Viņš norādīja: "Mēs pat neesam vēl aptvēruši, ko tas nozīmē vides piesārņojumam un kā tas ietekmēs cilvēkus nākamajās desmitgadēs pēc kara beigām."

Rozītis skaidroja, ka Krievijas uzsāktā kara ietekmē Ukrainā ir milzīgs piesārņojums augsnē, gaisā, milzīgas emisijas, par ko pasaulē runā globālā līmenī, diskutējot, kā tās varētu mazināt, bet tikmēr Ukrainā tas notiek, var teikt, ik dienas.

Vaicāts, vai jau ir kādi plāni un ieceres, kā to labot, Rozītis sacīja: "Domāju, ka šobrīd visaptverošu plānu nav. Zinu, ka ir veiktas aplēses, ir diskusijas, kur izskan, ka, lai atjaunotu Ukrainu mūsdienīgā izpratnē, aprites ekonomikas virzienā, tiek lēsts ap triljons eiro, kas būtu nepieciešami ilgākā laika periodā."

Tāpat viņš uzsvēra, ka dabas atjaunošana nenotiek, iestādot koku, jo tādā veidā mēs nevaram atjaunot vairāku simtu gadu senu ozolu, dižskābaržu mežus. "Tas nozīmē, ka ietekme ir uz vairākiem simtiem gadu. Tas nav pat izmērāms monitorā izpratnē," sacīja Pasaules Dabas fonda Latvijā pārstāvis.

Viņš arī norādīja, ka Ukrainā ir daudz endēmisko sugu, kas nozīmē, ka šīs sugas atrodamas tikai šīs valsts teritorijā, un jau

patlaban ir prognozes par 20 dažādu augu sugu izzušanas iespējām kara ietekmē.

Pasaules Dabas Fonds 23. martā pulksten 19.00 aicina uz Zemes stundai veltītu koncertu klātienē Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, kurā šogad uzstāsies dziedātājā Grēta Grantiņa, čellu trio "Melo-M" un skatuves mākslinieks Igo. Visi koncertā gūtie ienākumi un ziedojumi tiks novirzīti karā izpostīto dabas aizsargājamo teritoriju atjaunošanai Ukrainā.