Pēc karadarbība beigām pasaules kartē parādījās jaunas valstis un ietekmes zonas, kas vēl uz pusgadsimtu sadalīja pasauli kapitālistiskajos Rietumos un komunistiskajos Austrumos.
Lielākais bruņotais konflikts zināmās civilizācijas vēsturē sākās 1939, gada 1. septembrī ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Polijā. Vācijai tad karu pieteica Francija un Lielbritānija. Taču faktiski Vācija kopā ar Padomju Savienību jau pirms tam trīs gadus īstenoja to, ko šodien sauc par hibrīdkaru, un, šantažējot toreizējās Rietumu lielvaras ar militāra konflikta draudiem, spēja panākt savu teritoriju paplašināšanos Centrālajā un Austrumeiropā.
Pirmo trīs kara gadu laikā Vācija un tās sabiedrotie Itālija un Japāna izvērsa ekspansiju Eiropā, Dienvidaustrumāzijā un Ziemeļāfrikā.
Pēc tam gan Austrumu frontē pret Krieviju, gan Klusā okeāna un Āzijas kara frontēs pret Japānu notika lūzums par labu ASV, Lielbritānijai un tām par sabiedroto kļuvušajai PSRS. Tomēr līdz kara beigām pagāja vēl trīs gadi un kopumā konflikta bilancē bija ap 70 miljoniem bojāgājušo, karadarbībā tieši un netieši bija iesaistītas vairāk nekā 60 valstis; lielākā daļa Eiropas pilsētu gulēja drupās.
Kara zaudētājus - nacistiskās Vācijas un Japānas augstākās amatpersonas - notiesāja par noziegumiem pret cilvēci, savukārt uzvarētāji vienojās par ietekmes sfēru sadali. Iznākumā Eiropu drīz sadalīja "dzelzs priekškars", ko vēlāk simbolizēja Berlīnes mūris starp Austrumvāciju un Rietumvāciju.
50 gadus turpinājās Aukstais karš, kurā sacentās totalitārā komunistiskā lielvara PSRS ar satelītiem Varšavas blokā un brīvā tirgus piekritēji ASV ar NATO sabiedrotajiem Eiropā. Otrajā pasaules karā karoja vēl britu un franču koloniālās impērijas, pēc tam līdz ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidi un ar tās izvirzīto nāciju pašnoteikšanos ideju valstu skaits pasaules kartē drīz vien trīskāršojās.
Tika likti pamati arī tagadējai Eiropas Savienībai, kas izbeidza gadsimtiem ilgo konfrontācija starp Eiropas lielvarām Vāciju Franciju un Lielbritāniju. Otrā pasaules kara politiskais mantojums tika pārskatīts pēc Padomju Savienības sabrukuma pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē. Tajos gados Eiropas kartē atgriezās vai no jauna parādījās vēl vairāki desmiti valstu.
Tagad PSRS mantinieces Krievijas valdība ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā rosina atkal revidēt šo iznākumu, lai labotu to, ko Putins savulaik nosaucis par lielāko ģeopolitisko katastrofu, un šim nolūkam atkal un atkal tiek izspēlēts Otrais pasaules karš, kas reducēts vien uz Padomju Krievijas un nacistiskās Vācijas konfliktu.
