Čiepstonis ir nepilnus sešus gadus jauns urālpūču tēviņš, kas bērnībā kā cālis atvests uz Līgatnes dabas takām no Rankas pagasta. Savukārt Hedvigai ir 10 gadi. Abi topošie mīlnieki vēl ir jauni un sprauni, jo urālpūču dzīves ilgums var sasniegt pat 24 gadus. Čiepstoni un Hedvigu var satikt Līgatnes dabas taku pūču mājā, kur apskatāmi arī ūpji un meža pūces.
Līdzīgi kā vairākām citām pūču sugām urālpūcēm ir raksturīga mīlestība uz mūžu. Katru pavasari urālpūču tēviņš parasti satiekas ar vienu un to pašu mātīti abiem ierastajā ligzdošanas teritorijā jeb iecirknī. Šī satikšanās vēstī, ka ir pienācis laiks kopīgi domāt un veicināt sugas turpināšanos.
Tiklīdz laiks kļūs siltāks, arī Čiepstonis un Hedviga sāks kopīgi prātot par šo tematu. Ligzdošanas periodā tēviņš aicina mātīti uz ligzdošanas vietu, piegādā tai barību, veic riesta lidojumus un ūjina. Pieņemot atnesto barību, mātīte dod savu “jā” vārdu, ko var salīdzināt ar saderināšanos cilvēku pasaulē.
Urālpūces visbiežāk savu ligzdvietu iekārto liela koka dobumā vai nolūzuša koka stumbeņa iedobē. Ja tādas nav pieejamas, tās nesmādē arī citu plēsīgo putnu ligzdas, kā arī atbilstoša izmēra un novietojuma mākslīgās ligzdošanas vietas – pūču būrus. Šādi būri ir sagatavoti arī Čiepstonim un Hedvigai.
Dējumā parasti ir divas līdz četras olas. Pēc izdēšanas mātīte olas silda 29–32 dienas. Pūču pasaulē olas perē tikai mātītes, savukārt tēviņa pienākums šajā laikā ir pienest mātītei barību. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki kopā – par barības sagādāšanu ir atbildīgs galvenokārt tēviņš, savukārt mātīte baro, audzina un sargā jaunos pūčulēnus. Urālpūču mazuļi ligzdu pamet, vēl kārtīgi neapspalvojušies, taču uzturas tās tuvumā un bauda gādīgo vecāku aprūpi, kamēr paaugas.
