Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums ir 76 gadi; sievietēm tas ir aptuveni 80 gadi, vīriešiem – 71 gads. Šis rādītājs ir sliktāks nekā Lietuvā, Igaunijā un arī Zviedrijā, no kuras mēs atpaliekam par 13 gadiem.
Īsāks, protams, ir paredzamais veselīgā mūža ilgums: Latvijas vīriešiem – 53 gadi, sievietēm – 54 gadi. Latvijā savu veselību kā labu daudzi vairs nevērtē jau pēc 50 gadu vecuma, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījums.
Galvenās problēmas ir sirds un asinsvadu slimības, kas vēlāk pārtop augstā mirstības statistikā jau agrā vecumā. Mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijā vecumā līdz 64 gadiem ir trīs reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Sliktie rādītāji saistīti ne tikai ar dzīves labklājību, bet arī iedzīvotāju paradumiem. Piemēram, salīdzinot ar Zviedriju, Latvijā patērē daudz vairāk alkohola, ir lielāks smēķētāju īpatsvars un cilvēki mazāk kustas un sporto. Zviedrijā 55% gan sieviešu, gan vīriešu velta vismaz divarpus stundas nedēļā fiziskām aktivitātēm. Latvijā šis rādītājs vīriešiem ir 25%, sievietēm 17%.
Visbeidzot – veselības rādītāji lielā mērā atkarīgi arī no ēdiena, ko cilvēki izvēlas. "Aizliegtais paņēmiens" ar vairāku ekspertu līdzdalību veido topu, ko Latvijā ēd par daudz, bet ko ēd par maz saskaņā ar veselīga uztura rekomendācijām.
Savu ēdienkarti LTV raidījumam atklāja viena ģimene trīs paaudzēs: 73 gadus vecā Biruta, 37 gadus vecā Ilze un septiņgadniece Maija. Ēšanas ziņā ģimene ir diezgan līdzīga visas Latvijas kopainai.
Sāls
Sāls ir tas, ko Latvijā cilvēki ēd par daudz. Lielākos daudzumos tas nodara ļaunumu cilvēka asinsrites sistēmai, kas ar gadiem rada paaugstinātu asinsspiedienu, kas savukārt uzliek lielāku slodzi sirdij, artērijām, nierēm un smadzenēm.
Dienā cilvēka uzturā sāli vajag 4–5 gramus. Latvijā gan lieto daudz vairāk: sievietes 8 gramus, vīrieši 12 gramus, liecina institūta "Bior" izpētītais.
Būtiska deva tajā ir veikalos nopērkamiem pārstrādātiem produktiem ar lielu sāls daudzumu, piemēram, gaļas izstrādājumi, čipši, mērces, sieri.
Cukurs
Cukurs organismam ir ļoti derīgs, jo tas ir koncentrēts enerģijas avots. Bet, no otras puses, ja tā ir par daudz un visu uzņemto enerģiju cilvēks neiztērē, tad, pirmkārt, organisms to sāk uzkrāt taukos, radot lieko svaru, otrkārt, organisms kļūst slinkāks uz glikozes pārstrādi, kas savukārt draud ar cukura diabētu. Tad arī aizsērē asinsvadi, rodas augsts asinsspiediens. Tātad jābūt balansam starp uzņemto un iztērēto enerģiju.
No kopējā uzņemtā enerģijas daudzuma ar pārtiku cukuram nevajadzētu būt vairāk par 50 gramiem dienā, bet vēlams – 25 grami.
Latvijā trūkst precīzu datu par cukura patēriņu, taču pārlieku liels cukura patēriņš ir kļuvis par pašsaprotamu problēmu. Viena no mērauklām ir sabiedrības aptaukošanās, kas novērojama arī Latvijā. Jauniešu vidū tā ir izteiktāka puišiem, bet vēlākos gados – sievietēm, liecina SPKC dati.
Ļoti daudz cukura ir saldinātos dzērienos un saldajos našķos, bet tas neizpaliek arī maizē, augļos, dārzeņos.
Tauki
Arī tauki ir tā produktu sastāvdaļa, ar kuru vajadzētu uzmanīties. "Ieteicamais tauku daudzums no kopējās enerģijas būtu jābūt līdz 30%. Mums diezgan stabili tie ir gandrīz 40%," norādīja "Bior" riska novēršanas un epidemioloģijas nodaļas vecākā eksperte-uztura speciāliste Inese Siksna.
Daudz tauku ir tādos gaļas izstrādājumos kā desas, cīsiņi, sardeles. Turpretī svaigā vistas filejā ir aptuveni astoņas reizes mazāk tauku.
Vēl bīstamākas ir tā saucamās piesātinātās taukskābes, ar kuru pārstrādi organismam iet grūti un kas aptauko cilvēku un palielina sliktā holesterīna līmeni, kas savukārt aizķepē asinsvadus. Ar tām ļoti bagāts ir sviests, saldais krējums.
Gaļa un graudaugi
Šoruden iznākušajās Ziemeļvalstu Ministru padomes Ziemeļvalstu uztura rekomendācijās viens no galvenajiem ieteikumiem ir mazāk ēst gaļu, bet tās vietā olbaltumvielas vairāk uzņemt no graudaugiem un kartupeļiem.
Sarkanā gaļa ir labs B12 un B6, kā arī A vitamīnu avots, arī dzelzs un cinka, bet tajā ir par daudz piesātināto tauku un ar to saista paaugstinātu zarnu vēža risku, arī risku sirds un asinsvadu slimībām. Tikmēr vistas gaļas patēriņu aicina samazināt negatīvas ietekmes uz vidi dēļ, lai gan cilvēku veselībai negatīvi riski nav fiksēti.
Minētās rekomendācijas, var teikt, aicina cilvēkus iet veģetārisma virzienā, iesakot ēst vairāk graudaugu, pākšaugu, kartupeļu, dārzeņu, augļu un ogu.
Graudaugos ir olbaltumvielas, daudz ogļhidrātu un maz tauku. Pilngraudu produktos arī vairāk šķiedrvielu, kas uzlabo gremošanu.
Vidēji Latvijas vīrietis dienā apēd 380 gramus graudaugu un kartupeļu, sievietes – 270 gramus, bet saskaņā ar Veselības ministrijas 2020. gadā ieteikumiem vajag aptuveni 550 gramus.
Dārzeņi
Tāpat Latvijā nepietiekami ēd dārzeņus. Dienā kopā būtu jāuzņem 200 līdz 300 grami dārzeņu un augļu. Taču Latvijā tos ēd mazāk, īpaši ziemā, piemēram, ziemā Latvijas vīrieši vidēji apēdot tikai 73 gramus un sievietes 83 gramus.
Dārzeņos nav tik daudz ogļhidrātu vai šķiedrvielu kā graudaugos, bet tie ir vērtīgi ar vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem.
Speciālisti īpaši izceļ pākšaugus, piemēram zirņus un pupas.
Stāsti par pākšaugiem
Zivis
Lai gan kādreiz dēvēti par reņģēdāju tautu, nu latvieši zivis ēd par maz. Latvijā pārtikas patēriņa grozā gaļa un gaļas izstrādājumi ir 5,2 vienības, bet zivis – 1 vienība.
