Dod Pieci

Baltijas valstu prezidenti: Egils Levits, Kersti Kaljulaid un Gitanas Nausėda | Dod Pieci 2019

Dod Pieci

Uztura speciāliste Baiba Grīnberga | Dod Pieci 2019

Vents Sīlis | Dod Pieci 2019

Vents Sīlis: Nāve nav beigas, tā ir labi nodzīvotas dzīves sakarīgs nobeigums

Nāve nav beigas, tā ir labi nodzīvotas dzīves sakarīgs nobeigums, viesojoties labdarības maratona “Dod pieci!” stikla studijā Doma laukumā, norādīja filozofs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Vents Sīlis.

"Attieksme pret nāvi lielā mērā parāda sabiedrības un mūsu kā indivīdu brieduma pakāpi. Nevēlēšanās runāt par nāvi ir ārkārtīgi bērnišķīga reakcija, infantila," uzsvēra Sīlis.

Runājot par eitanāziju, filozofs skaidroja cieņpilnas aiziešanas nozīmi.

"Jungam pieder ļoti skaists formulējums, ka nāve - tās nav beigas, tas ir mērķis. Kas ar to ir domāts? Nāve ir beigas tad, ja tu uz dzīvi skaties kā skatītājs kinoteātrī, kuram beidzot rāda labu filmu, un tad tu domā - bāc, tūlīt nāks tie titri, filma būs beigusies, es negribu, man patīk filma, es gribu vēl. Proti, tajā brīdī, kad tu uz dzīvi skaties no pasīvās pozīcijas, protams, nāve nāk kā pārsteigums, kā šoks - es esmu par jaunu, lai mirtu,  bet tajā brīdī, kad tu esi sakārtojis savu apziņu un attieksmē pret nāvi esi sapratis, ka nāve faktiski ir tavs režisora uzdevums, režisors saprot, ka filmai būs jēga tikai tad, ja vienā brīdī būs uzraksts "The End" un titri. Šajā nozīmē režisors apzināti ved filmu uz beigām. Tā ir šī te attieksme, ka

nāve nav beigas, nāve ir mērķis, proti, tas ir labi nodzīvotas dzīves sakarīgs nobeigums," skaidroja Sīlis.

Runājot par to, kā "skatītājs" varētu pārcelties savas dzīves "režisora" krēslā, filozofs izcēla dvēseles darba nozīmi, gatavojoties nāves brīdim.

"Tas ir attieksmes jautājums. To veido, uzdodot sev neērtu jautājumu – ko par to visu saka mana dvēsele? Es lietoju vārdi "dvēsele" tajā nozīmē, kādā tas ir parādījies vārdā "psiholoģija", jo "psihe" nozīmē dvēsele. Psiholoģija tad būtu dvēseles zinātne. Līdz ar to tas ir dvēseles darbs. Tajā brīdī, kad mēs bēgam no nāves kā no problēmas, mēs pārstājam nodarboties ar savu dvēseli, jo dvēselei tas tieši ir ļoti svarīgs jautājums.

Ir būtiski saprast, ka mūsu bezapziņa nav šokā par to, ka mums būs jāmirst. Mūsu bezapziņu daudz vairāk iztramda jautājums par mūsu sagatavotību miršanai. Bezapziņa ir vairāk satraukusies nevis par faktu, ka būs jāmirst, bet par to, ka nomiršu nesagatavots, ka kaut kas nebūs izdarīts.

Kas no bezapziņas viedokļa var nebūt izdarīts? Tas, ka mēs vispār necenšamies integrēt šīs dzīles ar savu ikdienas apziņu, ego apziņu," norādīja Sīlis. "Ja mēs to nedarām, mēs atrodamies ārkārtīgi lielā bezapzīnas ietekmē, ko paši nejūtam. Paši uzturam ilūziju, ka kontrolējam savu dzīvi, bet patiesībā neko nekontrolējam."

Dvēseles darbs, pēc filozofa domām, ir sagatavoties nāvei, jo pretējā gadījumā nāve ir brutāla un bezjēdzīga, tas lielais bubulis, kas atnāk un saka: "Nu, cauri ir. Šīs ir tās beigas." Tad ir panika, apjukums un mulsums.

