LDT vadītāja Inta Lange stāstīja, ka iepriekš dabas takās mazuli bija izperējis tikai ūpju pāris, bet meža pūču ģimene nebija izveidojusies. “Pūcēm dzimumu ar specifisku analīžu palīdzību esam sākuši noskaidrot pavisam nesen, tādēļ tikai pirmo gadu mums ir meža pūču pāris,” piebilda Lange.
Abas meža pūces Līgatnes dabas takās nonāca iepriekšējos gados kā cilvēku atrasti mazuļi, kas nu jau par vecākiem kļuvuši paši.
Pūces dabā ligzdas nevij, bet gan dēj koku dobumos, vecās žagatu ligzdās, vāveru migās un arī cilvēku veidotos būros. Pāris dienu vecumā pelēcīgie pūču mazuļi atstāj ligzdu, un lecot tie pārlaižas no vienas vietas uz otru, lai iepazītu tuvējo apkārtni ligzdas tuvumā. Pēc tam, kad mazuļiem ir izaugušas spalvas, vecāki rūpējas par tiem vēl apmēram divus līdz trīs mēnešus. Laika posmā no augusta līdz novembrim jaunās pūces pamet vecāku teritoriju, lai meklētu savu vietu pasaulē.
Lange stāstīja, ka nebrīvē dzimušu meža pūču mazuli teorētiski ir iespējams izlaist dzīvei savvaļā, jo to ir izaudzinājuši vecāki un putnēns nav atkarīgs no cilvēka. Gan dabā, gan Līgatnes dabas takās pūču vecāki mazuļiem pienes jau nomedītas peles un kukaiņus. Vecāki nemāca bērniem medīt, šādas prasmes katrs mazulis uztrenē, ēstgribas pamudināts un instinktu vadīts.
Līgatnes dabas taku pūču mājā apskatāmas trīs pūču sugas: meža pūču pāris ar mazuli, ūrālpūce Čiepstonis un ūpju pāris Hugo un Dāma. Meža pūces ir Latvijā biežāk sastopamā pūču suga, nereti novērojama arī apdzīvotu vietu tuvumā. No citām pūču sugām meža pūce atšķiras ar taisnākiem spārniem, ko lidojot tā vicina krietni retāk, kā arī ar lielāku lidojuma augstumu.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām un dabas daudzveidību.
