfiju “Adi, raksti, tautumeita”. Galu galā ķekaviešiem sanācis daudz darboties.
“Mums katram ir ļoti ierobežota vieta mājās, kur mēs varam izpausties, arī tīri tehniski katram interneta pieslēgums ir citādāks. Tas, protams, ietekmēja šo mēģinājumu procesu. Tas ir tāds izaicinājums!
Bet tā kā mēs darbojāmies dažādi – gan dejojām, gan spēlējām dažādas spēles – tad kopumā šo attālināto laiku esam izdzīvojuši veiksmīgi. Mēs noteikti būsim iemācījušies vēl ātrāk un operatīvāk pielāgoties apstākļiem, lai kādi tie būtu,”
kolektīvu vadītāja Marta Helēna Vanaga ir pārliecināta, ka šī jaunā pieredze noderēs arī turpmāk.
Ķekavas deju kolektīvu dalībniece Samanta dejo jau piekto gadu. Šie nav viņas pirmie Dziesmu un deju svētki, jo 2018. gadā Samanta piedalījās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Klātienes svētki Samantai nesa lielu gandarījuma sajūtu. Savukārt visliekāko prieku dejotājai sagādāja gatavošanās e-svētku norisēm, kā arī paticis piedalīties video projektā “Svinēt sauli”.
Arī Gustam, kas ir “Šeku reku” dejotājs un piedalījies jau divos Dziesmu un deju svētkos, arī paticis projekts “Svinēt sauli”, jo tas devis iespēju sanākt kopā: “Ļoti ilgi jau mēs nebijām kopā. Kad mums nebija atļauts klātienē, mēs visu laiku gatavojāmies caur "Zoom". Bija forši.
Protams, bija savādāk nekā dzīvē, bet tik un tā bija tā sajūta, ka tu kaut ko dari un kaut kur piedalies. Man deja ir svarīga, jo man jau kopš bērnības ir ļoti paticis dejot. Man vienkārši patīk darīt.”
Ķekavas vidusskolas tautas deju kolektīvi “Ķekaviņa” un “Šeku reku” lepojas ar sava novada personībām – gan izciliem kultūras darbinikiem, gan mūziķiem, gan māskliniekiem, gan sportistiem. Ķekavas novadā ir apbrīnojami skaista daba ar vairākiem ezeriem, strūklakām un pieminekļiem, kā arī liepu aleja. Ievērības cienīga ir Nāves sala un piemiņas piemineklis strēlniekiem, Ķekavas vidusskolas sporta komplekss un Baldones sporta komplekss.
Dziesmu svētku ceļojums
KONTEKSTS:
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.
