“Tas viss ir nepareizi. Man nevajadzētu šeit atrasties. Man vajadzētu būt skolā, otrā okeāna malā. Jūs vēršaties pie mums – jauniešiem – pēc cerības. Kā jūs uzdrīkstaties? Jūs esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību ar saviem tukšajiem vārdiem. Tomēr es esmu viena no laimīgajiem. Cilvēki cieš, cilvēki mirst, sabrūk veselas ekosistēmas,” septembrī uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā sacīja Grēta Tūnberga.
Publiskajā telpā pausti uzskati – ko gan 16 gadus veca meitene zina par klimata problēmām, ANO uzruna ir teatrāla un samākslota, kurā Grēta gan raud, gan ir nikna, gan piesauc savu bērnību un atņemto nākotni.
“Komunikācijas eksperti ir vienmēr uzsvēruši to, ka šī ir faktiski neiespējama tēma, par ko stāstīt sabiedrībai un par ko runāt, jo klimata pārmaiņas ir neredzamais jautājums. Es to vērtēju ļoti augstu, ka klimats ir nonācis mediju un arī sabiedrības dienaskārtības augšgalā,” saka Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.
“Tas, kā mēs pieklājīgi esam par to runājuši, tas, kā līdz šim šo tēmu aktualizēja – tas nav strādājis. Tad acīmredzot ir jādara kaut kas citādāk, un Grēta to dara,” saka biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes locekle Katrīna Krīgere.
Viņa norāda, ka iepriekš Tūnberga nerunāja tikpat asi kā uzrunā ANO: “Viņa iepriekš runāja daudz pieklājīgāk. (..) Joprojām visi saka, jā, mēs saprotam, mēs dzirdam, bet joprojām nekas nenotiek.”
“Mēs katrs varam izvēlēties veidu, kā mēs runājam. Viņa izvēlējās šādu veidu, iespējams, jā, viņai kāds palīdzēja to runu uzrakstīt, taču, iespējams, tie palīgi un viņa pati saprata, ka šādā notikumā kā ANO Ģenerālā asamblejā citādāk valstu līderus nebūtu iespējams uzrunāt un likt ieklausīties,” komentē Pasaules Dabas fonda pārstāve Laura Treimane.
Internetā diskusijas par Grētu ir asas un brīžam šķiet - vairāk tiek runāts par pašu Grētu, nevis klimata problēmām.
“Tas, ko mēs redzam medijos, kā zombiji lien ārā – kādi ir cilvēki, kas patiesībā viņiem iekšā sēž, ko viņi īstenībā domā,” saka Katrīna Krīgere.
Tikmēr Latvijas Dabas fonda pārstāve zina raksturot naidīgākos komentētājus: “Tā grupa, kas visvairāk pauž naidu pret Grētu, ir baltie, konservatīvie pusmūža vīrieši. Tā ir tā sabiedrības grupa, kas faktiski, varētu teikt, valda pār šo pasauli šobrīd. Izteikumi, kādus viņi lieto, (..) ir mērķēti, lai atņemtu šai dīvainajai parādībai vērtību: viņai ir Aspergers [sindroms], viņa ir lelle un marionete kaut kādu mistisko interešu rokās.”
Taču ir arī vides jomas eksperti, kuri vērš uzmanību uz to, ka Grētas izteikumi ir pārāk vienkāršoti un pārāk maz tiek runāts par risinājumiem. “Bet ir arī vienkārši tādi cilvēki, kuri saka: viņa vienkārši besī, viņa vienkārši ir stulba, sešpadsmitgadīgam skuķim nevajadzētu stāstīt pieaugušiem vīriešiem, ko un kā darīt. Tur iet līdz tam, ka viņa tiek salīdzināta ar Hitleru un visi viņas sekotāji tiek dēvēti par akliem pūļiem,” stāsta Liene Brizga-Kalniņa.
Arī Latvijā ir kļuvuši populārāki gājieni un demonstrācijas ar mērķi pievērst politiķu uzmanību dažādām klimata un vides problēmām.
“Latvijā vispār jaunieši nav ļoti uz aktīvismu, bet viņi ir redzējuši: o, ir Grēta Zviedrijā, kura dara un runā, un varam arī mēs. Es domāju, ka šis gads un klimata gājieni vispār ir bijuši ļoti nozīmīgi tieši jauniešu aktīvismā Latvijā, ka tas ir atkal atsācies. Es domāju, ka klimata gājieni būs Latvijā vismaz tikmēr, kamēr tiešām tiks pasludināta klimata krīze un tā tiks atzīta par prioritāti,” saka Protests.eu aktīviste Selma Levrence.
Plašu popularitāti ir ieguvis teiciens: miljoniem jauniešu vēlas sakārtotu vidi un pievērst uzmanību klimata pārmaiņām, bet miljoniem vecāku vēlas, lai viņi sāk ar savu istabu.
Grētai tiek pārmesta kādu interešu lobēšana. “Ir tik daudz argumentu, kas, visticamāk, nav pamatoti. Viens no tiem ir, ka, jā, kāds viņu sponsorē un tam visam apakšā ir kāds milzīgs bizness un lobijs. Taču viņa pati ir apgalvojusi, ka viņa neko nereprezentē. Un viņa maksimāli izvairās no visiem sponsoriem, un arī balvas, ko viņa saņem naudā, lielāko daļu vienkārši ziedo kaut kādām iniciatīvām un organizācijām. Tā, kā es teiktu, ka viņa ir neatkarīga,” uzskata Latvijas Dabas fonda pārstāve.
“Parunāsim par visu citu, tikai ne par to, ko runā Grēta, kas tiešām ir svarīgi. Tas, ka klimata haoss ir sācies, turpinās, un, ja mēs nerīkosimies tūlīt, tad sekas būs dramatiskas,” saka biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes locekle.
Skaidrs ir tas, ka Grēta vieniem var patikt, bet citiem nepatikt, taču šis nav stāsts par viņas personību, bet gan mērķi, ko viņa vēlas pateikt pasaules līderiem. Proti, jautājums ir par to, vai mēs tikai domāsim un runāsim vai arī darīsim.
KONTEKSTS:
Simtiem tūkstoši skolēnu septembrī kārtējo reizi izgāja ielās visā pasaulē. Jauniešu klimata protestus iedvesmojusi zviedru skolniece Grēta Tūnberga. 24. septembrī viņa uzstājās ANO klimata samitā Ņujorkā, pārmetot pasaules līderiem jaunās paaudzes nodošanu un rūpēšanos nevis par nākotni, bet par naudu. Kopā ar 15 citiem jauniešiem Tūnberga arī iesniedza sūdzību ANO pret Franciju, Vāciju, Turciju, Argentīnu un Brazīliju – par rīcības trūkumu klimata jomā, šādi pārkāpjot ANO Bērnu tiesību konvenciju.