"Būtiski ir pieminēt arī pašu miršanas brīdi. Tibetiešu budismā ir zināma Phovas prakse, kas ir apziņas pārnese miršanas brīdī. Kāpēc to pieminu? Jautājums ir, kā mēs izturamies pret sevi miršanas brīdī. Un budisti uzskata, ka šajā brīdī tu vari diezgan daudz un diezgan sakarīgi piedalīties tajā, kas notiek tālāk, proti, ar kādu attieksmi tu nomirsti. Šī te prāta stāvokļa stabilizēšana miršanas brīdī ir šī Phovas prakse," skaidroja Sīlis. "Patiesībā tā ir ļoti saprotama un jēdzīga lieta. Miršanas brīdī mēs esam ārkārtīgi ievainojami. Ar mums var notiks dažādi emocionāli iekritieni un eksplozijas. Tajā brīdī saglabāt prāta mieru un  saprast, ka šīs ir beigas, kuras kaut kādā nozīmē izvēlos, ka šīs ir labi nodzīvotas dzīves loģiskas beigas, kurām es nepretojos, kuras es nemēģinu izlūgties dieviņam - vēl piecas minūtītes un tad slēdz to gaismiņu ārā. Ja mēs neieņemam tik infantilu attieksmi pret miršanu, tad miršanas process ir apzināta izvēle un apzināta darbība. Šajā kontekstā eitanāzija parādās kā viens no veidiem, kā apzināti nomirt vēl joprojām skaidrā prāta stāvoklī, saglabājot iekšējo mieru un harmoniju."

Šāda apzināta aiziešana, pēc filozofa domām, izskatās daudz cilvēciskāka nekā "dzīvnieciska" aiziešana, piedzīvojot demenci.

Jau vēstīts, ka otrdienas, 17.decembra, pusdienlaikā sākās labdarības maratons "Dod pieci!". "pieci.lv" dīdžeji Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš, Marta Grigale tika ieslēgti īpašajā stikla studijā Doma laukumā, lai rekordgarā 152,5 stundu tiešraidē atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētas dziesmas un runātu par cieņpilnu mūža nogali.

Emocionālajās 152,5 maratona stundās stikla studijā dienu un nakti ar priekšnesumiem viesosies vairāk nekā 100 dažādi mūziķu kolektīvi un solo mākslinieki. Ziedotāju izvēlētās dziesmas mīsies ar studijas viesu – nozares ekspertu intervijām, kā arī personīgiem ziedotāju pieredzes stāstiem par paliatīvo aprūpi un tuvinieku dzīves noslēgumu.

"Dod pieci!" norisei 24 stundas diennaktī var sekot līdzi Latvijas Radio 5 - pieci.lv ēterā, video tiešraidi var skatīties dodpieci.lv, lsm.lv, kā arī nakts stundās LTV1 un Latvijas Radio 1. Maratons noslēgsies 23. decembrī plkst. 20.30.

Ziedot ar dziesmu var labdarības maratona mājaslapā dodpieci.lv, kā arī pie stikla studijas Doma laukumā.

Klātienē iespējams ziedot gan skaidru naudu, iemetot to ziedojumu urnā, gan ar norēķinu kartēm. Brīvprātīgie "Ziedot.lv" darbinieki pie ziedošanas punkta fiksēs par ziedojumiem izvēlētās dziesmas, lai tās nokļūtu dziesmu rotācijā.

"Dod pieci!" 2019

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad vāc līdzekļus neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei. Minimālais ziedojums 5 eiro nodrošinās vienu šķidras pārtikas ēdienreizi cilvēkiem, kuri paši vairs paēst nevar. Tāpat ziedojumi palīdzēs citiem paliatīvās aprūpes pacientu atbalsta pasākumiem – fizioterapeita palīdzībai, uzturspeciālista konsultācijām, transporta pakalpojumiem u.c.

Ziedot ar dziesmu var labdarības maratona mājaslapā dodpieci.lv, kā arī pie stikla studijas Doma laukumā.

Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks nodoti "Ziedot.lv" rīcībā, lai tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama specializēta šķidrā pārtika vai valsts neapmaksātā enterālā barošana, nodrošinātu pietiekamu un sabalansētu uzturu. Enterālā barošana nepieciešama cilvēkiem, kuri nespēj uzņemt atbilstošu uzturu dabiskā veidā, tie ir cilvēki, kuriem nedarbojas rīšanas reflekss, viņi nevar paši apēst, sakošļāt un norīt ēdienu, tāpēc tiek nodrošināta nozīmīgo uzturvielu ievadīšana organismā. Liela pacientu grupa ir tāda, kuri var uzņemt pārtiku, tomēr nepietiekamā daudzumā, vai nevar uzņemt cieto pārtiku – te risinājums ir šķidrās pārtikas maisījumi, kas ir bagāti ar nepieciešamajām uzturvielām, lai pēc iespējas mazinātu pacientu diskomfortu un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Ņemot vērā "Ziedot.lv" pieredzi, sabiedrības ziedojumus varēs izmantot arī citiem atbalstošās terapijas mērķiem - fizioterapeita vizīte mājās, uztura speciālista konsultāciju apmaksai, specializētā transporta pakalpojumu izdevumu segšanai, lai, piemēram, gulošu pacientu nogādātu ārstniecības iestādē vai specializētu aprūpes preču iegādei. No ziedojumiem netiks segti medikamenti.

KONTEKSTS

Ik gadu labdarības maratons "Dod pieci!" aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnunamiem, kā arī jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai.

Labdarības maratonu “Dod pieci!” jau sesto gadu rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti